Latgale mirkst ūdenī! Lauksaimnieki glābj, kas glābjams un aicina Dūklavu pēc palīdzības vērsties Briselē
Lieli plūdi Latvijas austrumos, kā izrādās nebūt nav bijis tas trakākais brīdis priekš lauksaimniekiem, jo pēc tiem nāca nerimstošs lietus. Šeit Latgalē lietus ir lijis jau 13 dienas pēc kārtas. Smagā tehnika knapi tiek uz lauka, lai glābtu to, kas vēl izdzīvojis, kā redzams lauki ir dubļaini, šeit ir izdangātas rises un tehnika te vienkārši nevar strādāt.
Latvijas austrumu pierobežā paveras dramatiski skati, – pēc plūdiem pārrautie ceļa posmi it kā aizlāpīti, bet sajūta, ka kuru katru brīdi arvien pieaugošais ūdens spēks tos atkal izskalos. Uz laukiem daudzviet izveidojušies ūdens ezeri, citviet dubļos iestiguši kombaini. Lauksaimnieki glābj, kas glābjams.
Mēs plūdus būtu aizmirsuši, ja būtu labs laiks! Mēs būtu novākuši! Nebija tik traģiski, trīs dienas pēc plūdiem pastāvēja un mēs pilnīgi braucām. Kombaini gāja tā ka! Un te atkal pielija, un atkal! Mēs sauli vispār redzējuši neesam, divi mēneši.
Juris Poikāns TV3 Ziņas izvadā pa saviem 600 hektārus lielajiem labības laukiem Kārsavas novadā. Pirms plūdiem daļu paguvis nokult, taču atlikušos 300 hektārus ar ražu nevar no lauka dabūt nost. Pat ja dienā dažas stundas nelīst, un kombainu uz lauka uzdzen, graudi ir pārāk slapji un dzirnavnieki tos neņem pretī.
Poikāns lēš, ka Kārsavas lauksaimnieki nokūluši vien 30% no šī gada ražas.
Es esmu lauksaimniecībā 50 gadus, neko tādu neatceros. Visu mūžu nostrādājis lauksaimniecība un tāda tā situācija. Bija dažādi gadi, bet ne ka uz ražas novākšanas laikā.
Šobrīd galvenais esot savākt sēklu nākamajam gadam, jo iesēt ziemājus ir maza cerība, – lai arī zeme uzarta, uz dubļainajiem laukiem uzbraukt nevar. Plūdu un lietavu zaudējumus Poikāns vēl nav aprēķinājis, valdības solītajām kompensācijām pieteiksies vēlāk.
Vēl dramatiskākā situācijā ir Baltinavas novada lielākā saimniecība “Riekstiņi”. No 2 400 hektāriem, lielākā daļa labības nopuvusi, jo ilgstoši atradās zem ūdens plūdu laikā. Zemākās vietās labība vēl joprojām peld ūdenī. Lai tiktu pie sējumiem, kas atrodas augstāk, jābrauc caur pārplūdušiem ceļiem. Taču lietavu dēļ par kredītiem pirktie kombaini uz lauka lielākoties stāv dīkā.
Bija cerības uz tiem laukiem, kuri nebija noplūduši, kur varētu novākt un labu ražu novākt, kas šogad bija ļoti labi saaugusi, bet tagad diemžēl arī pa labajiem laukiem nav iespējams kombainiem pārvietoties. Praktiski laikapstākļi neļauj to darīt, jo lietus līst un līst, un līst nemitīgi.
Bartkevičs zaudējumus rēķinājis gan pēc negūtajiem ienākumiem, gan pašizmaksas. Pēc šī brīža aplēsēm, plūdi kopā ar lietavām radījuši zaudējumus tuvu 2 000 000 eiro.
Mūsu zemnieku saimniecībā “Riekstiņi” ziemas kviešu audzēšanai iztērēti 670 eiro, tā ir mūsu pašizmaksa, tas ieguldījumus uz vienu hektāru, lai iegūtu astoņas līdz deviņas tonnas kviešu. Ražības mums ir augstākas nekā vidēji Latvijā, jo strādājam ar precīzām tehnoloģijām un varam iegūt vairāk, bet šajā dabas krīzes momentā mēs ciešam visvairāk.
Vēl lielāki zaudējumi esot 3 000 hektāru lielajai Viļakas novada sēklaudzētavai “Kotiņi”, kas ir arī lielākā sēklaudzētava Latvijā.
Strādājam mēs no 1992. gada, un tā pieredze ir pietiekoši liela, ir redzēti gan slikti laika apstākļi, gan labi laika apstākļi. Nu neesam mēs galīgie diletanti, kas neprot strādāt. Tas nokrišņu daudzums, kas no 10. jūnija līdz šim brīdim, kas ir mūsu saimniecībā ir 625 milimetri. Līst un līst visu laiku, un neko nevar novākt.
Gan Ločmelis, gan Bartkevičs uzskata, ka ar valdības solītajām kompensācijām visiem krīzes skartajiem lauksaimniekiem nepietiks. Viņi mudina zemkopības ministru klauvēt pie Briseles durvīm.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Tv3 ziņām apliecināja, ka pirmdien, 18. septembrī, lems, vai Latvija Eiropas Savienībai prasīs naudu kompensācijām.
Savukārt sinoptiķi prognozē, ka naktī uz pirmdienu un pirmdien Latgali atkal skars spēcīgs lietus, kas būs tuvu mēneša nokrišņu normai. TV3 ziņu satiktie zemnieki saka, – pēc pieredzētā nu jau ir vienalga, roku debesīm priekšā tāpat aizlikt nevarot.
