Apreļmeļ

Sovā laikā Latgolā bejuse īcīneita tradiceja – 1. aprelī staiguot vīnam pi ūtra i muoneitīs. I nivīņs par tū nav bejs sirdeigs. A piec taidys muoneišonuos, par daudzīm atgadiejumīm bejs kū runuot vasalu pus godi.

Ot, kod šaids nūtykums. Pyrmajā aprelī atīt sābrys da sābra i soka: „ Atguoju poruoda atdūtu. Tož jov vieļ pīmini, ka pīcus godus atpakaļ aizaniemu nu Tevs treis latus.” Sābrys prīceigs. Sādynoj sovu poruoda atdevieju pi golda. Atnas, vieļ nu Zīmassvātku sasaglobovušuo, ola, īlej sev i sābram pa muola traukam. Parunoj striečeiti par vysu kū, īlej vieļ pa traukam. Otkon obeji runoj. Te sābrys pīsaceļ kuojuos i soka: „ To īlej vieļ i iz ceļakuojis. I as īšu iz sātu, dorbi gaida.” „A kai to ar poruoda atdūšonu?” Īlīdams ola , nūvaicoj saiminīks. Sābrys izdzer olu, nūlīk trauku iz golda i gondreiž sirdeigi atsoka: „ Kur to as goda īsuokūs lai naudu namu? Ot, iz zīmys īsuokīm, ka puordūšu tiergā vucunus, tūlaik i atdūšu. Apreļmeļ, sābri! Apreļmeļ! Kas beji aizmierss, ka šūdīņ pyrmais apreļs?” Capuri izmaucs golvā, sābrys pa durs uorā i paceli, kai nabejs.

Loba tradiceja beja. Voi žo nā? Tādiņ mes tai namuokam. Lai goņ, napasoki …

Dzierdu. Pītālovys rajona padūmis prīkšnīks atbraucs da myusu premjera Kalveiša ar peticeju, kurā pīprosa Pītālovys rajonu (asūte īdzeivuotuoju nūbolsuošona bejuse) īkļaut Latvejis sastuovā i vysīm pītālovīšīm daškiert Latvejis pavaļstnīceibu. Kaļveits palics māms. Reistejīs, reistejīs piec vuordu atbiļdei i nūsaguozīs ar sirdstrīku. Ar tū rūbežleiguma paraksteišona Moskovā aizakaveišūtīs.

Klausūs. Piec Ventspiļa mera Lemberga aresta, ventspilīši sareikovušs reperendumu i nūlāmušs atsadaleit nu Latvejis, lai, namūt par pīmāru Abreni, dasavīnuotu Krīvejai. Delegaceja iz Moskovu dūšutēs pa tyuškū naptys vodu, kai pa metropolitena lineju. Byuškūte drūšeiba, ka kaidini Latvejis drūšeibnīki nasataisa terorakta.

Radzu sapynā. Daugovpilī izcalta Gaismys piļs; koncertzals, biblioteka, myusdīneiguos muokslys nomdaļa, tautys namaterialuos kulturys paruodis vīta … i vieļ i vieļ vysaidu koktu i kambaru izaruodeišonai pošīm sev i pasauļam. „Radzi”, nūdūmoju: „ Izgrīzušs pūgys Reigai.” I vyss viņ dieļ tuo, ka Daugovpiļs ar sovīm sābrīm Krīvejā, Boltkrīvejā i Lītuvā nasagrīž kai suņs ar kači, a matās kūpā i izcylajam daugovpilīšam Rotko par gūdu, īceļ sevi gūdā.

Losu. Pīprosa aresteit Šķēli, Gulbi, Krištopanu, … vasalu symtu bejūšūs „izcylūs” politikaņu i myusu vaļsts veiru i sīvu. Kai Lembergu. Trokumi! Sagyvnu golvu rūkuos. Kas ta tūlaik byus? Byus juoslādz avīzis, juosašaurynoj televizejis i radejis raidejumi, jo raksteit, stuosteit i ruodeit nabyus vairuok par kū … A Centralcītums byus juopuorveidoj par pasauļa mārūga atzeitu hoteli. Voi nu – juoatpierk nu Igaunejis Roņu sola i tei juopuorvierš par nūmatynuojuma vītu vysīm itaidīm bagaturīm, kas volda Latvejā. Dāā, a kas ta tūlaik vaļdeis Latvejā? Vysu laiku Latveja sovus saldateņus syutieja mīra misejuos, a, ka nūtiks itai, daīs nu Irakys i Apganistanys musulmaņus īvest mīra satureišonai Reigā. Boguotajīm tok viņ varys īspiejis. A kū ta nabogais ar santimu kuleiti var savaļdeit vaļstī?

Ceceļānu Ontiks
Roksts publicāts Sadarbeibā ar Republika.lv