Remigranti atgriežas dzimtenē un veiksmīgi realizē savas biznesa idejas
Publicitātes foto
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar plānošanas reģioniem veiksmīgi turpina uzsākto darbu pie remigrācijas veicināšanas, mērķtiecīgi īstenojot projekta “Reģionālais koordinators remigrācijas veicināšanai” aktivitātes.
Remigrācijas koordinatori projektā ir iesaistījuši lielu ģimeņu skaitu. Kopumā remigrācijas projektā ir iesaistījušās jau 2663 ģimenes, 284 no tām ir atgriezušās uz dzīvi Latvijā, savukārt 279 ģimenes plāno šo soli spert tuvākajos gados. Šobrīd plānošanas reģionu reģionālie koordinatori ir sagatavojuši 3404 individuālus atgriešanās piedāvājumus.
Jāņem vērā, ka atbalsts tiek sniegts ne tikai tām ģimenēm, kuras šobrīd dzīvo ārvalstīs un ir izrādījušas interesi par atgriešanos Latvijā, bet arī tām ģimenēm, kuras jau ir atgriezušās uz pastāvīgu dzīvi. www.paps.lv/
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs JURIS PŪCE uzsver: “Remigrācijas politika ir ļoti svarīga Latvijas valdības sastāvdaļa. Latvijai ir ko piedāvāt tiem, kas vēlas atgriezties, – darba vietas, iespējas attīstīties, saņemt atbalstu no valsts, pašvaldību, Eiropas līdzekļiem. Protams, ir vajadzīga palīdzīga roka, kas sagatavo konkrētus piedāvājumus ģimenēm ar vai bez bērniem, jauniešiem un pensijas vecuma cilvēkiem izvēlēties savu nākotni saistīt ar Latviju, Latgali. Tāpēc tiek realizēts projekts par remigrācijas koordinatoriem. Esmu gandarīts, ka projekts ir sekmīgs, jo esam palīdzējuši simtiem ģimeņu atgriezties.”
Atbraucēji arvien vairāk interesējas par atbalstu uzņēmējdarbības jomā
Koordinatoru galvenais uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējām, dzīvesvietu piedāvājumiem, citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. Latgales plānošanas reģiona (LPR) remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska atzīst: “Ikdienā sazinoties ar tautiešiem, kas vēlas atgriezties dzimtenē, bieži vien saņemu jautājumus tieši par uzņēmējdarbības uzsākšanu Latvijā. Novēroju tendenci, ka remigranti savu ārzemēs gūto pieredzi izmanto, lai attīstītu uzņēmējdarbību reģionos. Šis ir atbalsts, par kuru atbraucēji arvien vairāk interesējas.”
Visu pasaules naudu nopelnīt nevar
Igors Nikitins Anglijā plānoja pavadīt trīs mēnešus, bet tie izvērtās par septiņiem gadiem. Sākot no zemākās kvalifikācijas darbiem, gadiem ritot, Igors ar draugu uzsāka savu uzņēmējdarbību – jāsaka, veiksmīgi. Taujājot, kas bijis tas brīdis, kad pieņemts lēmums atgriezties, Igors atbild: “Tas bija vienkārši kaut kāds emocionāls lūzums vienā brīdī, kad es sapratu, ka, pirmkārt, visu pasaules naudu tur nenopelnīsi un nauda līdz galam nedara tevi tik laimīgu. Lai arī cik tu tur pelnītu un kā dzīvotu, tu vienalga būsi maza, maza niecība no tās sabiedrības, kas ir tur Anglijā.” Atgriezies mājās, viņš dzimtajā pilsētā radīja jau visiem iemīļotu lounge dārza koncepciju “Fresh Terase”. Šā gada rudenī LPR Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC) ar LPR Attīstības padomes atbalstu organizēja konkursu “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2019”. Šogad pirmo reizi tika pasniegta balva nominācijā “Gada uzņēmīgākais remigrants Latgalē”, kuru svinīgā 18. novembra pasākumā Rēzeknes pašvaldībā Igoram pasniedza LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.
Iespēja piedalīties pašvaldību grantos un iegūt finansējumu savai idejai ir ne tikai vietējiem, bet arī atbraucējiem. Pašvaldības ir atvērtas sadarbībai un sniedz maksimālu atbalstu, lai remigranti varētu uzsākt saimniecisko darbību to teritorijā, radītu jaunas darba vietas.
Lauki – lieliska vieta izaugsmei
“Te, man liekas, ir viss, ko man vajag, – gan mana ģimene, gan daba, un te ir ļoti daudz vietas visādām idejām,” apgalvo alternatīvās naktsmītnes “Miljons zvaigžņu viesnīca” idejas autore un īpašniece Santa Komane, kura pēc izglītības iegūšanas Kanādā atgriezās dzimtajā Viļakas novadā. Santai ļoti tuva ir reģionālā vide un reģionālā attīstība, te viņa redz potenciālu jauniešu izaugsmei un uzsver, ka bez pašvaldības atbalsta tas nebūtu iespējams. Pieredze, kas gūta ārzemēs, ļoti veiksmīgi tiek integrēta dzimtajā novadā: “Es iemācījos, kas ir uzņēmējdarbība, no kurienes sākt, kā nesalūzt, kā pārkāpt pāri “nē”, kā radīt jaunas idejas, kā motivēt sevi, kā motivēt citus, kā atrast to, ko citi neredz, un kā to pasniegt tā, lai citi arī saprastu, lai redzētu.” Tas ir tikai sākums, uzsver Santa, bet ļoti jaudīgs un perspektīvs.
Latvija ir iespēju zeme – tas nav mīts
“Daugavpils ir ļoti mainījusies – uz labāko pusi, protams. Cilvēki atgriežas, un mēs redzam, ka viņiem ir pavisam citas prasības un skatījums uz lietām. Mēs, strādādami ilgus gadus ārzemēs, Daugavpili redzam kā lielisku vietu mūsu idejām. Esam savas pilsētas patrioti un strādāsim pie tā, lai pilsētniekiem un tās viesiem piedāvātu plašu un kvalitatīvu piedāvājumu klāstu,” apgalvo Daugavpils grantu konkursa “IMPULSS” ieguvējs Igors Lipskis, matu dizaina studijas “Beauty Mafia-Exclusive Hair” īpašnieks.
Latgale kā pievilcīga vide uzņēmējiem
Latgalē darbojas speciālā ekonomiskā zona, tās priekšrocības ir domātas gan vietējiem uzņēmējiem, gan arī ārzemju investoriem, kuri iecerējuši uzsākt uzņēmējdarbību Latgales teritorijā. Latgales SEZ teritorijā ir noslēgts 21 līgums 8,9 milj. EUR ieguldījumiem.
Īstenojot projektus, tiek plānots izveidot 125 jaunas darba vietas, kur savu ārvalstīs iegūto pieredzi varēs izmantot arī remigranti.
Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis -Lāčplēsis: “Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Uzņēmēju līdzšinējā interese par Latgales SEZ parāda, ka, savulaik valdībai atbalstot Latgales SEZ izveidošanu, ir bijis nozīmīgs un pareizs solis, kas jau nes reģionam ekonomisko pienesumu.”
Latgales programma – kādi ir reālie uzņēmēju ieguvumi no šī plāna?
Latgales programmas ietvaros plānots ieguldīt 52 247 026 EUR uzņēmējiem nepieciešamo teritoriju un infrastruktūras uzlabošanai. Programma sevī ietver degradētu un neizmantotu teritoriju revitalizāciju jeb atjaunošanu uzņēmējdarbības vajadzībām.
“Šī programma ļauj arī remigrantiem izmantot konkrētu platformu savas uzņēmējdarbības attīstībai. Lokācija un labiekārtota vide biznesa uzsākšanai ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem. Bieži vien remigrantu idejas ir tik inovatīvas un unikālas, ka grūtības sagādā to realizācija konkrētā vietā, tāpēc šī programma pakāpeniski atrisina vides pielāgotību uzņēmējdarbībai,” stāsta Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.
Latgales programmas ietvaros plānots realizēt 16 projektus, šobrīd tiek ieviesti 12 projekti 44 847 376 EUR apjomā, kas ir 86% no plānotā. Divi projekti ir pabeigti, ir izveidotas 37 jaunas darba vietas, atjaunoti 4,92 ha degradēto teritoriju.
Latgales uzņēmējdarbības centrs (LUC)
LUC darbība ir vērsta uz reģiona uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, esošo uzņēmumu konkurētspējas celšanu un iedrošināšanu uzsākt saimniecisko darbību. LUC ir izveidots teritoriālais tīkls Latgales reģionā ar birojiem Daugavpilī, Balvos un Rēzeknē.
A. Leščinska: “Manuprāt, tā ir neatsverama iespēja tiem, kas atgriežas, vērsties pie LUC konsultantiem un uzdot jautājumus gan par uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību vai pārcelšanu no ārzemēm, projektu iespējām un citām atbalsta institūcijām uzņēmējdarbības jomā. Dažkārt jau pirmā konsultācija maina cilvēka dzīvi, viņš kļūst par uzņēmēju!”
Atbalsts remigrācijas aktivitātēm
Pateicoties LPR intensīvajam darbam remigrācijas jomā, atgriezušos skaits reģionā turpina palielināties. Ar koordinatora atbalstu pašreiz Latgalē ir atgriezušās 88 ģimenes (kopā 223 cilvēki) un sazinājusies 41 ģimene (112 cilvēki), kas atgriezušās pēc pašu iniciatīvas. Tuvākajā nākotnē šī projekta ietvaros uz Latgali plāno atgriezties vēl 76 ģimenes (kopā 223 cilvēki) no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Skandināvijas valstīm. lpr.gov.lv/lv/remigracija/aktuali/#.XdOupVczaiM
Ieplānotas remigrācijas veicināšanas aktivitātes pašvaldībās
LPR sadarbībā ar VARAM Latgales pašvaldībām rīkoja konkursu “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”, kura ietvaros atbalstu līdz 10 000 EUR saņēma četras Latgales pašvaldības: Daugavpils pilsētas dome, Preiļu novada dome, Riebiņu novada dome un Balvu novada pašvaldība. Līdz 2020. gada 31. maijam pašvaldības īstenos dažādas aktivitātes remigrācijas sekmēšanai. Jāpiebilst, ka arī iepriekš pašvaldības izrādīja iniciatīvu remigrācijas jomā un īstenoja virkni aktivitāšu.
Tiešsaistes konference “Es atgriežos Latgalē”
2019. gada 27. novembrī Daugavpilī notiks remigrācijas jautājumiem veltīta tiešsaistes konference “Es atgriežos Latgalē”, kuras galvenais mērķis ir informēt potenciālos remigrantus par pieejamo un plānoto valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora atbalstu personām, kas plāno atgriezties Latgalē pēc ilgstošas prombūtnes. Konferences formāts pielāgots tam, lai varētu piedalīties latgalieši no visas pasaules. Tiešsaistes platforma ļauj uzdot arī jautājumus un saņemt tūlītējas atbildes.
Kuplas ģimenes ir Latvijas nākotne
Šogad Valsts prezidents Egils Levits uz Ziemassvētku un Rīgas pils svētku egles iedegšanas pasākumu aicina remigrantu ģimenes. No Latgales plānošanas reģiona tika izvirzīta Zaikovsku ģimene no Balviem, kurā aug trīs atvases. Tētis Imants ir apņēmības pilns dzīvot Latgalē, atjaunot savas dzimtas māju un piesaistīt tūristus no visas pasaules. Tieši kuplas, sirsnīgas un aktīvas ģimenes ir mūsu nākotne.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu.
Plašāka informācija par VARAM remigrācijas projekta aktivitātēm Latgales plānošanas reģionā atrodama:
– interneta vietnē www.lpr.gov.lv sadaļā remigrācija
– sociālā tīkla “Facebook” lapā:
www.facebook.com/es.atgriezos.latgale
– Instagram kontā: www.instagram.com/es_atgriezos_latgale/
Informācija par projektu kopumā ir meklējama vietnē: www.paps.lv
