Darynuojumi (“Volūdys Vaicuojums”)
Latgalīšu Kuļturys gazetā pīduovojam īspieju īsapazeit ar vēļ vīnu Marutas Latkovskas (“Katōļu Dzeive” redaktore) gataveitu raidejumu “Volūdys Vaicuojums” (Latgolys Radejā).Loba dīna!
Ir aizasteiguši myusu Latvejis vaļsts Trešuos atmūdys gondreiž divdesmit godi, a Latgolys kulturviesturis i rokstu volūdys vuiceišona skūluos vys vēļ nav vaļstiski atrysynuota līta. Voi teišam nav daguojs pādejais laiks tū izdareit?
Nadūmoju, ka tys byutu kaids nuoveigs grāks, jo ari cytūs Latvejis nūvodūs dzeivojūšī skūlāni izzynuotu, ka pyrmuo augstuokuo muoceibu īstuode Latvejā ir Kruoslovys Goreigais seminars, kurs dybynuots 1757.godā, ka pyrmuo laiceiguo latgalīšu avīze, kura piec drukys aizlīguma atceļšonys izguoja 1905.g. Pīterpilī, beja „Gaisma”, a tuos redaktors Fraņcs Kemps, ka latvīšu tautys vīnuotuojs Fraņcs Trasuns īcēle Latvejis zvaigznuojā ari Latgolu, ka tuos izplauksmei daudz struoduoja Aglyunys gimnazejis direktors Aloizejs Broks, Ludzys gimnazejis direktors Juoņs Turkopuļs, Daugavpiļs školuotuoju instituta direktrise Valereja Seile, Rēzeknis vaļsts školuotuoju instituta direktors mons. Nikodems Rancāns, studentu tāvs Bronislavs Spūļs, bruoli Skryndys, veiskups Pīters Strods, viesturnīki Miķeļs Bukšs, Boļeslavs Brežgo, rakstnīks Ontons Rupaiņs, marijanu tāvi Jezups Grišāns, Stanislavs Škutāns, pošvaļdeibu darbinīks Ontons Dzeņs, skūlotuoji Fraņcs Zeps, Meikuls Apeļs, prel.Staņislavs Vaikuļs, Norberts Trepša, Donots Myurinīks, Juoņs Cybuļskis, volūdnīki Leonards Latkovskis, Jezups Leļs, gruomotizdevieji Vladislavs Luocs, Eduards Kozlovskis, literatis Konstance Daugule – Kempa, Marta Skuja i daudzi cyti. Deļ kuo latvīšu literaturys stuņdēs, runojūt, pīmāram, par Annys Saksis Pasakām par ziediem skūluotuojs navarātu pastuostēt, ka vēļ pyrma juos itymā žanrā ir rakstejuse latgalīte Rozaleja Tabine (pseidonims Naaizmierstule). Ar tū jau myusu Latvejis goramontu pyurs viņ palyktu piļneiguoks.
Latgalīši tok vysod ir bejuši eistyni latvīši, gon dūdūt myusu zemeitei tuos vuordu, gon karūga kruosys, gon īvīšūt latiņu rokstu veidu – antikvu. Deļ tuo par „strausa politiku” var nūsaukt nikuo nadareišonu situacejā, kod ir īspiejams sauleitē ceļt Latgolys presis viesturi, folklorys, dzejis, prozys i dzīšmu boguoteibys – viņ, lai mes tū varātu eistynuot – volūdys i raksteibys zynuošonys ir bez gola svareigys.
Par tū školuos latvīšu volūdys i literaturys stuņdēs vyslobuokais paleigs byutu saleidzynomuo volūdnīceiba, ar kurys paleidzeibu skūluotuojs pastuosteitu par atškireibom vuordu darynuošonā, par vuordim, kuri atsaškir na viņ gramatiski ar izskaņom voi dažim burtim, bet kuri leksiski ir pavysam cyti vuordi i puornūvadnīku vuordu kruojumā tūs vīnkuorši nav. I jī nav puorveidojami piec parostuos golvonūs fonetiskūs atškireibu shemys. Tys ir cīši svareigi, jo tod myusu bārnim Latgolā sovā runā i rokstūs nabyutu juolītoj pošdarynuotī: atgāja, ābelnīca, būds, pie mums atbrauca gasti, tēvs rāvās kamēr pārzarāvās, viņi acasējās, es šodien neiezavuicējuos, tu mani nedadzīsi, gaļa nebija dacepta, viņš tikai pazasmējās, man mamma vīkalā nopirka jaunu klītu, kā dacepēt šo burtiņu i vysbeidzūt taids pateikams skūlys bārnu jaundarynuojums: skolotāj, sašņorē man prievīti – es gribu būt latvietis. Itī pīmāri nav manis pošys izdūmuoti, bet gon jimti nu bārnu dūmrokstu i pīraksteiti nu jūs runys. Niu jau pensioneita latvīšu volūdys i literaturys skūluotuoja, ilggadeja žurnala „Katōļu Dzeive” autore Valentina Ivanovska (dz. Celeitāne) nu Kruoslovys rajona Izvolta, runojūt par napīcīšameibu saleidzynomajai volūdnīceibai īīt skūluos īteice, ka, vyslobuok byutu, stuostūt par kotru konkretu vuordu škiru, kluot pajimt ari materialu par atškireibom latgalīšu literarajā rokstu volūdā. Prūtama līta, līks dorbs, napīteikūši izstruoduoti standarti, jau tai moz latvīšu volūdai i literaturai atvālātūs stuņžu, tūs ībyldumus mes varātu skaitēt vēļ i vēļ. Viņ realitate ir taida, ka nivīns bez myusu, Latgolys izceļsmis cylvāku, tuo nadareis. I, meilī skūluotuoji, esit ījiuteigi, pasekojit, lai lauku bārnu, kuri runoj latgaliski, piļsātys školuos naapsmītu, i jius jūs spātu motivātai aizstuovēt.
Mozū sirsneni var īvainuot cīši dreiži, bet bierneibā cierstuos bryucis, oi kai iļgi dzeist. Teiši mozūs lauku skūlu bārnu runā vēļ dzeivys myusu volūdys kūka seikuos sakneitis – spūrgalenis, naapcierssim tuos! Vīgļuok jau ir aizsmīt, bet voi nabyutu daudz pruoteiguok tū myusu latgaliskū īceļt zineibu sauleitē i likt lapnuotīs kūpejā Latvejis gora boguoteibu skreinē!
Vysu lobu!
