Burts D (Volūdys Vaicuojums)
XX
Loba dīna!
I tai namonūt ir daguojs laiks burteņam d. Vysupyrma otkon pasaceņssim nūsaukt kaidus vītvuordus, kuri suocās ar itū burtu:
Dagda, Daugova, Daugavpiļs, Dekšuore, Dekteri, Drycāni, Dubna, Dudari, Dudeli, Dundys, Dzalbi, Dzeni, Dzierkali, Dzīsnīki, Dreidzs (azars), Dzipšli.
A niu parunuosim par augu nūsaukumim!
Maņ babeņa nazkod stuosteja par taidu sīvīšu cylvāka smukumam cīši svareigu augu kai dzierksteņu (lejslatvīši voi baltīši itū pučeiti sauc par dzierksteleiti). Na veļti myusu dzejneica Dzierksteņa (dzymuse Genovefa Stafecka) sev taidu skaneigu pseidonimu izavielēja. Pučeite piec sova paskota nauzbuozeiga, bet tūmār taida vīnkuorša, varātu saceit – dziļa i filigrana skaistuma apveļteita, atguodynoj mozu mini neļkeiti! Paleidz pi dzemdis asiņuošonys i cytūs ar dzemdeibom saisteitūs sarežgejumūs, pi kuģa slimeibu, pi sirds suopu. Ar dzierksteņu nūvuorejumu mozgoj rātys, tuos ir ari pretkuosa zuolis i paleidz pi lūceitovu suopu. Vot taida ir tei myusu dzierksteņa!
Vēļ ar burteņu d ir saisteits ari taids vysai izplateits myusu pļovu augs kai dzeļzine.
Jei saukta ari par cītini, cītū zuoli, dzeļža puči, sausū puči, kolnu dzeļzini, susekleiti, dakli (Rāznā), pļovu vasiļku (Bieržgalī) i.tt. Ar ituo auga nūvuoriejumu bārnus juomozgoj, kod tī kuojom naīt. Itei zuoleite – uorstniceibys augs ir cīši iztureigs – nivīnys sausuos i putekļainuos ceļa molys nasmuodej, ni cylvāku kūpta, ni laisteita, a cytu reizi zīd kruošņuok par myusu duorzūs izpiļceitajom puču karalīnem. Ejūt garum, pasveicynuosim itū pučeiti, jo jei vysod padūd „Lobu dīnu!” myusim, viņ voi mes sovā aizjimteibā tū īvārojam?!
Taipoš kruošnis i daudzom uorstnīciskom īpašeibom apveļteits ir taids augs kai deveņveiru spāks voi saulis svece i duobūleņš (boltais i sorkonais). Ka duobūls piļneibā suoc zīdēt, tys juopļaun. Jo, tam puorzīdūt, nūsagatavej sieklenis i par zīmu taidu puorzīdiejušu duobūlu cārt pelis. Tai ka vysam sovs laiks, kurs juoīvāroj, jo nagribi līku napatikšonu iz sova kokla.
Vēļ ir ari taids cīši iņdeigs augs nu naktiņu dzymtys kai dridžine, kas tautā saukta ari par trokū guļbu. Piec saskaris ar itū augu ir juomozgoj rūkys ar zīpem, nadreikst tuos likt pi ocu. Jo tūmār ir nūtykuse sasaiņdeišona, tod juosnādz pyrmuo paleidzeiba, juoizraisa vemšona, juoskoloj kuņgis, juodzer aktivuo ūgle, i juosagrīž pi uorsta. Tai ka lobuok tuoļuok nu ituo auga. Ar acim jū var apmīļuot, bet ar rūkom lobuok naaiztikt.
Ar burtu d suocās vuordi dardacs, drugņa, dzeļvēdzere, kas ir tei poša myusim vysim zynomuo varaveiksna.
Vuords drupeit nūzeimej drusceņ, maizis drupona ir maizes drupata, dulis sovukuort ir bumbīris, dumtive – kalieja pliešys, a dajiukt – nūzeimej pīrast. Pīminit kai Antuāna de sent Ekziperī mozais priņcs dajaucēja (pīradynuoja) kruošņū rūzi…
Dynduorzs ir lūpu aplūks, kas atsarūn storp divom ākom, kurys, sasavīnojūt jumta molom, izveidoj nūjumi.
Depe, depeite ir suņa voi kačeiša kuojeņa – rūceņa, kuru jis, jo saiminīks ir pasaceņts tū īvuiceit, pasnēgs jam sasavasalojūt.
Džieļs ir grēmas, a dryuksts – sabuoršona, sabraneišona, styngra audzynuošona.
Sovukuort dreļs ir ūrbs metala voi akmiņa ūrbšonai. Džierksts ir īsamatuse suope rūkys dalnys lūceitovā. A drypatā īšona ir bārnu spēle ar globuošonūs.
Dzanyukšys ir dzenauksts ( zyrga aizjiuga pīdarums), a dzjākavuot nūzeimej pasateikt, dzeds ir vactāvs, dāds – ari vactāvs, večuks, vacs cylvāks, a dziga ir deja. Skaists vuords ir dzīsna, kas nūzeimej reita ausmu voi vokora bluozmi.
Dečs ir saga, a dzāsluons – pīslīnamys maizis kruosnis durovys, taiseitys nu bīza skuorda. Redzit, cik daudz smuku, bet, īspiejams, jau vysai moz myusu sarunvolūdā lītuotu vuordu. Nu kū te pasaceisi, taida pošam seve apzagšona viņ izīt… i tys jau nūteik na tikai ar Latgolys izceļsmis cylvāku vuordu kruojumu, kurs kiust kai pavasara ladi.
Vysu lobu!
