Noslēgusies reģistrācija Latgales simtgades kongresam Rēzeknē
No 29. marta līdz 20. aprīlim, ieskaitot kā klausītāji varēja piereģistrēties Latgales simtgades kongresam. Šādu vēlmi izrādīja teju 300 interesentu.
“Pīsaregistrej pats, kab byutu zynūšs par Latgolai svareigim vaicuojumim, i puorsyut ziņu draugam ci kolegim, kab īspieja daleibai ir piec īspiejis leluokam cylvāku skaitam. Tūmār, ja zini, ka 5.–6. majā nabyusi Rēzeknē, nabādoj, byus īspieja plenarsēdis i diskusejis redzēt tīšsaistī Rēzeknis Tehnologeju sātys lopā. ” informē kongresa koordinatore Ilga Šuplinska.
Latgales simtgades kongress
1917. gads ir bijis izšķirošs daudzu Eiropas tautu un valstu likteņos. Arī Latgales, kas tolaik ietilpa Krievijas impērijas Vitebskas guberņā, sabiedriskie darbinieki nemitējās domāt par latviešu tautas un valsts pastāvēšanu un iespējamajiem attīstības virzieniem. 1917. gadā ir notikušas daudzas svarīgas politiskas apspriedes un saieti, kuros analizēti pasaules procesi, vērtētas savas tautas izredzes un savas valsts dibināšanas iespējas. Latgalei nozīmīgākie bijuši divi kongresi Rēzeknē: 26.–27. aprīlī (pēc j. st. 9.–10. maijā), kurā vadošā loma bija garīdzniecībai un kurā tika pieņemts vēsturisks lēmums atdalīties no Vitebskas guberņas un veidot vienu valsti ar Vidzemi un Kurzemi, saglabājot pašnoteikšanās tiesības tautsaimniecības, valodas un ticības jautājumos, un 3.–4. decembrī (pēc j. st. 16.–17. decembrī), kur vadošā loma bija strēlniekiem. Otrā kongresa rezultātā tika panākts, ka tā laika trīs apriņķi — Rēzeknes, Ludzas un Daugavpils — tiek atdalīti no Vitebskas guberņas. Latgales aprīļa kongress ir viens no pirmajiem, kas aktualizē kopīgas Latvijas valsts ideju un sagatavo politisko un sabiedriski izglītojošo platformu Latvijas valsts dibināšanai 1918. gada 18. novembrī.
Atceroties šos vēsturiski neviennozīmīgos un pretrunīgi vērtētos notikumus, tiek organizēts Latgales simtgades kongress.
Kongresā aicināti piedalīties arī politiķi un dažādu jomu praktiķi — gan ar referātiem, gan lietišķām tēmām diskusijām. Iecerēts, ka Latgales attīstībai aktuāli zinātniskie priekšlasījumi mīsies ar neskaidru vai strīdīgu jautājumu publisku apspriešanu, lai kongresa gaitā izstrādātu un apspriestu rezolūcijas pamatpunktus un to noslēgtu ar konkrētiem priekšlikumiem tautsaimniecības, drošības, kultūras, izglītības, valodas un plašsaziņas līdzekļu politikas attīstībai.
Konferences darba valodas: latgaliešu, latviešu, angļu, krievu, vajadzības gadījumā nodrošinot tulkojumu.
Norises vieta: 5. maijā Latgales vēstniecība „Gors“, Pils iela 4, Rēzekne;
6. maijā — Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
