Diasporas aptauja
LPR Remigrācijas koordinatore veic aptauju sociālā tīklā Facebook lapā “Es atgriežos Latgalē”, kā arī Latvijas diasporas Facebook grupās (Norvēģijā, Lielbritānijā, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, u.c.), lai noskaidrotu potenciālo remigrantu nostāju pret atgriešanos Latvijā un noskaidrotu galvenos atgriešanās šķēršļus.
1.Vai tavi radi dzīvo ārzemēs? Aptauja tika veikta Facebook lapā “Es atgriežos Latgalē” no 12.02.-26.02.2019.Vietējie iedzīvotāji atzina, ka viņiem ir radi, kas dzīvo ārzemēs.
2.Vai dzīvojot ārzemēs tu izjūti piederību Latvijai, tās kultūrai?
No 27.02-12.03.2019. tika veikta aptauja vairākās emigrantu Facebook slēgtajās grupās: Latvieši Īrijā/Latvians in Ireland (9929 dalībnieki), Latviešu UK (33 390 dalībnieki), Latvieši Pasaulē – Latvians Worldwide (3761 dalībnieki), Latvieši Vācijā (14677 dalībnieki), Latvieši Norvēģijā (11 121 dalībnieki). Kopumā tika saņemta 221 atbilde. 111 atbildes: “Jā, esmu Latvijas patriots” un 110 atbildes: “Nē, man ir vienalga”.
3.Vai tu plāno atgriezties Latvijā?
No 10.03.- 19.03.2019. tika veikta aptauja vairākās emigrantu Facebook slēgtajās diasporas grupās. Kopumā saņemtas 883 noraidošas “nē” un 320 pozitīvas “jā, noteikti” atbildes.
4.Vai tu ar saviem bērniem mītnes zemē runā dzimtajā valodā?
No 25.03-05.04.2019. tiek veikta aptauja emigrantu Facebook slēgtajās grupās. Kopumā tika saņemtas 148 atbildes. 107 mītnes valstīs dzīvojošie norādīja, ka runā ar saviem bērniem dzimtajā valodā, bet 41 atbilde bija noraidoša.
Iemesli, kāpēc vecāki nerunā dzimtajā valodā ar saviem bērniem:
- Tā bērnam ir vieglāk (2);
- Bērns pats izvelējās, mēs sarunājamies angliski;
- Diemžēl nē, nerunāju latviski. Tāpēc, ka vīrs vācietis un manu vecāku vairs nav. Esmu vienīgā latviete. Nav mums ar latviešiem nekādi kontakti. Mājās runājam vāciski;
- Atgriezties netaisos un latviešu valodu viņam šeit nebūs, kur izmantot (2)!
- Man pašai latviešu valoda sāk aizmirsties, jo tikpat kā nesanāk izmantot.
Iemesli, kāpēc mītnes zemē vecāki māca bērniem savu dzimto valodu:
- Ir arī pieradīts, ka bērniem, kuri uzauguši ar vairākām valodām arī citas spējas labākas nekā citiem;
- Jā, vēlētos to arī turpināt, nepārtraukti. Tādēļ, ka tā ir dzimtā valoda!!
- Mēs mājās sarunājamies latviešu valodā, jo tā ir mūsu dzimtā valoda. Latvijā dzīvo vecvecāki, ar kuriem bērni vēlas komunicēt latviešu valodā. Komunicēšana dzimtajā valodā, mājās, nekādi nav ietekmējusi manus bērnus apgūt arī vācu un krievu valodu ( bērni 7 un 5 gadus veci);
- Es ar bērniem runāju latviski mājās, dēls zina četras valodas, bet visraitāk runā vāciski;
- Runājam latviski, jo Latvijā ir radi, kuri vācu valodu nepārzina. Tas tak būtu dikti skumji-bērns aizbrauc uz Dzimteni, bet ar vecomammu sazināties nevar, jo redz’ nezina dzimto valodu. Man tas ir ļoti svarīgi savam bērnam dot iespēju runāt latviešu valodā, tamdēļ apmeklējam Latviešu centra skoliņu “Ūsiņš” Minsterē;
- Mēs ar bērnu (4 gadi) runājam latviski, tā tomēr ir dzimtā valoda un svarīga arī saziņā ar radiem. Taču tas nav traucējis paralēli apgūt arī vācu, krievu un nedaudz angļu valodu;
- Mājā ar bērnu tikai latviešu un krievu valodā. Vācu valoda tāpat jau ir dārziņā un skolā. Vācu valoda šeit nekur nepazudīs, tāpēc mājās ir dzimtās valodas;
- Bērnam ir Vācu, Franču un arī Latviešu tautība. Mums ir svarīgi, lai viņa zina un saprot, kur ir viņas saknes. Protams, arī gribam, lai bērns var sazināties ar radiem, tādēļ mācām visas trīs valodas;
- No paša sākuma latviski runāju, pirmā valoda, ko runāja un saprata bija latviski, bet nu ar skolu ir grūtāk, runā mazāk un saprot mazāk, bet nepārtraukšu, jo vairāk valodas zina, jo labāk;
- Runāju latviski, jo labāk iemācu savam bērnam pareizu latviešu valodu, nekā vācu ar kļūdām;
- Runāju vāciski, baros un dziedu latviski;
- Jā, bet tas nebija vienkārši kā vienīgajam latviešvalodīgajam cilvēkam tuvākajā apkārtnē konsekventi runāt ar bērnu latviski. Lasījām grāmatas, braucām uz latviešu sanākšanām. Bērna tēvs holandietis runāja holandiski, es latviski, kopā esot angliski, ar kaimiņiem vāciski. Man bija skaidrs, ka dzīvojot vidē bez latviešiem, bērns neapgūs valodu labā līmenī, bet man bija svarīgi ielikt pamatus. Viņš visu labi saprot, bet atbild, kādā valodā grib. Kad esam Latvijā, tad esot tai vidē, veicas arī ar runāšanu. Galvenais ir ielikt pamatus. Bērni iemācās valodas ļoti ātri, pat vairākas vienlaicīgi, visgrūtākais ir vecākiem būt konsekventiem;
- Es dzīvoju Vācijā 18 gadus. Mans vecākais dēls runā diezgan labi latviski, jo sākotnēji, kad pati vēl vācu valodu tik labi nemācēju, ar dēlu runāju latviski, ar vīru – angliski. Ar laiku viss mainījās, visi pārgājām uz vācu valodu ģimenē, jo tā ir valoda, kura citādi – skolā, darbā… tiek lietota. Pirms kāda gada sapratu, ka abiem mazajiem ( 7 un 9 gadi) jāmāca latviešu valoda. To situāciju atrisinājām ar to, ka kopīgi nolēmām, kurās nedēļas dienās mājās tiks runāts tikai latviski.
5. Vai, dzīvojot ārzemēs, tu piedalies kādā latviešu pašdarbnieku kolektīvā un ko tas tev sniedz?
No 25.03-05.04.2019. tiek veikta aptauja emigrantu Facebook slēgtajās grupās. Kopumā tika saņemtas 139 atbildes. Lielākā daļa emigrantu – 112 atbildes (81%) norādīja, ka viņus tas neinteresē. Savukārt 27 aizbraukušie (19%) saka, ka piedalās mākslinieciskajos pašdarbnieku kolektīvos. Kā zināms, iesaistīšanās pašdarbnieku kolektīvos veido ciešāku saikni ar Latviju. Kultūras resursi ir daļa no ikdienas apziņas, par kuru cilvēki parasti necenšas afišēt, tomēr viņiem ir svarīga gan garīgā, gan materiālā kultūra. Latvijas kultūra ir pievelkošs faktors, kas ārzemēs dzīvojošajiem latviešu emigrantiem kļūst par pozitīvas identitātes balstu.
Minētie emigrantu iemesli, kāpēc viņi mītnes zemē nepiedalās radošajos latviešu kolektīvos :
– Diemžēl, mūsu tuvumā nekas tāds nav (Vācija);
– Kādreiz Latvijā jaunībā dejoju tautiskajās dejās. Palēkātu arī tagad, bet manā puse nekā tāda nav. Te tikai pagaidām aktuālie Latin-American varianti, salsa, utt. (Lielbritānija).
Iespējams, diasporas organizācijas ir pārāk maz vai tālu, vai arī emigranti ir slikti informēti par iespējām piedalīties radošajās aktivitātēs.
6.Vai tu, dzīvojot ārvalstīs, esi piedalījies/usies Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos?
No 07.05.2019. līdz 20.05.2019. tika veikta aptauja par to vai dzīvojot ārvalstīs, potenciālie remigranti piedalās Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos? Kopumā tika saņemtas 96 atbildes. 64 respondenti atbildēja, ka bija svētku dsalībnieki, savukārt 32, ka bija skatītāju rindās.
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir pasaulē atzīts izcils un ilglaicīgs kultūras notikums Latvijā, būtiska latviskās identitātes daļa.
Kopš 2013. gada dalībnieku un pulciņu skaits no pasaules, kas piedalās Dziesmu svētkos, ir dubultojies. 2018.gada Dziesmu un deju svētku nedēļā Latvijā ieradās 59 mākslinieciskās kopas no Eiropas – kori, deju kolektīvi, teātri, folkloras kopas. Šim notikumam ir divi savstarpēji cieši saistīti aspekti: Dziesmu un deju svētki kā festivāls un kā kultūras process.
Lielākais ieguvums ir emocionālā puse un kopā būšana, un simtgades svinēšana. Tas ir svarīgs faktors nācijas vienotības nostiprināšanā.
Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisinājās Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētkos piedalījās 1788 kolektīvi, t.sk. 739 deju kolektīvi jeb 18 174 dejotāji un 427 kori jeb 16 500 dziedātāji. No kopumā 43 219 dalībniekiem vairāk nekā 5500 bija diasporas latvieši no 21 valsts.
7. Vai ārzemēs Jūsu bērns apmeklē latviešu sestdienas skoliņu, ko viņš tur apgūst?
No 03.06.2019. līdz 10.06.2019. tika veikta aptauja par aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju vēlmi savus bērnus iesaistīt Latviešu skoliņās jeb sestdienas skoliņās.
Iemesli, kāpēc bērni neapmeklē latviešu skoliņu:
- nav tādas iespējas, jo nav tādas vietas!
- Vai pilsētā Derby ir latviešu skoliņa?
- Pārāk dārgi. Par bērnu viena reize 15-20£. Tāpēc laikam šajā skoliņā ir tikai 9 bērni, salīdzinot ar pārejām vietām, kur ir krietni vairāk;
- Kādas cenas ir Londonā. Rokas nolaižas pie jebkādas papildus skolas;
- Ir iespēja, bet neinteresē.
- Ir iespēja, bet nepatīk;
- Neinteresē;
- Pat neinteresējos vai ir;
- Nav pieejama tuvumā, bet mājās esmu jau “privāto skoliņu” uztaisījusi, tikai pietrūkst citu bērnu kompānijai;
- Neinteresē un neiet;
- Visi runā angliski un nekādas jēgas nebūtu kas notiek;
- Skoliņa mums ir, bet nekad nav gājusi un pat tāda doma nenāk prātā;
- Ir skoliņa , bet bērniem nepatika un mēs vairs nevedam;
- Mani mazie neiet uz tādu iestādi, es ar viņiem runāju latviski mājās, bet man atbild angliski, un jūs domājat ka tā skoliņa palīdzēs apgūt latviešu valodu ? Reizi nedēļā un uz vienu 1h?
- es jau runāju latviski mājās un vēroju ik pa laikam atkārto manus teiktos vārdus;
- Būtu mūsu pilsētā un ja bērni piekristu, tad laistu;
- Nav tuvuma, līdz ar to neiet tik cik tēvs ar viņu mājās runā latviski to tik zina. Labi krievu valodu pārvalda.
- Mums nav tādu skolu. Iet runa par Londonu. Ir centrā, bet man pusotra stunda uz vienu pusi līdz skolai. Es neesmu runājusi ar bērniem latviski. Bērni latviešu valodu nepārvalda vispār. Tāpat arī pases bērniem nav Latvijas. Ja man būtu kaut 1% galvā par iespēju atgriezties noteikti apmeklētu. Mēs mācāmies krievu valodu 3 stundas nedēļā. Plāns ir nolikt GSCA. Lielākās iespējas ar krievu valodas diplomu, nekā ar latviešu. Iemesls ir dažāds.
- Mums tādu skoliņu tuvumā nav. Mans bērns iet angļu skoliņā, bet latviešu un krievu valodā runā mājās, pārvalda visās 3 valodās, problēmu nesaskatu;
- Mani bērni sestdien, svētdien atpūtīsies mājās. Ģimene pirmajā vietā.
Iemesli, kāpēc emigrantu bērni apmeklē latviešu skoliņu:
- Jā, mani bērni iet Latviešu skoliņā un viņiem patīk;
- Mazliet šokē atbildes ar kādu lepnumu mammas atbild, ka viņām nav svarīgi… cik viegli bērnam apcirst saknes;
- Manai vecākajai meitai arī nepatika. Viņai tad bija 11 gadi, uzskatu, ka tajā vecumā bērns var izvēlēties, ko patīk darīt un ko nē. Toties tagad dejo tautiskās dejas jauniešu kolektīvā un saglabā savas saknes tādā veidā;
- Apmeklē latviešu skoliņu un patīk, jo pedagogi māk ieinteresēt bērnus, kur labprāt arī iesaistās vecāki;
- Mēs mācāmies Brocēnu tālmācības skolā;
- Visi bērni iet vietējās izglītības iestādēs. Latviešu skoliņu apmeklē reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās, kā pulciņu. Ir svarīgi integrēties valstī, kurā tu dzīvo, bet ir tikpat svarīgi saglabāt savu nacionālo identitāti;
- Domāju ka valodu var apgūt tikai un vienīgi ģimenē. Mums ir 3h 2x mēnesī un skoliņa ir super! Ir pat bērni, kas tieši skoliņā ir sākuši runāt latviski!
- Gribētu ļoti, bet nav tuvumā . Maksātu par bērnu līdz £15, sūtītu 2 bērnus.
8. Vai dzīvojot ārzemēs Jūs svinat Saulgriežus (Līgo svētkus un Jāņus)? Uzraksti komentāros, kāpēc tev tas ir/ nav svarīgi?
No 18.06.2019. līdz 02.07.2019. tika veikta aptauja par Saulgriežu svinēšanu atrodoties mītnes valstī. Kopumā no migrantiem tika saņemtas 454 balsis.
263 atbildēja – jā (58%), tātad svin un ievēro latviešu tradīcijas, tomēr liela daļa 191 norādīja, ka šos svētkus nesvin (42%).
Kā Latvijas iedzīvotāji, atrodoties tālu no dzimtenes, ievēro sentēvu tradīcijas:
- Ģimenes lokā. Līgo vakaram tradicionālie ēdieni. Domās būšu pie saviem radiem un draugiem Latvijā un no rīta iešu uz darbiņu.
- Es mīlu Latviju, jo tā ir mana dzimtene un manas saknes ! Dzīvoju Vācijā jau 17 gadus un par šiem gadiem esmu ieguvusi daudz draugus to skaitā arī latviešu draugus , tādēļ mēs svinam visus Lv svētkus šeit Vācijā , jo tā ir tradīcija un mēs arī Lv dzīvojot ievērojām tradīcijas , tādēļ tas nekādu lomu nespēlē vai esam Lv vai Vācijā, ja sirdī ir svētki tad arī Vācijā viņi tiek svinēti !
- Ja esi ģimenē vienīgais latvietis šeit, tad ir grūti. Bet arī LV svinēju pa savam. Tad nu šeit arī, ja sagribas un sanāk. Starp citu, Bavārijā svin Jāņus. Līdz šim zināju vairāk ar alus dzeršanu un sēdēšanu pie galdiem. Bet manā miestā kur milzīgu ugunskuru un ļaudis pulcējas vienkop. Šogad iesim arī mēs, jo mazie ir paaugušies. Ceru, ka būs labi. Īsts latvietis vienalga kur, bet svinēs Līgo.
- Tā maģiskā līgo svētku sajūta ir tikai Latvijā, kur vis gaiss smaržo pēc Jāņu zālēm, un siera. Kur līgo dziesmas dzird un dzied. Ārzemēs esot es skatos Latvijas TV un domās esmu dzimtenē.
- Svinu bet nu ne jau kā Latvijā.
- Ja tās nav brīvdienas ģimenei, draugiem diezgan problemātiski savākties tad kopā.
- Nav šķēršļu, tikai vajag gribēt. Atradu vietu pie upes, tur arī svinēsim, lai visiem Letiniem izdodas arī svešzemē atrast papardes ziedu un neaizmirst kādam Jānim uzrakstīt.
- Man jastrādā, bet novēlu jums labi nolīgot, pie ugunskura sagaidīt saulēktu un kur nu bez papardes zieda.
- Mans bērns jau vairākus gadus tieši saulgriežu nakti pavada stounhendžā vai kādā līdzīgā vietā, ja nevar atbraukt uz LV. Galvenais ir sajūtas un saules pavadīšana-sagaidīšana.
- Katru gadu svinam, ir savas tradicijas, protams savadāk nekā Latvijā ir pieņemts, klusāk un mierīgāk, man šķiet, ka pat smukāk.
- Ja sanāk, kādu šašliku var uzcept, nesanāk arī labi. Man tas vairs nav aktuāli.
- Ja kādam gribas raudāt, lai raud. Man nē. Man ir Dievs un es esmu laimīga.
Iemesli, kāpēc Saulgrieži netiek svinēti mītnes zemē:
- Jāstrādā, nav laika, cienu vācu svētkus;
- vāci, norvēģi, zviedri u.c. tautas taču arī svin saulgriežus, nav jau tikai Oktoberfest.
- Nav svarīgi, jo ir jāstarada melnu muti ārzemēs.
- Arī Latvijā negribīgi svinēju;
- Kā tad vārda dienu nesvinēšu?
- Nav kompānijas;
- Nesvinu jo nēesmu ne Līga, ne Jānis ne man ir dzimšanas diena nekas. nesaprotu to nodzeršanās jēgu.
- Pasvinētu, bet pirmdien uz darbu, neesmu Latvijā;
- Latvijā esot nesvinēju šos svētkus un arī te nav iemesla svinēt;
- Vācijā nav pieņemts, un viena pati jau nesaorganizēšu veselus svētkus. Kad esmu Latvijā, tad gan noteikti jāsvin!
- Arzemēs svinēt Jāņus! Tas nav iespējams. Tas nav tas! Neaizmirstiet:
“ Līgo māmiņ, līgodama!
Līgo skaņi šovakar!
Neaizmirsti savam dēlam
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Tad, kad viņam pašam dēli
Kādreiz Jāņos līdzi būs,
Atceroties vecās dziesmas,
Līgo dziesma jauna kļūs! Līgo!
Aptauja tiks veikta arī turpmāk, kā arī papildināta ar komentāriem un diagrammām.
Materiālu sagatavoja:
Astrīda Leščinska Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore
e-pasts: astrida.lescinska@lpr.gov.lv
Tālr.65423801