Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē diskutē par Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ
Trešdien, 2019. gada 20. februārī Rīgā notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde, kuras viens no mērķiem bija izzināt, kā Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (Rēzeknes SEZ) statuss ietekmējis Latgales saimnieciskās darbības attīstību, kā arī diskutēt par priekšlikumiem Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021-2027, kas nākotnē veicinātu uzņēmējvides uzlabošanos un uzņēmējdarbības attīstību Latgalē.
Sēdi atklājot, sēdes vadītājs Edmunds Teirumnieks minēja:“Mums šobrīd ir maz produktu ar augstu pievienoto vērtību, kas iekļaujas ķēdēs. Ir nepieciešams domāt par skolu un augstskolu sadarbību un inovatīvo uzņēmējdarbību.”
Sēdes dalībniekiem: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldības savienības, Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem un Latgales vēlēšanu apgabala Saeimas deputātiem Ingai Goldbergai un Aldim Adamovičam, par Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ aktualitātēm un to, kā speciālās ekonomiskās zonas statuss ietekmējis Latgales saimnieciskās darbības attīstību un starptautisko investoru piesaisti, informēja Latgales SEZ Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, Latgales SEZ pārvaldniece Iveta Maļina-Tabūne, Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs un Rēzeknes SEZ pārvaldniece Sandra Ežmale.
Kā prezentācijā uzsvēra I.Maļina -Tabūne: “Lai nākotnē uzlabotu Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbību, ir nepieciešama virkne uzlabojumu un precizējumu likumā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Nepieciešams paplašināt attiecināmo ieguldījumu uzskaitījumu ar paredzamām algu izmaksām, ar izmaksām, kas saistītas ar materiālo aktīvu nomu un precizēt materiālo un nemateriālo ieguldījumu definīciju. Tāpat nepieciešams pārskatīt ierobežojumu pārtikas ražotajiem stāties speciālajās ekonomiskajās zonās, samazināt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām ražošanas energoresursu (elektrības izmaksas, gāzes izmaksas) izmaksas un noteikt Latgales SEZ kapitālsabiedrību darbaspēkam paaugstināto neapliekamo algas minimumu vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā.”
Savā prezentācijā par valsts teritorijas līdzsvarotai attīstībai un Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 pilnveidei Latgales plānošanas reģiona pārstāvji uzsvēra ieguldījumu publiskās infrastruktūras attīstībā uzņēmējdarbības veicināšanai – Latgales programmas (degradēto teritoriju sakārtošana, inženiertehniskās infrastruktūras attīstība u.c.) nozīmību, kā arī nepieciešamību izveidot Integrētu komplekso reģionālo programmu. Savukārt Latgales SEZ Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis uzsvēra nepieciešamību palielināt Kohēzijas fondu līdzekļu ieplūšanu reģionos, kas līdzšinējā apjomā ir bijuši vairāk kā nepietiekoši nozīmīgam izaugsmes grūdienam.
Kā nozīmīgu faktoru LPR iesaka cilvēkkapitāla attīstības un produktivitātes paaugstināšanu un darbaspēka iesaistes palielināšanu darba tirgū (gados vecāka gadagājuma cilvēkiem u.c.)
Savukārt, uzņēmējdarbības stiprināšanai tika izvirzīti tādi ieteikumi kā institucionālās un uzņēmējdarbības vides (mazināt birokrātiskos šķēršļus, atrisināt ātru un lētāku elektrības pieslēgumu izveidi u.c.) pilnveide, atbalsts augstvērtīgu un eksportspējīgu produktu radīšanai/komercializācijai (atbalsts inovācijām, viedo tehnoloģiju ieviešanai u.c.) un atbalsts uzņēmumu produktivitātes paaugstināšanai (automatizācija, robotika, viedie risinājumi, iekļaušanās globālajās ķēdēs u.c.).
