Diena: Muzejs piedāvā sajust Latgales māla pārvērtības

Iepazīties ar Latgales keramikas vēsturi no pirmo cilvēku Lubāna klānu apmetnēm līdz mūsdienām, aplūkot saimniecības trauku paraugus, iejusties podnieka sētas gaisotnē, kur šķind māla trauki, zviedz zirdziņš pirms došanās ar piekrautu podu vezumu uz tirgu, — to visu apmeklētājiem šoruden piedāvā jaunā keramikas ekspozīcija Latgales Kultūrvēstures muzejā (LKM) Rēzeknē, kas izveidota, rekonstruējot daļu no vēsturiskās muzeja ēkas pilsētas centrā.

Kā Dienai pastāstīja LKM direktores vietniece Ineta Atpile–Jugane, tā ir vienīgā pastāvīgā muzeja ekspozīcija Latvijā, kas ataino šo Latgalē izsenis populāro nozari vēsturiskā griezumā, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas.

Muzeja kolekcijās ir vairāk nekā 2400 keramikas vienību, taču šajā ekspozīcijā, kuras koncepcijas autore ir māksliniece Inese Dundure, primārais nav parādīt pēc iespējas vairāk priekšmetu, bet gan radīt podnieka darba noskaņu, izcelt spilgtākos meistarus un viņu veikumu Latgales keramikas attīstībā. Ekspozīcijas pirmajā kārtā apmeklētāji var iepazīties ar podnieka amata pirmsākumiem, aplūkojot ne tikai arheoloģiskajos izrakumos atrastās lauskas, bet arī traukus, kādi ir kalpojuši mūsu senčiem neolīta laikmetā. Videoprojekcijā uz ekrāna var redzēt, kā eksperimentāli darbojas mūsdienu keramiķi no apvienības Pūdnīku skūla un Rēzeknes apriņķa pūdnīki. Vienā no četrām zālēm izvietoti Latgales lielāko podniecības centru jeb, kā tos nosaucis mākslas zinātnieks Jānis Pujāts, podniecības puduru darbu paraugus.

LKM keramikas ekspozīcija ir viena no pirmajām Latgalē, kas individuālajiem apmeklētājiem piedāvā audiogida pakalpojumus ar tulkojumu angļu un krievu valodā, savukārt latgaliskajos tekstos saglabāta dzejnieka un mākslinieka, liela Latgales keramikas atbalstītāja un pētnieka Antona Kūkoja balss.

I.Atpile–Jugane uzsver, ka perspektīvā nolemts muzeja rekonstrukciju turpināt. Kā paredzēts a/s Agroprojekts izstrādātajā skiču projektā, muzejs iegūs jaunas un plašākas darba un izstāžu telpas. Ekspozīcijas pirmā kārta tapusi galvenokārt ar Rēzeknes domes atbalstu, papildfinansējums saņemts no Latgales attīstības programmas un kultūras programmas Nacionālās nozīmes projekti akreditētajos muzejos.