Pirmā Jāņa Klīdzēja romāna «Sniegi» skatuves versija: Daugavpilī pirmizrādi piedzīvos «Kliedzēji»
lsm.lv: Sestdien, 23. februārī, uz Daugavpils teātra Eksperimentālās skatuves notiks pirmizrāde iestudējumam “Kliedzēji”. Tās režisors ir Viesturs Roziņš. Poētiska jaunības vētra “Kliedzēji” kļūs par pirmo Viestura Roziņa iestudējumu Daugavpils teātrī un par pirmo Jāņa Klīdzēja romāna “Sniegi” skatuvisko versiju uz profesionālā teātra skatuves.
Izrādes stāsts ir par mīlestību un spēju pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš, tā saka šīs izrādes veidotāji.
“Notiek ļoti saspringts un blīvs process, jo tā ir diezgan sarežģīta izrāde, kur ir gan skaņa, gan kustība, gan vārds, gan scenogrāfijas maiņas, kas prasa koncentrēšanos un darbu, kas ilgst jau trīs mēnešu garumā. Domāju, ka būs interesanti. Tas ir šī darba pirmiestudējums, līdz šim uz lielā profesionālā teātra skatuves tas nav ticis iestudēts, un es domāju, ka šis autors ir pelnījis daudz lielāku popularitāti. Viņa rakstniecības līmenis ir nostādāms līdzās Blaumanim, tas ir noteikti,” uzskata Roziņš.
Režisors Viesturs Roziņš Jāņa Klīdzēja romānā “Sniegi” ieraudzījis savu sajūtu par latvietību, ar dzīvo valodu un latviešu cilvēku kurš ir daļa no dabas, no zemes, un tas ir stāsts par mīlestību. To apliecina gan izrādes režisors, gan aktieri, galvenās – Tāsītes lomas atveidotāja Milena Savkina un Kristīne Veinšteina, Egils Viļumovs un Zanda Mankopa. “Mana varone ir tīra mīlestība, kas reizēm var būt arī akla,” uzskata Milena Savkina.
“Izrāde ir neparasta, jo skatītājs nevis caur galveno varoni sapratīs viņas sajūtu pasauli, bet gan caur skaņu grupu. Un mēs esam Tāsītes ausis. Ja Dieviņš kādam cilvēkam ir kādu maņu ir noņēmis, tad devis vietā dubultā kādu citu,” saka Kristīne Veinšteina.
“Es aizdomājos par to, cik ļoti mēs atstumjam cilvēkus, kuriem nav tik ļoti paveicies dzīvē, un kā mēs uzliekam savus zīmogus. Mēs necenšamies iedziļināties, kas notiek tajā cilvēkā, kāpēc viņš ir tāds,” norāda Zanda Mankopa.
Skaņu un muzikālo pasauli šajā izrādē veido komponists Jēkabs Nīmanis, savukārt iestudējuma scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Valters Kristbergs, kuram bija jāmeklē savas idejas, lai izrāde, kas nekad nav tapusi uz teātra skatuves, būtu vizuāli saprotama.
“Lasot gan romānu, gan pašu lugu, dramatizējumu, saprotams, ka tas ir skumjš stāsts, un pirmā asociācija ar 30. gadiem. Bet tas ir jāiznes mūsdienīgā stāstījumā, un bija jāspēj savienot divas mūsdienu lietas, kas atmosfēra, kas dzīvs un kas nedzīvs, savienojot metālu, kas ir mūsdienu dinamika, bet saglabājot Klīdzēja stāstījumu par oriģinalitāti, laukiem, to cilvēku vienkāršumu un tos apstākļos, kādos viņi dzīvojuši,” uzskata scenogrāfs.
Izrāde ir latviešu valodā, paredzēta skatītājiem, kas vecāki par 16 gadiem. Pirmizrāde – 23. februārī plkst. 18.00, tuvākās izrādes – 3. un 16. martā plkst.18.00.