Burts C (Volūdys Vaicuojums)

Latgalīšu Kuļturys gazetā pīduovojam īspieju īsapazeit ar Marutas Latkovskas (“Katōļu Dzeive” redaktore) gataveitajim raidejumim “Volūdys Vaicuojums” (Latgolys Radejā).
“Rūžukrūņa zeileitem leidzeiguos vērtinēs laseisim kūpā sovus pa viejam kaiseitūs vuordeņus. Tupynojam ar trešū alfabeta burtu C“

XIX
Loba dīna!

Šudiņ mes parunuosim jau par alfabeta trešū burteņu. Kai asam tū īsuokuši, pyrma nūsauksim kaidus vītvuordus, kuri suocās ar burtu c. Itūreizi tī byutu: Cakuli, Catlakši, Cārmyns (azars), Cirši, Cybla, Cybuli, Cyrms (azars), Cyskuodi, Cucuri, Cesļova, Cierpinski, Cierps (azars), Čilipine…

Augu nūsaukumūs itūreizi ir taids cīši slovons i nūpalnim boguots cylvāka bārnu uorsts kai pats casnāgs, cybuļs voi kiplūks. I vēļ tikpoš populars pi kotrys sātys augam vālams kūks kai cārmyuška, kurys augli ir taida eista i boguota vitaminu kruotiveite, a poša cārmyuška sorgojūt sātu i tuos īmeitnīkus nu naškeistu goru i vysaidu cytu mūšku. Taidi myusim leli i lobi draugi ir dūti, viņ juomuok tūs izmontuot i jūs spiejis likt lītā!
Vēļ burteņš c var lapnuotīs ar taidim vuordim kai ciši – nazuole, kura aug lynūs i vuordeņu čymyni. Nu čymynu mes vuorejam čaju, lai mameņom natryuktu pīna ar kū baruot sovus zeidaineišus, vēļ čymynus līkam deļ gorduma Juoņa sīram.

Čyzmys, čizmis voi biškriesleņus sēsim zam uobeļneicu, lai aizbīdeitu nu sova duorza loputs, lai izmontuotu ituo auga kuorteigajōs skalineitēs salyktuos sieklenis kai garšaugu – piparu aizvītuotuoju, kai organisma atteireituoju, maisejumā ar madu kai sova veida efekteigu prettuorpu „slūtu”.

Bet, jo myusu duorzā ir īsamanejuse poša čorta padauza voi valna uobeļs, tod gon sorguosim unuceņus i unučkenis, lai nateik kluot pi ituo auga, jo tys ir cīši iņdeigs!

Taipoš pīminēsim vuordeņu colonka – tei ir atspūle, voi ūtra nūzeime itam vuordeņam ir šaudeiga, pļuopeiga sīvīte, Apaleitis prototips nu taida poša nūsaukuma Veronikys Tenčys Goldmanis stuosta, kurs beja publicāts 1999.goda guojuma žurnalā „Katōļu Dzeive” 12.nr. Vyseistuoko colonka ir ari rakstneicys Naaizmierstulis stuosteņa „Es nagrybu aprunuot” varūne žogota. Apaleitis turpmuokūs pīdzeivuojumus rubrikā „Paleigs teatra mīļuotuojim” var lasēt suocūt nu 2007.goda „Katōļu Dzeivis” Leldīņu numura.

A niu otkon par citim vuordenim: vuords cegli, kai zinim ir kīgeli, a cjorka – smolkuo rīve.
Cukrineica ir cukra trauks, a cureite – gavieņa iedīņs nu maizis gabaleņu iudinī.
Cybuocs ir cybys vuoks, a cisinīks – gultys maiss voi solmu pynums lūgu syltuma izolacejai nu uorpusis zīmā. Čipka, ari čepka ir moza aubeite, a čaukstine – moza, naīsadavuse kuopustu gaļveņa.

Poša breineiguokuo vīta soltā zīmys dīnā ir pi čiteņa ar syltom čobom kuojuos. Bet tai kai niu laiks jau slīnās iz pavasara pusi, tod suoksim lobuok sepinēt par tū, ka pavysam dreiž mežu pļaveņuos varēsim atrast pyrmūs čāpukus (sieņs, kuru gaļvenis atguodynoj cylvāka smadzinis). Nu pādejūs čumolu (čauleņu) ceņssimēs atbreivuot rīkstu kūduleņus i cytys sieklenis, lai papyldynuotu sovus zīmys soltumā paputiejušūs spākus.

Gatavēsimēs ari jaunuos ražys siejai. Par kolnim i lejom traucās pavasars, nasdams zini, ka jis gon naļaus myusim rūkys kliepī salykušim sēdēt. Voi par zīmu asam sagatavejuši čubeleitis – bārza tuoss skalineitis, lai,( kod daīs laiks) varātu dūtīs smuordeigajuos meža zemineitēs….

Vysu lobu!