Braucam uz Indru!

Mūsdienu steidzīgajā 21. gadsimtā mainās vide, kultūra un līdz ar to tradīcijas, pārmaiņas notiek arī ar pašu cilvēku, jo tehnoloģiju laikmetā izmaiņas rodamas arī dzīvesveidā.

Pavērojot Latgales laukus, var teikt, ka latvieši vairs nav zemkopju tauta, līdz ar to sāk izzust tās dzīves gudrības, prasmes un pat amati, kas kādreiz bija svarīgi un ko prata ikviens ģimenes loceklis, un kam bija pienākums dzīves gudrības nodod nākamajām paaudzēm. Tomēr arī mūsdienās laukos dzīvo cilvēki ar īpašu dzīvesveidu, ikdienas rūpēm un no vecākās paaudzes pārmantotajām prasmēm un dzīves gudrībām, ko zinātnieki sauc par tautas folkloru. Kas tad ir folklora mūsdienās? Dzirdot vārdu folklora var šķist, ka tas ir kaut kas sens, vecs un mūsdienu cilvēkam pat nederīgs, bet tā nav. Folklora rodas arī mūsdienās – anekdotes, atgadījumi, pat baumas, dažādi ticējumi, dziesmas, ko dziedam ģimenē un draugu lokā, tā ir tautas folklora. Gadsimtu garumā tas viss ir mainījies un ticis pielāgots tieši tai videi un situācijai, kurā cilvēks atrodas. Jau 19. gadsimta beigās folkloristi devās ekspedīcijās uz laukiem, lai vāktu folkloru – pierakstītu to, ko cilvēks savā ikdienā un svētkos dara, kā saprot un kā skaidro. Šādas ekspedīcijas notiek arī mūsdienās.

Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes studenti un mācībspēki šādās zinātniskajās izpētes ekspedīcijās jau dodas sesto gadu. Rēzeknes Augstskolas un Tautas muzikantu biedrības kopīgā projekta „Lauka pētījumi Krāslavas rajona Indras pagastā – tradīcijas, valoda, kultūrvide” ietvaros, šogad 27 cilvēku grupa no 25. jūnija līdz 1. jūlijam strādās Krāslavas rajona Indras pagastā. Projektu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapiāļa fonds.

Filologi, vēsturnieki, valodnieki, folkloristi tiksies ar pagasta iedzīvotājiem un centīsies saprast kā tad Indras pagastā dzīvoja cilvēki līdz Otrajam pasaules karam, kara laikā, padomju gados un kā dzīvo šodien; pierakstīs atmiņu stāstījumus un dzīvesgudrības, varbūt pat iemācīsies kādu senu amatu. Ceram, ka Indras pagasta iedzīvotāji labprāt ekspedīcijas dalībniekiem uzticēs dzīvesstāstus, atmiņas un pieredzi. Indras pagasts īpaši interesants ir ar to, ka šeit dzīvo dažādu tautību iedzīvotāji. Kā tad tik dažādi cilvēki, kam ir savas tradīcijas gan ikdienā, gan svētku svinēšanā, var kopā sadzīvot, kā svin svētkus, kā dara ikdienas darbus, tas viss interesē pētniekus.

Valodniekus noteikti interesē, kādā valodā saprotas un kāda valoda tiek lietota ģimenē – latgaliešu, latviešu, krievu vai baltkrievu. Rēzeknes Augstskolas valodnieki turpinās pētījumus projektam „Latgales etnolingvistiskās situācijas izpēte”. Projekts paredz lingvistisko un etnisko procesu izpēti Latgalē, pētot reliģijas un valodas ietekmi gan uz indivīdu, ģimeni, dzimtu, gan kopienu un sabiedrību. Šāds pētnieciskais darbs tiek veikts arī Lietuvā (Vitauta Dižā Universitāte), Polijā (A.Mickeviča Iniversitāte) un Itālijā (Milānas Universitāte). Daļa pētījuma rezultātu jau tika apkopoti maija beigās Rēzeknes Augstskolas rīkotajā konferencē „Etniskums Eiropā: sociālpolitiskie un kultūras procesi”.

Vēsturniekus noteikti interesē Indras pagasta robežsargu likteņi pirms Otrā pasaules kara un kara laikā, jaunajiem studentiem interesanti būs stāsti par padomju varas gadiem – kolhozu laikiem, darbu padomju saimniecībā – ikdienu un kopīgi svinētiem svētkiem.

Folkloristi būs priecīgi pierakstīt gan godos dziedamās dziesmas, gan stāstus par kāzām un citiem godiem, gan maizes, siera, alus un citas receptes. Visu nemaz nevar tā uzrakstīt, ko pētnieki gribētu dzirdēt, jo viss jau atkarīgs ir no pagasta cilvēkiem, cik daudz viņi gribēs mums uzticēt no savas pieredzes un atmiņām.

Kā tad Indras iedzīvotāji mūs atpazīs? Pirmkārt, noteikti pēc nedrošības, otrkārt, pēc neatlaidīgas vēlmes kaut ko uzzināt un treškārt, kā atpazīstamības zīme mums līdzi būs Rēzeknes Augstskolas reklāmas materiāli un protams robežsardzes izdotās atļaujas, ka varam uzturēties Indras pagastā.

Ekspedīcijas galvenais mērķis nav tikai braukt un pētīt, bet gan satikt Indras pagasta cilvēkus, iepazīties un aprunāties par dzīvi, tā ierastajā gan lauku cilvēka, gan arī zinātnieka ikdienā ienesot mazliet satikšanās un iepazīšanās prieka.