Latvijas Arhitektūras Gada balvu saņem Ludzas Lielā sinagoga
“Latvijas Arhitektūras gada balvas 2017” Gada balvu saņēma “Restaurācijas” kategorijā iesniegtā Ludzas Lielā sinagoga un tās autori SIA “Konvents” (Pēteris Blūms, Oto Ozols, Līga Ganiņa, Līva Garkāje), informē ziņu aģentūra LETA.
“Šis ir ievērojams piemērs kā cienīt vietējo vēsturi, kultūru un vietas identitāti, parādot atdevi un centību profesijai un sabiedrībai. Tas ir ceļojums cauri vērtību atklāšanai zem ēkas vēstures slāņiem, ko saglabā, strādājot rūpīgi un ar godīgu attieksmi,” laureātu raksturoja starptautiskās žūrijas locekļi
Starptautiskajā žūrijā šogad darbojās Igaunijas arhitekte Mārja Kaska, Lietuvas arhitekts Tomass Grunskis, Japānas arhitekts Jošiharu Cukamoto un Dānijas arhitekts Jakobs Kureks, kuri pieņēma gala lēmumu, izvērtējot nacionālās žūrijas izvēlētos 18 nominantus.
Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā.
Katrs gads ir citāds, arī arhitektūrā. Pagājušā gadā konkursam tika pieteikti daudzi liela mēroga sabiedriski objekti. Ne katrs gads var, un tam arī nevajag, izcelties ar viegli pamanāmiem objektiem. Tomēr ir arī kāds nemainīgs lielums. Katrs konkursam iesniegtais darbs tiek vērtēts kā vienlīdz nozīmīgs, jo izšķirošais kritērijs, kas to padara lielu, ir laba arhitektūra.
Latgales plānošanas reģions izsaka pateicību visiem, kas atsaucās tā aicinājumam un ar balsošanu atbalstīja vienīgo, Latvijas arhitektu balvai 2017, Latgalē izvirzīto objektu Ludzas Lielo sinagogu, kas ir vecākā ZA Eiropas šāda tipa būve. Koka ēkas patiesā vērtība un nozīmīgums esot atklājies tikai pašu restaurācijas darbu laikā. Līdz tam necilās ķieģeļu ēkas ar akliem logiem vēsturi zināja vien daži vietējie. Uzdevums bija ēku glābt, mērķis- atgūt ebreju garīgās telpas sajūtu un godināt Ludzas geto upuru piemiņu. Process bija kontraversāls, jo ēkai tika radīta cita fasādes apdare, bet saglabāts 80 gadus vecs skārda jumts.
