Rēzeknes novada pašvaldības darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kurzemi
Rucavas novads kā viens no mazākajiem Latvijas novadiem Lietuvas pierobežā saskaras ar tipiskiem pierobežas pašvaldības izaicinājumiem: zemes izpērk lietuvieši, iedzīvotāju skaits mazinās, darba iespējas tiek meklētas vairāk Liepājā. Tomēr Rucavas novada pērle ir tautas tradīciju nams “Zvanītāji” un Baltijas jūras smilšainā un tūristu nepārblīvētā pludmale. Tautas tradīciju nams “Zvanītāji” popularizē gan Lejaskurzemes mutvārdu un tautas amatu meistaru tradīcijas, gan iepazīstina ar vietējo kulināro mantojumu, kas, manuprāt, būtu pārņemama lieta arī mūsu novada muzeja “Kolnasāta” darbībā, jo viesus vienmēr saista vietējais kulinārā mantojuma kolorīts un savdabība.
Nīcas novads, kaut gan arī ir tikai divu pagastu pašvaldība tāpat kā Rucavas novads, var lepoties ar mūsdienīgu sporta zāli novada vidusskolā, kā arī ar Baltijas jūras piekrasti (24 km garumā), kas arī veido novada attīstības bāzes virzienu. Novads īsteno zvejas tīklu mājas pārbūves ELFLA projektu, kura rezultātā tiks izveidota zvejniecības kultūrvēsturiskā mantojuma ēka, kas būs nozīmīgs tūristu piesaistes un vietējo uzņēmējdarbību stimulējošs objekts Nīcas novadā.
Ļoti iespaidoja Liepājas bijušā rajona teritorijas astoņu pašvaldību spēja vienoties par kopēja tūrisma attīstības biroja nepieciešamību un tā finansēšanu jau 20 gadu garumā. Tas liecina par pašvaldību vadītāju spēju domāt par ilgtermiņa attīstību, jo ieguvums no vietējā un starptautiskā tūrisma ir ļoti nozīmīgs daudzu nozaru vietējiem uzņēmējiem – ēdināšanas, viesu izmitināšanas, transporta, kultūras un izklaides jomā un rada būtisku finanšu pienesumu visā Lejaskurzemes teritorijā. Liepājas reģiona tūrisma attīstības birojs nepārtraukti īsteno daudzveidīgas mārketinga aktivitātes vietējās uzņēmējdarbības sekmēšanai, kā, piemēram, Liepājas dāvanu karte, kuru var atprečot apmēram 30 uzņēmumos Liepājas reģionā. Patīkami pārsteidza tas, ka tūrisma attīstības birojs daudz laika velta personisko kontaktu izveidei un uzturēšanai ar uzņēmējiem, tādā veidā veidojot fundamentālu sadarbības bāzi, izprotot nozares uzņēmumu vajadzības un iespējas.
Brigita Arbidāne, Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja: “Šis pieredzes apmaiņas brauciens ļāva ielūkoties triju Kurzemes pašvaldību darbā un iepazīties ar dažiem realizētajiem projektiem. Bija interesanti apmeklēt Rucavas etnogrāfisko māju “Zvanītāji”, kur tikām ne tikai laipni sagaidīti, bet arī apdziedāti. Ikvienā dziesmā bija jūtams senču tradīciju spēks, bet, tautasdziesmai skanot, vienkāršais lauku ēdiens šķita īpaši gards. Ir svarīgi lepoties ar savām saknēm, izcelsmi, kultūru, tradīcijām un valodu, un rucavnieki to lieliski prot!”
Tatjana Volka, Attīstības plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja: “Īpaši patika etnogrāfiskā māja “Zvanītāji”, kurā iepazināmies ar Rucavas kultūras mantojumu, dziesmām, nobaudījām rāciņus ar balto sviestu un gardu rupjmaizes kārtojumu. šis objekts ir saņēmis kultūras zīmi “Latviskais mantojums”.”
Satikāmies ar Rucavas novada pašvaldību darbiniekiem apspriedām par projektiem un attīstību. Redzējām Rucavas muižas kalnu. Rucavas novada pašvaldība sadarbībā ar Salaspils Botānisko dārzu ir izveidojuši, dendroloģisko parku un ierīkojuši atpūtas vietu ar skatu platformu, no kuras paveras gleznains skats uz kaimiņzemi Lietuvu.
Nīcas novadā iepazināmies ar īstenotajiem projektiem un attīstības tendencēm, ap meklējām senlietu krātuvi. Nīcā ir ļoti skaisti un gaumīgi apstādījumi.
Nīcas novada sporta halle ir atklāta 2016. gada 15. jūlijā. Ēkā atrodama lielā sporta zāle ar tribīnēm 420 skatītājiem, trenažieru zāle, aerobikas nodarbību zāle (fitnesam, aerobikai), četras ģērbtuves ar tualetēm un dušām, tiesnešu un skolotāju telpas ar dušām un tualetēm, inventāra noliktava, sauna ar palīgtelpām, vestibils ar garderobi.
Pabijām dabas parkā “Bernāti”, kas atrodas aizsargājamā Natura 2000 dabas teritorijā. Te izveidota dabas taka. Protams jūra un atkal jūra. Apmeklējām brīvdienu māju “Sīpoli” – redzējām ļoti daudz dzirnakmeņu, sakoptu un tīru vidi, apskatījām mākslas galeriju.
Patīkami pārsteidza Nīcas daiļdārzs “Kristapi”. Augi, kas stādīti atsevišķās grupās ir telpiski nodalīti viens no otra. Īpaši bagāta ir hostu kolekcija, kurā ir vairāk nekā 130 šķirņu, arī bagāta kļavu šķirņu kolekcija (25). Dārza ainaviskumu papildina labiekārtotais dīķis. Apmeklētāji saimnieces pavadībā var iepazīt dārzu un noklausīties stāstu par dažādām augu sugām, šķirnēm, kā arī iegūt vērtīgus padomus dārza veidošanā. Daiļdārza saimniekiem ir arī liela saimniecība ar 200 slaucamām gotiņām.
Pilsētā, kurā piedzimst vējš, tikāmies ar Liepājas pilsētas domes pārstāvi, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāju. Bija ļoti noderīga saruna par projektiem un attīstību tūrisma jomā, mārketingu un jaunām tendencēm.
Ekskursija pa Liepājas pilsētu. Redzējām vēsturisko koka apbūvi, ko, lielākoties, veido dzīvojamās ēkas. Tā ir viens no pilsētas lielākajiem lepnumiem. Liepājā jāapskata Mūziķu slavas aleja, tirgus, Sv. Jāzepa katedrāle, Liepājas Universitāte, Liepājas jūgendstila mantojums, Spoku koks, koncertzāle “Lielais dzintars”, jāpavizinās tramvajā. Un, protams, Liepājas pludmale (jūra, jūra, cik te ir baltas, ļoti smalkas smiltis)!
Paldies, visiem kolēģiem, ka braucām un bijām kopā, un guvām jaunu pieredzi un skaistas sajūtas!
Ilze Zelča, Rēzeknes novada tūrisma informācijas centra darbiniece: Apmeklējot mazas pašvaldības Kurzemes pusē, nākas secināt, ka arī tur dzīvo un strādā savas puses patrioti, entuziasti. Tiek izmantotas ES finansējuma piesaistes iespējas, kaut gan mazai pašvaldībai “lielas naudas” piesaistīt ir stipri grūti.
Rucavas, Nīcas, Liepājas novadi ir bagāti ar kultūras un vēstures mantojumu. Tas tiek saglabāts, popularizēts.
Liepājā 15 gadu laikā esmu jau ceturto reizi. Patīkami redzēt, kā pilsēta vizuāli paliek arvien krāšņāka, sakoptāka.
Interesanti bija uzzināt, kā tiek organizēts Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja darbs. Es domāju, ka šajā jomā mūsu novads un pilsēta var daudz ko aizgūt.
Paldies organizatoriem par jauko un vērtīgo braucienu!
Daila Ekimāne, Bērzgales kultūras nama vadītāja
Dzintras Gribustes foto