Latgales zemnieki steidz sakārtot meliorācijas sistēmas
LSM: Zemkopības ministrija vēršas pie visiem meliorācijas sistēmu īpašniekiem un aicina apsekot savā īpašumā vai valdījumā esošās meliorētās zemes, izvērtēt meliorācijas sistēmu darbību un veikt nepieciešamos meliorācijas sistēmu kopšanas darbus. Latgalē, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, aizvien vairāk zemju īpašnieki pievēršas meliorācijas sistēmu sakārtošanai.
Kooperatīva “Latraps” agronoms Pēteris Stanka izrāda šogad iztīrītu un sakārtotu meliorācijas grāvi, kas atrodas vairāku Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta zemnieku īpašumā. Viņš stāsta, ka parasti zemju īpašniekiem ir grūti panākt vienošanos par šāda ūden.
Gaigalavas pagastā Stanka apsaimnieko 300 hektārus zemes. Viņa zeme tikusi meliorēta vēl padomju laikos, un sistēma darbojas, ja to kopj un atjauno. Galvenā problēma ir finanses, jo meliorācijas ierīkošanas un uzturēšanas darbi nav no lētajiem.
“Līdz [2017.gada] plūdiem ar finansējumu vispār bija pašvaki. Pēc plūdiem vairāk naudas iedeva gan valsts, gan Eiropa. Taču tā nauda būtu vajadzīga katru gadu. Meliorācija tā ir infrastruktūra, un pašlaik zemniekam lielas naudas nav. Viņš naudu vairāk izlieto tehnikas, minerālmēslu, sēklas iegādei, un meliorācijai nekas daudz pāri nepaliek, ja vispār paliek,” stāsta Stanka.
Agronoms zina stāstīt, ka meliorācijas sistēmā iekļauti ne tikai drenāžas sistēmas novadgrāvji, bet arī upes, no kuru stāvokļa ir atkarīga ūdens notece no laukiem un mežiem.
Par savas zemes meliorācijas sistēmas stāvokli ir atbildīgs tās īpašnieks. Un Lauku atbalsta dienests (LAD) ir viena no kontrolējošajām iestādēm, kas mudina zemniekus veikt meliorācijas sistēmas uzturēšanas un sakārtošanas darbus. LAD Austrumlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Aigars Puncuļs stāsta – pēc tam, kad lauksaimnieks iesniedz iesniegumu ar pieteikumu uz platību maksājumu saņemšanu, dienests veic kontroli saimniecībās, tajā skaitā pārbauda arī meliorācijas sistēmu stāvokli.
SIA ”Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters vērtē, ka 2017. gada vasaras nogales plūdi Latgales zemniekiem bijusi rūgta, bet reizē arī pozitīva pieredze. Tolaik applūdušie lauki un zaudētā raža parādīja, ka meliorācijas sistēmai jādarbojas gan privātajos, gan valsts pārziņā esošajā īpašumos. Tāpēc pērn “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” ūdensnoteku atjaunošanā vien ieguldīja 10 miljonus eiro.
“Ja mēs runājam par pagājušo gadu, tad kopumā ūdensnotekās 432 kilometru garumā tika veikti apauguma novākšanas darbi. Tiesa, tas sastāda ļoti nelielu daļu no mūsu pārraudzībā esošā kopēja (4 230 kilometri) ūdensnoteku garuma. Es domāju, ka situācija uzlabojas.
Braucot pa reģionu, mēs redzam, ka tiek izvākti krūmi un apaugumi no mūsu kopējām meliorācijas sistēmām, notekām, grāvjiem un upītēm. Jūtams, ka kaut kāds impulss ir,” saka Šķesters.
Lauku attīstības programma līdz 2020. gadam Rēzeknes novadā paredz apgūt vairāk Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma. Jau šobrīd Lauku atbalsta dienestā ir iesniegti un apstiprināti trīs lieli projekti ar kopējo finansējumu gandrīz 770 000 eiro.
