Pabalsti pašnodarbinātajiem, brīvpusdienas bērniem – koalīcija pieņem lēmumus par papildu atbalstu

Sākoties trešajai nedēļai ārkārtējās situācijas laikā, valdošās koalīcijas partijas pirmdien attālinātajā sadarbības sanāksmē, pieņemot politiskus lēmumus, vienojušās, ka ar dīkstāves pabalstiem tiks atbalstīti arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Panākta arī vienošanās ar brīvpusdienām atbalstīt sociāli neaizsargāto ģimeņu bērnus. Koalīcija vienojusies, ka ceturtdien uz sēdi sanāks Saeima. Turklāt, ņemot vērā darba apjomu, koalīcijas sadarbības sanāksmes varētu rīkot biežāk nekā reizi nedēļā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes, kas ir otrā attālinātā sanāksme, kopš virkne valdības locekļu un Saeimas deputātu ir pašizolācijā, atgādināja, ka ir jau trešā nedēļa ārkārtējā situācijā, un nevienam vien radušās problēmas vai nodarbina neskaidrības.

“Gribu pateikt vienu – mēs šobrīd esam milzu cīņā, lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā. Valdība līdz šim ir darījusi un darīs visu, pirmkārt, lai pasargātu cilvēku veselību, jo tas ir pats galvenais. Pieņemot dažādus ierobežojumus, vienlaikus esam rīkojušies un domājuši, lai atslogotu arī ekonomiskos jautājumus. Šodien sadarbības sanāksmē turpinājām politisko diskusiju, kā mēs vēl varam nākt pretī un palīdzēt sabiedrībai un ekonomikai šajā laikā,” teica Kariņš.

Viņš informēja, ka otrdien Ministru kabinetā tiks virzīts jautājums par dīkstāves reglamentu pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. Panākta arī vienošanās, ka ceturtdien Saeima sanāks kopā un izskatīs vairākus jautājumus. “Ir izstrādāts reglaments, kā deputāti var sanākt uz sēdi, strādājot no dažādām telpām,” stāstīja Kariņš.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) žurnālistiem pastāstīja, ka jau kopš krīzes situācijas sākuma kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību ir domāts, kā atbalstīt sociāli maznodrošināto ģimeņu bērnus un panākt, lai attālinātais mācību process nerada papildu stresu par lietām, ko var atrisināt sociālās palīdzības veidā.

“Gandarījums, ka LPS un koalīcijas partneri atbalstīja IZM ierosmi valsts dotāciju brīvpusdienām virzīt maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu pusdienu nodrošināšanai. Tas būs domāts sociāli neaizsargātajām grupām vecumā no pirmās līdz devītajai klasei, ja piešķirtais finansējums un pašvaldības līdzfinansējums to pieļauj. Svarīgi arī, ka tas attiecas uz konkrētajā teritorijā deklarētajiem bērniem. Mērķis ir nodrošināt pusdienas, un tās var būt siltās pusdienas vai pārtikas pakas,” skaidroja ministre.

IZM norāda, ka svarīgi, ka pašvaldības piešķirto finansējumu var izlietot tikai pusdienu nodrošināšanai (karstas pusdienas, pārtikas pakas), nodrošinot šādu atbalstu ne tikai sociāli maznodrošināto, trūcīgo un daudzbērnu ģimeņu 1.–4. klašu, bet arī 5.–9.klašu skolēniem, kuru dzīvesvieta ir deklarēta noteiktajā administratīvajā teritorijā. Tāpat pašvaldības var lemt par papildu iespējām piešķirt šāda veida atbalstu arī citām bērnu grupām.

Ministre pateicās skolām, pedagogiem, vecākiem un bērniem par spēju pielāgoties attālinātajam mācību procesam un tiekties uz kvalitatīvu mācību procesu. “Tāpēc otrdien Ministru kabinetā tiks piedāvāts jauns, ambiciozs projekts “Tava klase”, kas būs Vidzemes televīzijā radīta TV platforma 1.-6., bet, iespējams, arī 9. un 12. klasei, kas pildīs vairākas funkcijas. Ceram, ka tā reaģēs uz ekspertu bažām un nodrošinās, ka jaunākā vecumposma bērniem būs iespējams apgūt vielu ne tikai 50%, bet 70-80% vai pat 90% apmērā, ka tā mazinās vecāku iesaisti, gādās par efektīvāku atgriezenisko saiti un parādīs, ka kompetenču pieeja daudzās skolās jau ir startējusi,” sacīja Šuplinska.

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars pastāstīja, ka NA bija pieteikusi vairākus jautājumus, bet ne visus paspēja izrunāt. “Lielākais panākums ir panāktā vienošanās par dīkstāves pabalsta piešķiršanu arī pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. To jau bija Kultūras ministrija (KM) iepriekš piedāvājusi, jo kultūras nozare tas skāris ļoti skaudri. Pēc sarunām ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu esam nonākuši līdz risinājumam, ka līdz 14. maijam šie strādājošie, apliecinot, ka citus ienākumus šajā periodā negūst, varēs saņemt – pašnodarbinātie un autoratlīdzību saņēmēji 75% no līdzšinējiem ienākumiem pirms nodokļu nomaksas, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji 50% apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro,” skaidroja Dzintars.

NA arī rosināja atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem, tajā skaitā brīvpusdienu nodrošināšanu, un diskusijas bija par to, vai nodrošināt visiem vai mērķa grupām, un tās vēl acīmredzot turpināsies, teica Dzinatrs. Viņš atzina, ka vienprātības nebija arī jautājumā par dīkstāves pabalsta apmēru, ko rēķina neatkarīgi no apgādājamo skaita. “NA piedāvā noteikt atšķirīgu procentu un slieksni, atkarībā no apgādājamo skaita. Pret arguments bija, ka grūti administrēt, bet aiz tā nevajag paslēpt jautājuma nerisināšanu. Diskusijas turpināsies. Dīkstāves pabalsts ir ārkārtas risinājums, bet arī ārkārtas risinājumam ir pēc iespējas jāatbilst realitātei. Realitāte ir tā, ka 700 eiro ir divas dažādas lietas daudzbērnu ģimenei un cilvēkam bez apgādājamiem,” skaidroja Dzintars.

Koalīcija arī turpinās diskusiju par veidu, kā atbalstīt drukāto mediju piegādi. KM bija piedāvājusi trīs variantus, un viedokļi atšķīrās par veidu, bet ne par atbalstu piegādei vispār, tāpēc diskusijas tiks turpināta, sacīja Dzintars.

Arī “Attīstībai/Par” pārstāvis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atzina, ka diskusija vēl nebeidzās par to, kā dīkstāves pabalstu maksāt atkarībā no apgādājamo skaita. “Ceru, ka tas turpināsies veidā, ka to saņems šādā veidā,” teica Pūce. Viņš arī piebilda, ka nepieciešams precizēt dīkstāves reglamenta regulējumu uzņēmumiem, kuri strādājuši mazāk par gadu un kuru apgrozījumu šī gada martā tādēļ nevar salīdzināt ar pērnā gada martu.