Aglonā aizbraukušos novadniekus gaida tikpat stipri kā tūristus

Aglonas novads ir viens no populārākajiem ceļojuma galamērķiem Latgalē. Šeit var sajust garīgās, laicīgās, enerģētiskās vērtības, ko novērtē gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi.  Diemžēl iedzīvotāju migrācija ir skārusi arī Aglonu, tāpēc pašvaldība vēlas piedalīties reemigrācijas procesā, lai atgrieztu savus novadniekus. Par to, tikšanās reizē ar Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem, Astrīdu Leščinsku un Andri Kucinu, stāstīja Aglonas novada domes priekšsēdētāja Ingūna Barkeviča.

Kaut arī daudzi aglonieši ir devušies strādāt uz ārzemēm, viņi saglabā savus mājokļus, lai varētu kādreiz atgriezties. Kā norādīja Aglonas pašvaldības vadība dzīvojamais fonds pašreiz nav pieejams, jo novada zemes lielākā platība (87,2 %) pieder privātīpašniekiem.

Ģimenēm ar bērniem ir pieejams viens bērnu dārzs un 6 izglītības iestādes: Aglonas vidusskola, Aglonas internātvidusskola, Aglonas Katoļu ģimnāzija, Priežmalas pamatskola, Šķeltovas pamatskola, Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskola. Kā norādīja pieaicinātie domes speciālisti, rindu nav, tiek nodrošinātas bezmaksas pusdienas un nokļūšana līdz mācību iestādei.

Aglonas novada izglītības iestādes iesaistās projektā “Pumpurs”, kura ietvaros skolēni saņem dažādu speciālistu bezmaksas konsultācijas, tostarp arī papildus latviešu valodas stundas, kas ir aktuāli reemigrantu bērniem, tos integrējot Latvijas mācību programmā.

Pieejama ir profesionālās ievirzes izglītības iestāde “Aglonas bazilikas Kora skola”, kuras audzēkņi piedalās daudzos konkursos un gūst spožas uzvaras. Papildus vispārējās izglītības iestādēm novadā darbojas arī ārpus izglītības iestādes: BJBLPC „Strops” un Sporta centrs. Novadā darbojas pašdarbības mākslinieciskie pulciņi – tautas deju kolektīvi, vokālie ansambļi, kori, moderno deju pulciņi un amatierteātri.

Pašvaldība īsteno projektu “Proti un dari”, tā ietvaros jaunieši apgūst dažādas prasmes un iemaņas: skaistumkopšanas, lietvedības un grāmatvedības jomās.

Aglonas novada iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar lauksaimniecību, tūrismu, mežsaimniecību un zivsaimniecību. Kopumā novadā aktīvi darbojas 229 uzņēmumi. Liela daļa novada iedzīvotāju strādā izglītības iestādēs, valsts pārvaldē un mazumtirdzniecības jomā.

Darba vietas nodrošina arī SIA “Eltex”, ZS “PAKALNI”, SIA “BIOPLUS”, SIA “CIRĪŠU HES”, SIA “KRIMO”, SIA “Latrar”, SIA “JA GRAVELS”, ZS “ILZAS”, SIA “SPERO SK”, SIA”DEITILDE”, SIA “NAMEDA L”, SIA “KLINTS 99”, SIA “Venon”, SIA”DEITILD”, SIA FOTON-D, SIA “FLOW POWER”, u.c.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, pašvaldība rīko mazo grantu projektu konkursu “Iedzīvotāji veido savu vidi 2018″, atbalsta summa vienam projektam ir 500.00 EUR.

Pašvaldības teritorijā atrodas 2 sociālās aprūpes centri: sociālās aprūpes centrs “Aglona”, kā arī Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāle “Krastiņi”.

Aglonas novadā ir 3 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas NATURA 2000, no kurām 2 ir dabas  parki – „Ciriša ezers”, “Cārmaņa ezers” un dabas liegums „Čertoka ezers”.  Aktīvās atpūtas cienītājiem ir izveidoti 5 ūdens maršruti pa Aglonas novada upēm un ezeriem, un 4 velomaršruti, kurus izbraucot ir iespējams ieraudzīt Aglonas novada krāšņās dabas ainavas.