A.Štokenbergs atzīst, ka Latgales attīstības tempi pamazām pieaug

Lai apstiprinātu izmaiņas Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sastāvā, kā arī diskutētu par novadu reformu, 31. augustā Daugavpils domē uz kopsapulci sabrauca vairāk nekā puse no visiem Latgales pašvaldību vadītājiem.

Kopsapulcē piedalījās arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs, ministrijas valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis, kā arī parlamenta deputāti Jānis Klaužs (TP) un Staņislavs Šķesters (ZZS).

Pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes ierosinājumu reģiona attīstības padomes sastāvā turpmāk darbosies arī Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Strode. Tāpat kopsapulces dalībnieki vienojās par divu Rēzeknes pilsētas domes pārstāvju – domes priekšsēdētāja Jura Gunta Vjakses un priekšsēdētāja vietnieka Iļjas Kļimanova apstiprināšanu attīstības padomes sastāvā.

Kopsapulces dalībniekus Daugavpilī sveica Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods un reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina – Tabūne klātesošos iepazīstināja ar plānošanas reģiona darbības pamatprincipiem, tā funkcijām un darbības rezultātiem.

Latgales plānošanas reģionu veido sešu Latgales rajonu (Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes) vietējās pašvaldības un 2 nacionālas nozīmes pilsētas – Daugavpils un Rēzekne. Plānošanas reģionu vada pašvaldību vadītāju kopsapulcē ievēlēta padome 16 locekļus sastāvā.

Latgales plānošanas reģiona pārstāvji aizvadītajā periodā aktīvi iesaistījušies Latgales interešu aizstāvībā ministriju un valsts līmenī, kā rezultātā izdevies panākt labvēlīgākus nosacījumus Latgales zemniekiem mazāk labvēlīgajos apvidos (lauku attīstības programma 2007.-2013. gadam), kā arī citās atbalsta programmās (kvotas, finansēšanas intensitāte). Latgales plānošanas reģiona aktīvas rīcības rezultātā vietējās pašvaldības šogad saņēma kompensācijas izdevumu segšana sakarā ar Daugavas piesārņojumu ar dīzeļdegvielu.

No dotācijas novadu infrastruktūras sakārtošanai, kas Latvijā ir 14 miljonu latu apmērā, Latgale saņēma teju pusi – 6,2 miljonus latu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs savā uzrunā atzīmēja, ka Latgale vairs nebūt nav depresīvākais novads. Piemēram, iekšzemes kopprodukta pieaugums visaugstākais ir tieši Vidzemē (70%) un Latgalē (53%), kas apsteigusi gan Kurzemi (46%), gan Zemgali (40%). Arī attīstības indekss vairākām Latgales pašvaldībām pēdējos gados ir mainījies no negatīva uz pozitīvu, piemēram, Krāslavas novadam un Ludzai.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu cilvēku Latgales pilsētās ir 121 lats, pagastos – 61 lats, tiesa, citur Latvijā tas ir ievērojami lielāks. Tomēr būtisks pieaugums iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā vērojams Rēzeknē, Balvos un Daugavpilī. Savukārt bezdarbs viskrasāk samazinājies Preiļu un Līvānu novadā.

Ministrs uzsvēra, ka novadu reformas mērķis ir uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni un veidot pārliecību, ka aiz katra indivīda stāv stipra un rīcības spējīga pašvaldība. Tomēr, arī pabeidzot reformu, būs nepieciešama nauda un atbalsts, lai mazinātu atšķirību starp reģioniem, uzsvēra A.Štokenbergs.

Ministrs uzklausīja dažādus pašvaldību vadītāju viedokļus reformas sakarā, tomēr apšaubīja, vai vienlīdz veiksmīgi spēs attīstīties pašvaldība, kuras budžets ir 2 miljoni latu un tāda, kuras budžets ir tikai 200 000 latu. Kā pierāda līdzšinējā prakse, vismazākie nodokļu ieņēmumi uz vienu cilvēku ir tur, kur novadi veidojās lauku teritorijās bez pilsētas vilcējspēka centrā.

„Izvērtējot, kur veidot novadus un attīstības centrus, ir jāņem vērā patiesās iedzīvotāju plūsmas un esošā infrastruktūra, ko cilvēki izmanto. Cik no Stopiņu iedzīvotājiem strādā Stopiņos? Lielākā daļa draudzīgi ik rītu dodas uz darbu Rīgā, izmanto Rīgas ceļu tīklu, skolas, bērnudārzus,” sacīja A.Štokenbergs. Ministrs uzsvēra, ka attīstības centram jākļūst par vilcējspēku visam novadam, attīstot arī attālākās teritorijas, kurās cilvēki labprāt dzīvos, ja būs sakārtota vide.

Novadiem jārēķinās arī ar to, ka pēc 2009. gada tiem būs jāpārņem lielākā daļa rajonu padomju funkciju – ceļu fonda, būvvaldes, izglītības pārvaldes, civilās aizsardzības un citas. Nelieliem novadiem šajā ziņā varētu rasties problēmas.