Mežainā nedēļa Meža labumu ciemā
Pirmā diena – Meža foto diena. Žīguru kultūras namā joprojām vēl aplūkojama fotoizstāde „Dzīves steigā nepamanām…” Tā ir izstāde bez rāmīšiem, bez fotošopa, mazliet mežaina un nepieradināta – mirkļi un mirklīši. Rāmīšu vietā – žagari no ceļmalas grāvja.
Mežmalas sikspārņu diena jeb sikspārņu meklēšanas ekspedīcija „Vakara piedzīvojums” sākās ar ornitologa, Ziemeļvidzemes Putnu pētniecības biedrības vadītāja Elvija Kantāna prezentāciju un stāstījumu par sikspārņiem un putniem. Stundu pēc saulrieta 28 interesenti devās sikspārņu meklējumos. Ar ultraskaņas detektora palīdzību tika atrastas divas sugas – ziemeļu un Natūza sikspārnis. Acīgākie tos pamanīja arī lidojumā. Vakars, pareizāk – agrs rīts, noslēdzās ar desiņu cepšanu un sarunām pie ugunskura.
Nākamajā rītā bija bezgala grūti piecelties plkst. sešos, lai piedalītos Meža putnu dienā un dotos putnu vērošanas ekskursijā, neizpalika arī bez asarām par nedzirdēto modinātāja zvanu, bet kāds vispār nebija gulējis, lai tik nenogulētu… Vispirms mācījāmies noregulēt binokli, darboties ar teleskopu, lai varētu saskatīt tos putnus, kas atrodas ļoti tālu. Izbraucot pa laukiem un mežu tika novērotas 56 putnu sugas. Interesantākie novērojumi – mazais ērglis, vairākas dziedošas ūbeles, krastu čurkstu kolonija. Ekskursijas beigās visi izturīgākie putnu pētnieki tika pie ugunskura, tējas un, protams, desiņām.
Meža radošajā dienā (5. jūnijā – Pasaules Vides dienā) uz plenēru sabrauca 55 jaunie mākslinieki un floristi no Balviem, Baltinavas, Viļakas un Žīguriem. Floristi izveidoja vides objektus – četrus lielus zaru gobelēnus, kas aplūkojami iebraucot Žīguros. Tika gleznotas Žīguru apkārtnes ainavas, Meža ielas māju savdabīgums. Vislielākā rosība notika Žīguru centrā pie autobusu pieturas, kas nu ieguvusi pavisam citu izskatu – uz tās sienām „izaudzis” mežs.
Meža darbu dienā Annas Āzes vadībā iepazīt mežus un cilvēka darbus un nedarbus mežā devās 25 interesenti. Redzējām, kā izskatās izcirtums, iestādītās kultūras, jaunaudzes un pieaudzis mežs, mācījāmies saskaitīt gadskārtas varenām eglēm, vērojām, kā zied dzērvenes, nogaršojām pērnās ogas un no ērgļpaparžu lapām izgatavojām cepures. Mācījāmies ne tikai saskatīt, bet arī sasmaržot un saklausīt mežu. Pie atpūtas vietas izveidojām gobelēnu no koku mizām, lapām, čiekuriem, zariem, kurā atspoguļojās koku sugu sastāvs Latvijas valsts mežos. Noslēgumā visi kopīgi vārījām Meža zupu ar kadiķogām.
Tieši Vasarsvētkos pienāca Mežainās nedēļas noslēguma diena – Meža draugu saiets. Tas sākās ar A. Āzes neatkārtojamajiem stāstiem viņas meža ekspozīcijā „Žīguru meža muzejs”. Pasākumi turpinājās pie Žīguru estrādes. Visi azartiski darbojās radošajās darbnīcās: dekupēja jumta skaidas jeb lubiņas, akmeņi pārtapa par mārītēm, kaķīšiem un citām radībām, katrs varēja izgatavot pats savu koka medaļu, čiekuri pārvērtās par putniņiem un rūķīšiem, no dzīpariem tapa skujainas pīnītes. Turpat bija apskatāmi cimdiņi ar brūkleņogām, zeķes ar skuju un meža stigu rakstiem.
Zirdziņa ratos izvizinājās gan bērni, gan pieaugušie. Novērošanas punktā pēc mežainas puzles salikšanas izsniedza binokli putnu vērošanai. Vides spēļu stūrītī rosība nenorima līdz pat vakaram. Skanēja uzmundrinājuma saucieni mežaini sportisko aktivitāšu dalībniekiem.
Izziņas takā visi varēja iepazīt mežu: mērījām dižpriedes resnumu (dažs metros, dažs – cilvēkbērnos), taustījām sveķenes sveķainumu un gobas lapu asumu, iemācījāmies pazīt indīgās čūskogas, kumeļpēdas un zalktenes, apbrīnojām jaunu eglīti satrupējušā celmā un dzeņa kalvi priedē, skaidrojām kā atšķirt parasto ozolu no sarkanā.
No meža virtuves puses nāca kārdinošs meža zupas aromāts, visi cienājās ar pīrādziņiem, cepumiem, meža tēju no mežābeļu lapām, liepziediem un citiem meža labumiem, kā arī degustēja liepu pumpuru ievārījumu. Noslēgumā – Meža dziesmu dziedāšanu akordeona pavadībā. Izskatījās, ka nevienam tā īsti negribas uz mājām, tas nekas, ka nākamā – darba diena.
Daudzas ģimenes izmantoja iespēju atpūsties un būt kopā. Meža draugu saietā piedalījās vairāk nekā 100 meža draugi. Visās kampaņas dienās piedalījās gan bērni, gan viņu vecāki, gan seniori. Dalībnieku loks aptvēra ne tikai žīguriešus. Daudz interesentu bija no Viļakas, Briežuciema, bija dalībnieki arī no Baltinavas, Balviem, Salaspils, Viļāniem, Ķekavas, Gulbenes, Rīgas.
Paldies visiem, kas atnāca, piedalījās, uzsmaidīja, teica labus vārdus, atbalstīja, palīdzēja. Ceram, ka šāda kopā būšana ir patīkama un vairo atbildību par sevi, mežu un visu dzīvo…
„Ir mežā ierakstīts it viss.
Ir rakstīts viss, kas vajadzīgs.
Ir sūnās ierakstīti mūsu vārdi.
Ir piepildīti senie sakāmvārdi.” (J. Irbe „Ceļā”)
Tiekamies nākošajos Meža draugu saietos un citos mežainos pasākumos!
Informāciju sagatavoja Valentīna Beča un Andra Korņejeva
Foto no personīgā arhīva.