Līdzās Latgales kultūrvēstures mantojumam jāattīsta modernais

Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina – Tabūne: Līdzās Latgales kultūrvēstures mantojumam jāattīsta modernais

Plānošana, reģionālo projektu izstrāde un ieviešana, sabiedriskā transporta koordinēšana reģionā, kultūras, uzņēmējdarbības, tūrisma attīstība – vienas no būtiskākajām funkcijām, kas ir arī Latgales plānošanas reģiona pārstāvju pārziņā. Turklāt Latgale ir pirmais reģions, kas izstrādājis savu attīstības stratēģiju, ko jau tagad arī ievieš ar Latgales rīcības programmas starpniecību, kurā sava loma ir arī tūrismam. Tāpat Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina – Tabūne ar savu komandu strādā pie jaunā Eiropas Savienības līdzekļu apguves plānošanas perioda programmu iespējamās īstenošanas.

Latgales plānošanas reģiona (LPR) pārstāvji ikdienā sastopami arī Latgales reģiona pārstāvniecībā, Vecrīgā, Jēkaba kazarmās. Jau to atklājot aizvadītajā gadā, bija skaidri zināms, ka te nākotnē tiks prezentēti aktuālie investīciju projekti, Latgales vietējo uzņēmēju un amatnieku produkcija, kā arī nodrošinātas konferenču telpas Latgales uzņēmēju komunikācijai ar investoriem un sadarbības partneriem. Ņemot vērā tūrisma nozīmi reģionālās attīstības veicināšanā ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem, pārstāvniecība uzņēmusies arī gādību par tūrisma iespējām Latgalē.

2006. gadā pieņēma Reģionālās attīstības likumu, kas paredzēja izveidot piecus plānošanas reģionus, starp kuriem noteikts arī Latgales plānošanas reģions (red. – vēl Rīgas, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes). Tagad Latgales plānošanas reģions ir izvirzījis četras galvenās prioritātes reģiona attistībai – efektīvi uzņēmumi, prasmes, savienojumi, gudra pārvaldība. Iveta Maļina – Tabūne uzver, ka, tieši specializēšanās loma pašreiz ir būtiska, jo reģions pagaidām nav ar tik labiem ekonomiskajiem rādītājiem, kā gribētos. Būtiski, ka pamazām Latgalē ienāk atsevišķi jauni uzņēmēji, attīstās esošie uzņēmumi, bet vēl būtiskāk, ka savējo vidū rodas jaunas mazā biznesa idejas. Ivetu Maļinu – Tabūni patīkami nesen pārsteiguši daži aktīvi skolēni, kuri LPR Latgales uzņēmējdarbības centra organizētā biznesa mēneša pasākumu ietvaros pauda jau skaidru priekšstatu kā uzsākt savu mazo biznesu pēc skolas absolvēšanas.

Latgales daba un kultūrvēstures mantojums nozīmīgs starta kapitāls tūrisma uzņēmējiem

Tūrisms ir viens no Latgales būtiskām biznesa nozarēm, tā atliekot vien saredzēt kā izmantot skaisto dabu, ezeru esamību utt., lai attīstītu šo jomu. Protams, ka tūrisms attīstās valstī kopumā, tādēļ arī Latgalē aktīvi jādomā, ko interesantu piedāvāt ceļotājiem, lai viņi pavadītu labi savu atpūtas laiku. Iveta Maļina – Tabūne lielu plusu saredz arī Latgales plānošanas reģiona Pārrobežas sadarbības programmās, kas mudina paskatīties plašāk šo pusi, piemēram, apvienojot ceļojumu arī ar Pleskavas, Vitebskas apgabalu vai Lietuvas apmeklējumu utml. Atrasti gan jauni sadarbības partneri, gan tiek veidoti jauni tūrisma produkti.

Iveta Maļina – Tabūne atzīst, ka savā veidā ir tāds kā tilts starp uzņēmējiem tepat Latvijā un arī tuvējās ārvalstīs: ”Cenšamies sadarboties ar visiem – uzņēmējiem iesācējiem, jau ilgāk strādājošajiem uzņēmumiem, kā arī potenciālajiem investoriem. Esam izdevuši jau pirmo Investīciju katalogu, gatavojam otru, un tie parāda reālās uzņēmējdarbības iespējas, apstākļus Latgalē, investori uzzina, kādi resursi pieejami, ar ko var rēķināties, uzsākot darbu Latgalē. Tikko esam palaiduši arī jaunizveidoto mājaslapu internetā www.invest.latgale.lv Kā reālu piemēru varu minēt Tirdzniecības misijas Polijā, kurās piedalāmies. Piemēram, mūsu ražotāji var piedāvāt savu produkciju Polijas lielveikaliem. Tāpat 2015. gadā mums ir plānotas trīs Tirdzniecības misijas Vācijā, Somijā, Norvēģijā. Labi izdevās sadarbībā ar Daugavpils domi organizētais Investīciju forums, kurā piedalījās pārstāvji no dažādām valstīm. 2014.gadā pie Pulvertorņa iepretim Latgales vēstniecībai Jēkaba kazarmās pirmo reizi prezentējām Latgales kirmašu Rīgas pilsētas svētkos – ar 70 Latgales amatnieku un mājražotāju ekoloģisko produkciju, ar jautrām dziesmām un dejām. Ikdienā strādājam kopā arī ar ALTUM, Latvijas Investīciju attīstības aģentūru, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Tirdzniecības rūpniecības kameru u.c., lai rastu jaunus ceļus un iespējas mūsu uzņēmējiem.”

Tūrisma attīstība vairāk interesē tiešie vietējiem Latgales uzņēmējiem, bieži vien tie ir uzņēmēji, kuri jau kādā veidā izmantojuši atsevišķas atbalsta programmas, tagad meklē jaunas iespējas, savos vērojumos dalās Iveta Maļina – Tabūne. Vietējo uzņēmēju interese par tūrismu loģiskā veidā saistīta arī jau ar savā rīcībā esošajiem zemes īpašumiem Latgalē, cilvēki pēta, vērtē, cik reāli būtu izveidot ko tūristiem pievilcīgu, interesantu un tādā veidā sev nodrošināt ienākumus. ”Tie vairāk ir ģimenes uzņēmumi, jo, kā redzam, ir tikai atsevišķas lielākas viesnīcas Daugavpilī, Rēzeknē. Mūsu redzējumā uzņēmējdarbība Latgalē tūrisma jomā būtu jāvirza tā, lai attīstītos gan mazie, gan lielie uzņēmumi,” stāsta Iveta Maļina – Tabūne.

Latgalei jātiecas pēc nozīmīga SPA centra

Kā sava veida magnētu, lai tūrisms spētu Latgalē attīstīties, Iveta Maļina – Tabūne min arī Daugavpils Marko Rotko mākslas centru, kā arī akustisko koncertzāli ”Gors” Rēzeknē. Taču kā būtisku jauninājumu, kas vēl vairāk paceltu tūrismu reģionā, Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja apsver nozīmīga SPA centra izveidi. Tas dotu iespēju tūristus arī vairākas dienas noturēt reģionā, kas pašreiz ir vitāli svarīgs jautājums. Iveta Maļina – Tabūne rosina iztēloties, ka tad cilvēki atbrauktu un mierīgi apmeklētu mākslas, kultūras pasākumus, kā arī relaksētos un atgūtu veselību šādā SPA centrā. Tas būtu kā sava veida enkurs tūristu noturēšanai ilgāk, turklāt arī gada aukstākajos mēnešos, kad nav aktīvā tūrisma sezona, viņa ir pārliecināta.

Arī biznesa forumiem un tamlīdzīgiem pasākumiem vajadzētu augt tā, lai to norise būtu jau divas, trīs dienas, kas paildzinātu darījuma tūrisma dalībnieku viesošanos Latgalē. Piemēram, tagad, ja notiek koncertzālē ”Gors” koncerts, kas piesaistījis plašākas publikas uzmanību, tad nakšņošanas iespējas pilsētas ciemiņi var sameklēt arī tuvējos viesu namos, taču, ja tā būtu liela konference, tad ar nakšņošanu varētu būt arī problemātiskāk. Iveta Maļina – Tabūne kā SPA centram jau atbilstošu vietu min Daugavpils Mežciemu, kur jau agrāk bija pieejami minerālūdeņi, ir tradīcijas, kā arī Rēzekni, kur pašvaldība piedāva investīciju projekta iespēju pie Kovšu ezera. Vienlaikus saprotams, ka kaut kā tik nozīmīga izveidei šeit būtu nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts.

Starta pozīcijā Latgales uzņēmēju finanšu kapacitāte atšķirīga

Iveta Maļina – Tabūne atgādina, ka citur pasaulē līdzīgiem projektiem, lai iedzīvinātu konkrēto vietu, tiek piešķirts arī kāda veida pašvaldības vai valsts atbalsts. Viņa redzējusi pasaulē piemērus, kur ar valsts un pašvaldību atbalstu tiek veicinati šāda veida projekti, kas dod tālāko tūrisma un līdz ar to visa reģiona attīstību. Piemēram, ja pašreiz, valsts līmenī runājot par SPA tūrisma mērķa vietu, min Jūrmalu, tad lietderīgi būtu izskatīt Latgali kā potenciālo vietu SPA attīstībai, kā arī paredzēt speciālu atbalsta programmu, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējuma iespējas, uzskata Iveta Maļina – Tabūne.

No pašvaldību puses pašreiz ir maz instrumentu, kas varētu noderēt uzņēmējam, viens no tiem – iespēja izsolīt savu zemi, vai sakārtot apkārtējo infrastruktūru. Nesen tieši bijusi arī plašāka iespēja Latgales rīcības programmas ietvaros uzlabot ceļu infrastruktūru, kas veicinās uzņēmējdarbību. Taču iespējām, ko piedāvāt no jauna atnākušajam investoram, vajadzētu būt vairāk, lai palīdzētu viņam, piemēram, apmācīt darbiniekus savām vajadzībām, spēt piedāvāt kādas īpašas nodokļu atlaides. Tāpat, lai arī uzsāktu biznesu Latgalē, jāņem vērā, ka kredīta nepieciešamības gadījumā banka nekustamo īpašumu nevērtēs tik augstu, ja tas, piemēram, atrastos Rīgā, apsver Iveta Maļina – Tabūne. Līdz ar to jau starta pozīcijā Latgales uzņēmēju finanšu kapacitāte ir pilnīgi atšķirīga no pārējās Latvijas.

Iveta Maļina – Tabūne skaidri apzinās, ka uzņēmējiem – jaunienācējiem Latgalē viens no faktoriem, kas attur uzreiz rīkoties, ir Latgales salīdzinoši lielais attālums no galvaspilsētas Rīgas, vairāk nekā trīs nepieciešamās stundas, lai sasniegtu Latgali, ir pamatotas neērtības. Uzņēmējiem rodas pamatotas bažas par tūristu iespējamo plūsmu, tādēļ viņi nereti savam uzņēmumam – tūrisma pakalpojumu sniedzējam izvēlas it kā šajā ziņā drošākus reģionus tuvāk Rīgai, taču arī konkurence tur bieži vien ir lielāka. Ja runā par citu valstu investoriem, tad biežāk viņi ienāk no Krievijas, bet bijuši arī no Šveices, atklāj Iveta Maļina – Tabūne. Parādījusies arī interese no uzņēmējiem Vācijā, Polijā.

Duša istabiņā pamazām kļūst par ierastu lietu

Lai arī kādi infrastruktūras standarti šķietami varētu novienādot Latgales tūrisma piedāvājumu, tomēr par daudzām lietām tomēr aizvien esot daudz jāpiedomā kā uzlabot, lai būtu labierīcības, duša un iespēju robežās atrastos istabiņā vai maksimāli tai tuvu. Tāpat šodien vairs nepietiek tikai ar to, ka saimniekam ir viesu nams, bet gan jādomā par jauniem, atraktīviem produktiem, kas to papildinātu, lai viesiem būtu iespējas izvēlēties. Reizēm nemaz nav nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, bet mazliet atliek padomāt, lai ar kaut ko aizrautu viesu bērnus, tos, kuriem patīk makšķerēt utml.

Latgales plānošanas reģionam ir aktīva sadarbība ar pašvaldībām un to Tūrisma informācijas centriem, kur ceļotāji ātri var uzzināt, kur viņiem Latgalē varētu būt sev piemērotākās aktivitātes un naktsmājas. Turklāt pašvaldības pamazām attīstās, katru gadu tiek atklāts kas jauns. Piemēram, Preiļos jaunums ir sakoptā pludmale ar futbola, volejbola laukumiem un jaunatklātā BMX trase riteņbraucējiem. Ludzas pilskalnu tagad iespējams apskatīt arī 3D versijā, Balvu novada muzejā ir iekārtotas interesantas interaktīvas kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīciju zāles. Līvānos var apskatīt un iepazīt vērienīgu stikla muzeja ekspozīciju. Jaunums ir pārrobežu sadarbības projekts ”Muzeju vārti”, kurā aktīvi darbojas 18 Lietuvas, Baltkrievijas un Latgales muzeji. Projekta ietvaros ir izveidots jauns maršruts ceļotājiem, tiek strādāts pie jauniem produktiem un aprīkojuma. Jaunākais Latgales plānošanas reģiona izdevums ”Tavas skaistākās brīvdienas Latgalē, Aukštaitijā un Vitebskas apgabalā” veidots tā, ka no katra novada iekļauti TOP tūrisma produkti, kurus būtu ceļotājiem vērts piedzīvot. Tā ir iespēja gan izbaudīt pašu vērtīgāko, gan Latgales plašajā piedāvājumā nepalaist garām ko sev būtisku un redzēt vērtu. Un Latgalē tā netrūkst!

Sirsnīgi aicinām apmeklēt Latgali!