Indra Latvijas simtgadi sagaidīs rakstainos cimdos
No 6. līdz 8. aprīlim tautas lietišķās mākslas meistari un amatnieki vairāk nekā 150 vietās visā Latvijā aicināja uz pasākumu „Satiec savu meistaru! 2018”, kur nodeva interesentiem savas zināšanas un prasmes, kas ir pārmantotas no paaudzes paaudzē. Akcijā iesaistījās arī Indras pagasts.
Indras aušanas pulciņa vadītāja Olga Jokste pastāstīja, ka indrieši ik gadu piedalās pasākumā „Satiec savu meistaru!”, kad dažādu amatu pratēji aicina pie sevis cilvēkus, kuri vēlas iemācīties tādu vai citu rokdarbu tapšanas procesu. Indras meistari visus gadus aicināja interesentus mācīties aust, bet šogad nolēma rīkot cimdu adīšanas meistarklasi.
Olga: „Interneta plašumos atradām informāciju, ka Latviešu kultūras centrs sadarbībā ar Tautas tērpu centru „SENĀ KLĒTS” aicina iesaistīties cimdu adīšanas, dāvināšanas un valkāšanas akcijā „CIMDOTĀ LATVIJA”, lai rakstainie cimdi apvienotu visus, kas svin Latvijas simtgadi. Tā mums šķita ļoti skaista ideja, nolēmām pievienoties aicinājumam un 2018. gada 18. novembrī doties svinēt svētkus, uzvelkot pašu adītus rakstainos cimdus. Tagad paraudzīsimies, kas ir mūsu krājumā, pateicoties Ērikai Gabrusānei, cimdu tur ir ļoti daudz. Papētīsim rakstus, kādus cimdus paši nēsājam, kādas ir tradīcijas. Katrs mēģināsim noadīt vienu vai vairākus cimdu pārus, lai iesaistītos akcijā un Latvijas dzimšanas dienā ar adītiem cimdiem rokās dosimies uz Tēvijas parku Indrā svinēt mūsu valsts lielo jubileju. Pēc svinībām cimdi paliks pašu adītāju īpašumā.”
Indras Kultūras nama vadītāja Anžela Kuzminska pastāstīja, ka pasākumu „Satiec savu meistaru! 2018” šodien apmeklēja lielākie adīšanas entuziasti, bet tas nenozīmē, ka vairāk neviens neiesaistīsies cimdu adīšanā. Plānots iesaistīt iespējami vairāk cilvēku, lai simtgades pasākums būtu skaists, bagātīgs un plašs. Turklāt Indrā netrūkst adītāju, varbūt ne visas ada tieši cimdus, bet savu atbalstu sniegs noteikti. Adītājas varēs iedzīvināt cimdos visdažādākos rakstus, nebūs nekādu ierobežojumu fantāzijas lidojumam, izņemot vienu lūgumu.
Anžela: „Ceru, ka ar visiem vienosimies par to, ka ir nepieciešams ieadīt cimdos Latvijas karoga krāsas, kas akcentētu visa pasākuma patriotisko motīvu. Nekādu citu ierobežojumu nebūs, mēs tikai priecāsimies par rakstu daudzveidību un noadīto cimdu daudzumu – jo vairāk, jo labāk. Vispirms būs cimdu izstāde Kultūras namā, pēc tam tos apģērbsim un dosimies svētku gājienā uz Tēvijas parku, kur paredzēta plaša programma. Cimdu valkātāji tādejādi nodemonstrēs arī savu piederību latviskajām vērtībām.”
„Satiec savu meistaru!” pasākumā visas sarunas bija tikai par cimdiem – kā tie top, kādus rakstus izvēlas, kur sameklēt tehniskos zīmējumus utt. Ja kāda adītāja rakstus meklē grāmatās, tad cita ar mobilo tālruņi apceļo interneta resursus un izvēlas kaut ko no tā. Ja viena ada ilgi, tad otra cimdu pāri noada pa vienu vakaru. Starp 30 krāšņajiem un rakstainajiem brīnumiem uz galda patrāpījās viens vienīgs cimdu pāris bez jelkādiem izsmalcinājumiem. Izrādās – darba cimdi. Jā, arī tādi kādreiz esot adīti lielā vairumā, kad veikalu plaukti vēl nebija piekrāmēti ar rūpnieciskajiem cimdiem pārdesmit centu vērtībā. Starp citu, adītie cimdi ir visai dārgi, kā nekā – roku darbs! Adītājas stāstīja, ka Rīgas suvenīru veikalos kvalitatīvu dūraiņu pāris maksā ne vienu, bet desmitus eiro – roku darbs tiek vērtēts.
Kāda cita adītāja atcerējās, ka viņas vecmāmiņa noadījusi cimdus tikai pēc senas fotogrāfijas. Iztēlojieties, cik laba bijusi bildes kvalitāte un cik prasmīga adītāja. Mūsdienās gan cimdu meistares cenšas adīt pēc tehniskā zīmējuma, kur var saskaitīt katru rūtiņu. Visi esam dzirdējuši par Indrai raksturīgajām skalu segām, bet vai pastāv Indrai raksturīgs cimdu raksts? Konkrētu atbildi uz šo jautājumu nesaņēmu, bet adītājas atcerējās cimdu rakstus, kurus redzējušas bērnības dienās un, viņuprāt, starp tiem daži varētu būt tikai Indrai raksturīgi. Sagaidīsim Latvijas simtgadi rakstainos cimdos!
Ziņa no: kraslavasvestis.lv
Juris Roga,
autora foto
