Daugavpils domē notika divas diskusijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru
15. maijā Daugavpilī darba vizītē ieradās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Tikšanās laikā ar Daugavpils pilsētas, Daugavpils novada un Ilūkstes novada domes vadību notika diskusijas par divām aktuālām tēmām: gaidāmo administratīvi-teritoriālo reformu un radioaktīvo atkritumu krātuves būvniecību pie Lietuvas-Latvijas robežas.
Tikšanās pirmajā daļā piedalījās pašvaldību vadītāji: Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, viņa vietnieks Aivars Rasčevskis, Ilūkstes novada domes vadītājs Stefans Rāzna, bet otrajā notika Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde.
VARAM ministrs Juris Pūce detaļās pastāstīja par administratīvi-teritoriālās reformas mērķiem, kuras rezultātā pašvaldību skaits Latvijā līdz 2021. gadam samazināsies līdz 35 vienībām. Šis projekts vēl ir diskusiju stadijā, kurā VARAM cer iesaistīt arī Latvijas iedzīvotājus. Pateicoties reformai, pašvaldību deputātu skaits saruks gandrīz trīs reizes, radot budžeta ietaupījumu ap100-120 miljonu eiro gadā. Turklāt šīs pārmaiņas ir tieši saistītas ar Latvijas skolu un ceļu tīkla optimizāciju. Polemizējot ar ministru, Daugavpils novada un Ilūkstes novada priekšsēdētāji norādīja uz pilsētas un lauku mūžīgo dilemmu un atzīmēja, ka šīs reformas process ir saistīts arī ar to, ka pagātnē Izglītības ministrija nebija izpildījusi savus uzdevumus.
Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde tika veltīta radioaktīvo atkritumu glabātuves būvniecībai pie Ignalinas atomelektrostacijas. J. Pūce sniedza izklāstu par drošības līmeni, kas ir aktuāls temats visam Daugavpils novadam, jo īpaši Demenes pagasta iedzīvotājiem. Ministrs apliecināja, ka Latvijas iedzīvotājiem nekas nedraud. Visu būvniecības procesu kontrolē speciālisti, regulāri notiek monitorings.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš un citi klātesošie norādīja uz adekvātas informācijas trūkumu no Lietuvas puses, lai gan valsts līmenī dati no Ignalinas AES tiek saņemti nepārtraukti. J. Pūce piekrita šim novērtējumam, norādot, ka saspringta situācija informatīvā telpā ir novērojama kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā, tomēr to nedrīkst salīdzināt ar Ignalinas kodolstacijas slēgšanu. To apliecina arī Latvijas ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinācijas centra pastāvīgie novērojumi.
Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa.
