23.decembris

Ar nūzakaviešonu, bet pīduovojam komantaru, kas izskaneja “Latgolys Radejā” 23.decembrī. Par Zīmyssvātkim i puors cytom lītom…


Šudiņ 23.decembris, reit klusais kūču vokors. Daudzejuos Latgolys bazneicuos saīs ļauds jau reit vokorā voi ari Zīmyssvātku reitā. Tai juosoka svātki īīt kotrā bazneicā, kotrā pilī, ari kotrā sātā voi dzeivūklī i kotrā pat vyspelieceiguokajā graizai saslītajā butkenī. Leluoki ci mozuoki, svineiguoki voi prostuoki – koč ar kaida gorduma gabaleni ci ar kaimiņu sareikuotuo saluta šuovīnim…

Grybātūs ticēt, ka Latgolā arī latgalīšu volūda tai īīs kotrā sātā, kotra cylvāka dvēselē. Asu dzierdejs sūlejumus, ka prīsterus latgaliski runuot aicynoj gareiguos varys vadeiba, tod ari mes palākī ļauteni varam īsaklauseit uzmaneiguok sovys bazneicys prīstera runā (varbyut pasaveiks i Jius pa eistam tū Zīmyssvātkūs dzierdēsit latgalisku). Ka itai, tod naaizmierstit, lyudzams pascēt ari „paļdis”. Starpcytu, taišni Latgola iz vysa pasauļa ir vīneiguo vīta, kur cylvākam ir dūta īspieja dzierdēt bazneicys, jeb kā tautā soka, „Dīva” vuordus latgaliski. Itaida atziņa varātu byut ari kai lobs pamats cytu reizi papraseit, lai Jiusu bazneicys prīsters runoj itai pasauļa molai vysatbylstūšuokajā i myusim ari nu Dīva duovuotā volūdā.

Ka jau Zīmyssvātki, tai saceit jau pavysam iz daguna, tod varu vysim Latgolys bārnim izstuosteit vīnu dyžan lelu nūslāpumu: ari Santa Klauss, pi myusu lobuok atpazeistams kai Zīmyssvātku veceits ir īsavuicejs vysys pasauļa volūdys. Tys zeimoj, ka jis byus cīš prīceigs ar jiusim apsarunuot latgaliski. I, ka jam izstuosteisit dzeivuli latgalīšu volūdā, tod ļūti īspiejams, ka nu leluo prīka veceits īduovynuos ari kaidu kampetu pa viersu.

A tod vēļ pa itū nedeli pi jiusu sātā var gostūs atīt kaidi čiguoni jeb ķekatnīki. Jau pyrms ustobā laisšonys var vīglai nūskaidruot, voi gosti lobu ļaužu. Ka latgaliski runoj, tod byus tī vyseistuocī Latgolys Laimis luoča vedieji, vysus naškeistūs gorus nu pakšim izdzeis i nikaidys lelys škodis napītaiseit – vysmoz na nu ļauna pruota, a ka nu jou vīneigi tai, na nu slyktys sirds, kaidu pūdu najauši nūguoss. A tys tak iz lobu!

Dūmoju, ka maņ pīkrissit – lobi ļauds ir atrūnami kotra Latgolys pogosta centrā i kotrā apleicīnis solā vys jau ka ari pa kaidam sirsneigam čyguonam atsarass – vysmoz as jiusim vieleju itaidus satikt! A, ka nivīns gostūs naīt, tod pādejuo cereiba vysam pogostam iz Tevi – jem pats kaidu tužurku, kaidu skaļuoku instrumentu rūkā i koč da tivejam kaimiņam aizšliuc.

Ari maņ jau juošliuc nu radejis prūm, saceišu – da cytai svātdinei, kas byus jau pādejuo itamā godā! Vieleju Jiusim klusai i svieteigi sagaideit kūču vokoru, a VYSUS puorejūs Zīmyssvātku pasuokumus prīceigai nūsvinēt!