Latgaļu sātā bērni apgūst tradicionālo kultūru
![](https://lpr.gov.lv/wp-content/uploads/2014/lietiska-latgale/9309.jpg)
Jau septīto gadu biedrība Latgales tradicionālās kultūras centrā „Latgaļu sāta” nedēļas garumā bērniem vecumā no 7 līdz 13 gadiem bija iespēja mācīties dziedāt, dejot, spēlēt kokli, gatavot mūzikas instrumentus, aust un apgūt arī citus tradicionālos arodus un prasmes.
„Mēs izšuvām krustdurienā, bijām arī pie jaunsargiem, taisījām seno laiku instrumentus, strādājām ar mālu,” stāsta Marta Štrama no Itālijas un parādot arī nedēļas laikā tapušo pašdarināto mūzikas instrumentu – „tas taisīts no koka, māla bumbiņām un zvaniņa. Aptinām ar diegu skaistumam.” Vienpadsmit gadīgā Nikola Benislavska no Varakļāniem iemācījusies senāko aušanas veidu ar celiem un noaudusi sev celaines jostiņu. Ja meitenes tradicionālās kultūras nedēļas ietvaros audušas, izšuvušas un spēlējušas kokli, tad puikas ir pagatavojuši nazīšus. „Mēs nogriezām no viena zara rokturīti, tad izurbām caurumu un ielikām iekšā asmeni. Tas ir nazis, ko paši sataisījām,” Kalvis Students ir no Rīgas un tradicionālās kultūras nedēļā piedalās jau piekto gadu, pa šiem gadiem esot pat iemācījies nedaudz latgaliešu valodu. Kā atzīst pasākuma organizatore, biedrības „Latgaļu sāta” vadītāja Marika Zeimule, latgaliešu valodu bērni šeit iemācoties galvenokārt caur dziesmām.
![](https://lpr.gov.lv/wp-content/uploads/2014/lietiska-latgale/9310.jpg)
Kā stāsta viens no biedrības dibinātājiem Dainis Mjartāns, šādas bērnu tradicionālās kultūras nedēļas organizēšanas ideja savulaik smelta ASV latviešu nometnēs un to atbalstījusi arī Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales programma. Pateicība pienākas arī Kanādas latviešu katoļiem, kas iespēju robežās atbalstījuši šīs biedrības darbu tradicionālās kultūras popularizēšanā jaunatnes vidū. „Latgaļu sātas” nosaukums patapināts no latgaliešu grāmatu krātuves, kuru Minsterē vadīja dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis. „Latgaļu sātā”, savulaik dzīvoja pazīstamais etnogrāfisko kokļu meistars Donats Vucins. Pēc viņa grieztajām koklēm deviņdesmitajos gados 200 km attālo ceļu no Rīgas mēroja folkloras entuziasti no visas Latvijas, kā arī latvieši no ASV un Kanādas. Teju katru gadu biedrība organizē kokļu dienas, kopā pulcējot, etnogrāfisko kokļu spēlētājus no Rīgas, Rēzeknes, Madonas, Jēkabpils, Varakļāniem, Andrupenes, Cesvaines un ārzemēm. Svarīga biedrības nodarbe ir etnogrāfisko un arheoloģisko tērpu rekonstrukcija un dalība starptautiskos tradicionālās kultūras pasākumos.
Biedrības biedri norāda, ka daudz vēl jādara lai „Latgaļu sāta” būtu tāda, kādu mēs to vēlētos. Vecās kūts vietā vajadzētu uzcelt darbnīcu telpu ar pārnakšņošanas iespējām, jo arī pieaugušie izsaka interesi apgūt senās prasmes. Diemžēl šādu līdzekļu pašlaik biedrībai nav. Taču jāpriecājas par paveikto, tāpēc „Latgaļu sāta” vadās pēc dzejnieka Voldemāra Voguļa vārdiem:
Bogōts, kod vari
Prīcēt cytu
Ar dorbu.
Bogōts, kod vari
Prīcēt cytu
Ar vōrdu.