Anneles Slišānes 100 “Visuma deķi”
Gatavojoties akcijai “Satiec savu meistaru”, raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotāji viesojas Viļakā un Viļānos, lai iepazītu daudzpusīgos tradicionālos amatu pratējus. Jau šīs nedēļas nogalē ikviens interesents varēs iemācīties aust deķus, darināt lelles vai gatavot sātīgos gavēņa ēdienus.
Viļakas novada Šķilbēnos 1. un 2. aprīlī Anneles Slišānes vadībā notiks lupatu deķu aušana, ko varēs apgūt ikviens gribētājs. Annele gatavo unikālu dāvanu Latvijas simtgadei – 100 deķus un 100 stāstus.
“Tas nav atņemams viens no otra, tas ir saistīts kopā,” saka Annele Slišāne, “Es aužu deķi no kāda materiāla, piemēram nātrēm, un tajā radīšanas brīdī es domāju par to, kas asociējas ar kādu notikumu bērnībā, vai par notikumiem nākotnē, vai saistībā ar Latviju un Latgali. Tādā veidā stāsts rodas aužot.”
Annele nolēma veidot šādu brangu dāvanu, lai vienkopus realizētu savas ieceres. Viņai ir bezgala daudz ideju, no kā var aust. Annele sākusi tās skaitīt un sapratusi, ka viņai padomā tik daudz materiālu, ka tos var apvienot lielā dāvanā zem saukļa “Latvijai 100” vai “Mēs esam Latvija”.
“Mana vecmāmiņa bija deķu audēja,” atklāj Annele Slišāne, “Viņa apauda visu cienu un pārdeva deķus arī tālāk. Pati krāsoja diegus. Es domāju, ka aušana vispār attīstījās līdz ar cilvēka domāšanas attīstību.”
Aužot 100 deķus Annelei ir uzstādījums, ka katram deķim jābūt no sava materiāla. Viņa pamatā izvēlas augus, kas aug tur pat Latgalē, Latvijā. Jāatzīst, ka audēja atrod unikālus risinājumus, domājot par pasaules ilgtspējību un lietu otrreizējo pārstrādi. Tāpēc viņa auž ne vien no diegiem vai augu šķiedrām, bet arī no lupatām, maizes iepakojumiem, iepirkumu maisiņiem un citiem materiāliem.
“Dēls tos sauc par “Visuma deķiem”,” stāsta Annele, “Viņš prasa – Mamma, kā tu uzdāvināsi visai Latvijai, kā tas notiks, kad tu dāvināsi. Es saku, ka tā būs dāvana visiem, ka visi varēs aust vai skatīties izstādes. Tā viņš tos sauc par “Visuma deķiem”. Kamēr izglītības sistēma nav aplauzusi spārnus, viņš redz idejas, kas nāk no kosmosa, realizējas caur mani, tāpēc arī viņš tā sauc – “Visuma deķi”.”
Pašlaik Annele Slišāne noaudusi jau 31. deķi un tapis arī 31. stāsts.
Savukārt, piedaloties akcijā “Satiec savu meistaru”, šajā nedēļas nogalē Viļānos būs iespēja nobaudīt un iemācīties gatavot pašiem gavēņa ēdienus.
Viļānu kultūras nama vadītāja Margarita Cakula, kārdinādama garšaskārpiņas, stāsta par dažādiem interesantiem dārzeņu ēdieniem, kurus gatavot mācīs folkloras ansambļa sievas.
Jāpiebilst, ka meistare Irina Klimanova ierādīs, kā no veciem tautiskajiem brunčiem darināt jaunas un skaistas lelles.
(Relīze Latgaliski)
Gatavejūtīs akcejai “Satiec savu meistaru”, raidejums “Pi myusim Latgolā” gastej Viļakā i Viļānūs, kab īpazeitu daudzpuseigūs tradicionalūs omotu pratiejus. Jau itymā nedeļgolā sevkurs grybātuojs varēs īsavuiceit aust dečus, taiseit lelis ci pagatavēt suotnus gavieņa iedīņus.
Viļakys nūvoda Škilbanūs 1. i 2. aprelī Annelis Slišānis vadeibā nūtiks kokoru deču ausšona, kū varēs vuiceitīs sevkurs grybātuojs. Annele gatavej unikalu duovonu – 100 dečus i 100 stuostus Latvejai.
“Tys nav atjemams vīns nu ūtra, tys ir saisteits kūpā,” soka audieja Annele Slišāne. “Es aužu nu kaida materiala, par pīmāru, nu nuotru, deči i tymā radeišonys šaļtī es dūmoju par tū, kas asociejās ar kaidu nūtikšonu bierneibā voi par nūtikšonom nuokūtnē, voi saisteibā ar Latgolu, ar Latveju. Taidā veidā tys stuosts rūnās ari aužūt.”
Itū brangū duovonu Annele īguoduoja, kab vīnkūpus realizātu sovys īceris. Jai ir bezgola daudz ideju, nu kuo var aust. Annele suokuse skaiteit i saprotuse, ka padūmā ir cīš daudz materialu i tūs var apvīnuot lelā duovonā zam sauklim “Latvejai 100” ci “Mes asam Latveja”.
“Maņ baba beja deču audieja,” atkluoj Annele Slišāne. “Jei apaude vysu cīmu i tierguoja dečus tuoļuok. Poša kruosuoja dīgus. Es dūmoju, ka ausšona vyspuor atsateisteja leidz ar cylvāka dūmuošonys atteisteibu.”
Aužūt 100 dečus, Annelei ir uzstuodejums, ka kotram dečam juobyut nu sova materiala. Pamatā jei izavielej augus, kas aug tepoš Latgolā, Latvejā. Taipoš juoatzeist, ka audieja atrūn unikalus rysynuojumus, dūmojūt par pasauļa ilgtspiejeibu i lītu ūtrreizeju puorstruodi. Deļtuo jei auž na viņ nu dīgu ci augu škīdru, bet ari nu kokoru, maizis īpakuojumu, īpierkumu maiseņu i cytu materialu.
“Dāls tūs sauc par Vysuma dečim,” stuosta Annele, “jis prosa – kai, mam, tu izduovuosi vysai Latvejai, kai tys nūtiks, ka tu izduovuosi. Es soku, ka tei byus duovona vysim, ka vysi varēs aust ci vērtīs izstuodis. I tod jis jūs sauc par “Vysuma dečim”. Cikom izgleiteibys sistema nav aplauzuse spuornus, jis tū radz, ka idejis īt nu kosmosa, caur mani realizejās dečūs i deļtuo jis tai sauc jūs par “Vysuma dečim”.”
Niule Annelei Slišānei nūausts 31 dečs i taps tikpat stuostu.
Sovpus dasadolūt akcejā “Satiec savu meistaru” Viļānūs itymā nedeļgolā byus vareiba nūraudzeit i īsavuiceit gavieņa iedīņu receptus.
Viļānu kulturys noma vadeituoja Margarita Cakula, kuordynuodama garšys kuorpenis, stuosta, ka myusu babys gavienī naēde viņ plykus buļbus ar suoleju siļču, nu ari vysaidus duorzeņu iedīņus ar naparostim nūsaukumim. Tūs nedeļgolā ite gatavēs Viļānu folklorys ansambļa sīvys.
Taipoš Viļānūs nu nūvolkuotu tautyskūs bruņču meistare Irina Klimanova taisa breineigys lelis. Sevkurs grybātuojs itymā nedeļgolā varēs īsavyuceit, kai tys dorams.
Visu raidījumu “Pi myusim Latgolā” klausies sekojot zemāk norādītajai saitei:
www.pimyusimlatgola.lv/lg/pi-myusim/30-03-2017-satiekam-meistarus-vilaka-un-vilanos/
