Dažādi 

Pār Latgali gadsimta plūdos nolijušo nokrišņu daudzums līdzvērtīgs 4 Rāznas ezeriem

Latvijā mainās laikapstākļi: ieviesīs sarkano ārkārtas brīdinājumu

Lai cilvēki nākotnē sadzirdētu Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sinoptiķu brīdinājumus par ārkārtējiem laika apstākļiem, tiks ieviests sarkanais brīdinājums, vēsta laikraksts «Latvijas Avīze».
Latvijā pakāpeniski mainās laika apstākļi un intensīvi lieti būs arvien biežāka parādība, norāda sinoptiķi.Sinoptiķi uzsver, ka pirms «gadsimta plūdiem» brīdinājuši, ka Latvijas austrumu daļā gaidāms ļoti spēcīgs lietus, taču viņi nav sadzirdēti. Rezultātā Latvijas austrumos pusotrā diennaktī uz vienu kvadrātmetru zemes nolija 160 litru ūdens.

Kopā nolija 1,7 miljrd. m3, kas ir aptuveni četri Rāznas ezeri.

Atgādinām, ka Rāznas ezers ir liels augstieņu tipa ezers, kas izvietojies Latgalē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastos. Pēc virsmas platības otrs lielākais ezers Latvijā (57,6 km2), pēc tilpuma — lielākais (0,405 km3). Tā lielākais garums ir 12,1 km, un lielākais dziļums 17m.

Kā ziņots, valdība nolēmusi 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no šā gada 29. augusta līdz 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija (ZM).

ZM arī uzdots līdz šā gada 1. oktobrim apzināt ārkārtējās situācijas teritorijā cietušās personas (lauksaimniekus) un tiem faktiskos nodarītos zaudējumu atbilstoši šajā gadā Lauku atbalsta dienestā deklarētajām platībām. Tāpat ZM uzdots līdz šā gada 1. novembrim sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par kopējiem lauksaimnieku zaudējumiem un priekšlikumiem par kompensācijas apmēru atbilstoši kultūraugu un zemes izmantošanas veidam un pieprasījumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».