Viedoklis: Ja dīkstāve turpināsies, reģionālās koncertzāles būs spiestas atbrīvot darbiniekus

“Tā nav. Mūsu finanšu pamatu lielā mērā veido saimnieciskie ieņēmumi un pašvaldības dotācija. Līdz ar to mūsu darbiniekiem, kas strādā publiskajā sektorā, dīkstāves pabalsti nepienākas,” akcentēja “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle.

Tāpat viņa pastāstīja, ka pagaidām nav arī citu neiegūto ieņēmumu kompensācijas mehānisma, kas ļautu vismaz minimālā apjomā saglabāt koncertzāļu darbību, infrastruktūru, lai spētu pēc iespējas operatīvāk atsākt darbu, kā arī saglabāt darbavietas.

Reģionālās koncertzāles pērn nodokļu veidā valsts budžetā ir iemaksājušas 1,3 miljonus eiro. Tomēr turpinoties dīkstāvei ilgākā laika posmā, atlaišanai ir pakļauti 70% darbinieku. Tāpat nav mazsvarīgs jautājums, kādā stāvoklī būs jaunuzceltās koncertzāles Latvijā.

Ja cilvēkam ir atbilstošs darba stāžs, viņam tiek piedāvāta zaudēta darbavieta un bezdarbnieka pabalsts 50% apmērā.

“Mūsu izaicinājums ir, kā segt izmaksas, kā saglabāt infrastruktūru, darbavietas, nodrošināt mūsu spēju operatīvi atsākt darbību un pildīt Valsts kultūrkapitāla fonda projekta aktivitātes. Mūsu ieskatā, ir jāmeklē izeja no šīs situācijas,” uzsvēra “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle.

Runājot par tā saukto sanitāro protokolu, koncertzāļu darbinieki aicina pārdomāt un saprast, cik vērienīga ir infrastruktūra un kāds ir tās plašums. Koncertzāles ļauj nodrošināt gan sociālo distancēšanos un organizēt kamerkoncertus 100 līdz 200 apmeklētājiem, ievērojot ap skatītāju četrus kvadrātmetrus.

Tāpat Zirniņa norādīja, ka pagājušajā gadā koncertzāles uzņēma 660 000 apmeklētāju. “Šie ir vēsturiski skaitļi un saprotam, ka vieglāk nebūs,” rezumējot, sacīja “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle.

Avots: www.tvnet.lv