Apbižuotuos vītys

Gadejās maņ vīnu eili bīza gruomota pa rūkai, nasaceišu, deļ kaidim mierkim. I tai kai vajadzeja gaideit, a dareit eipaši nabeja kuo, pajiemu un itū enciklopedeji paškūrstieju. I paskaitieju tai, kai parosti nivīns itaidus foliantus naskaita – desmit puslopys nu pošys viersys da pošai zamoškai.

I saprotu, ka pi myusim dzeraune izmyra 20. godusymta pīcdesmitajūs godūs, i da niulīņai tī nivīns nadzeivoj. Dze, da tam seiči dzyma Desetnīkūs, Kolna Kaibienūs, Daukšuos, Tadenavā, Spriņģūs, Dricānūs, Marientalē itt. A piec likteneiguos (latg. nūlicīņa) sveitrys – lyluokūs aba mozuokūs centrūs, kur ir dzemdeibu nomi. Reigā, Rēzeknē, Ciesīs, Kuldigā, Dagdā i cytur. Palīk daže neinceresnai skaiteit.

I tod saprotu, ka te ir nazkaida krauda, nazkaida kitreiba. Ka tei ir pyrmuo globalizacejis i pādejuo totalitarisma pazeime.

Skaidrs, ka agruok bārni dzyma pierteņā ar vītejuos babenis paleidzeibu. Vyss labi, tikai, ka ja es byutu pīdzims kaidā pierteņā, dīzyn voi es iz itū pierteni ītu mozguotīs voi ari vīteitu tī gali.

A kod daspīde sīvītis obligati dzemdēt dzemdeibu nomūs, tod… Navā jau švaki, ka mediki pīsaver, da i vyss pa rūkai. Tikai vysa agruokuo kuorteiba izjiuk.

Zynu Rēzeknē vīnu sīvīti, kura speciali gribēja, kab juos bārnam pasē kai dzimšonys vīta byutu pīraksteita Reiga. Pavysom cyts socialais statuss! I tai gondreiž pyrms četrdesmit godim jei par tai saucamū pateiceibys škiņkuojumu teik Reigys dzemdeibu nomā, nūteik Dīva breinums, laimeigais tāvs atšņaboj divys nedelis, a pats reidzuons vēļ ar nasadzejušu pupu teik atvasts iz Latgolys sirdi i Reigā da pat armejai nikod nabeja.

Stuosta, ka dažuos cytuos vaļstīs par dzimšonys vītu var deklarēt na medicinys īstuodi, a tū vītu, kur dzeivoj bārna dzymdynuotuoji, vītu, iz kurīni bārns teik aizvasts piec slimineicys. I tod saītu, ka es pīdzymu navys Rēzeknē, bet, puorlīkūt myuslaiku administrativi teritorialajuos realejuos, Ūzulmuižys pogosta Lelajūs Garaņčūs.

A ka es niule aizītu iz kanturi, kurā nūsadorboj ar pasem, i papraseitu, lai maņ Rēzeknis vītā īroksta i manis poša aizmierstūs Lelūs Garaņčus, kai jius dūmojit, iz kurīni jī mani pasyuteitu?

Pareizi. Iz Saeimu.
Bo taida lykuma tāteņ nav, bet Saeima irā tei instituceja, kura taidu varātu pījemt.
I vyspuor, ir loba tradiceja, par kuru runova vēļ Valdis Zeps, ka vītvuordus navajag tulkuot, bet sevkurys svešys volūdys īškīnē ir juoroksta tai, kai tī skaņ originalā.

Nu smīklys maņ īt par Gaileišim. Petuški, Petuški jī ir!

Valentins Lukaševičs, “Latvijas Avīze”, 2007.goda oktobris