Nebijis notikums Latvijas kultūras telpā – izstāde „Marks Šagāls un Eiropas avangardisti”

24.aprīlī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks atklātā izstāde „Marks Šagāls un Eiropas avangardisti”, kas ir ievērojams notikums Latvijas kultūras dzīvē.

Izstāde ir pirmais sadarbības projekts ar Marka Šagāla muzeju Vitebskā (Baltkrievija). Līdzās Marka Šagāla oriģināldarbiem tajā būs skatāmas arī vairāku citu 20. gadsimta leģendāro mākslinieku litogrāfijas, tostarp, Braka, Matisa, Miro, Pikaso un daudzu citu pasaulslavenu mākslinieku darbi.

Zīmīgi, ka izstāde tiks atklāta dienā, kad Daugavpils Marka Rotko mākslas centram aprit 1. darba gada jubileja.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra un Vitebskas Marka Šagāla muzeja sadarbības līgums tika parakstīts 2013.gada 12.novembrī Latvijas Republikas konsulātā Vitebskā un paredz savstarpēju atbalstu, mākslas centriem organizējot un popularizējot dažādus mākslas projektus, kā arī kopīgu tūrisma maršrutu izveidi un reklāmu.

arks Šagāls (kriev.Марк Шагал, franču.Marc Chagall, īstajā vārdā Moiše Segals) bija ebreju izcelsmes mākslinieks, viens no pazīstamākajiem XX gadsimta avangarda meistariem.

M. Šagāls piedzima 1887.gada 7.jūlijā Vitebskas zivju tirgotāja ģimenē. 1900.-1905. gados Šagāls mācījās Vitebskas tehnikumā. Pēc tam gadu – mākslas skolā un vēlāk pārcēlās uz Pēterburgu.

No 1906. gada studēja Sanktpēterburgā pie Nikolaja Rēriha un Leona Baksta. Saņēmis stipendiju devās uz Parīzi, kur iepazinās ar Gijomu Apolinēru, Robēru Delonē un Fernānu Ležē. 1914. gadā atgriezās dzimtajā Vitebskā un apprecējās ar Bellu Rozenfeldi. Pirmā pasaules kara sākums izjauc plānus atgriezties Eiropā.

1915. gada septembrī Šagāls devās uz Pēterburgu, un iestājās Ebreju kultūras atbalsta biedrībā. 1916. gadā piedzima meita Īda. Pēc gada Šagāls atgriezās Vitebskā un kļuva par Vitebskas guberņas kultūras lietu pilnvaroto komisāru. Sekoja nepārtrauktas dzīvesvietas maiņas – no Vitebsakas uz Maskavu, pēc tam caur Kauņu dzīves ceļš veda uz Vāciju, līdz beidzot nokļūstot Parīzē un apmetoties tur uz patstāvīgu dzīvi, 1937. gadā viņa ģimene kļuva par Francijas pilsoņiem.

Kad 2.pasaules kara laikā Vācija okupēja Franciju, un Ņujorkas mūsdienīgās mākslas muzeja vadība aicināja Šagālu patverties ASV, ko mākslinieks ar ģimeni arī izdarīja 1941. gadā. 1944. gada augustā ar sajūsmu tika saņemta ziņa par Parīzes atbrīvošanu. Prieks ir īss, jo pēc dažām dienām slimnīcā no asins saindēšanās nomira viņa mīļotā sieva un mākslas iedvesmas avots Bella. Šagāls bija satriekts. Deviņus mēnešus mākslinieks nevarēja strādāt un radīt. Vēlāk sekos vēl divas precības un laulībā pie dzimis dēls, bet Šagāla galvenā Mūza uz visu atlikušo mūžu paliks viņa pirmā sieva Bella, par kuru viņš kategoriski atteicās runāt pagātnes formā. 1947. gadā viņš atgriezās Parīzē.

XX gadsimta sešdesmitajos gados Šagāls izvēlējās uz monumentālas un lielformāta mākslas darbu formas. Ar lieliem panākumiem un atzinību Šagāls veidoja mozaīkas, vitrāžas, skulptūras. Izraēlas valdība viņam pasūtīja lielu mozaīku Izraēlas Parlamenta ēkai.

Arī šis darbs bija izcils, un turpmākos gadus Šagāls bija pieprasīts gan Eiropā un Amerikā, gan, protams, Izraēlā. Daudzās katoļu un luterāņu baznīcās, un arī sinagogās var sastapt mākslinieka darbus.

1977. gadā Markam Šagālam tika piešķirts Francijas augstākais apbalvojums – Goda leģiona krusts. Atzīmējot mākslinieka 90. dzimšanas dienu Luvrā tika organizēta Šagāla darbu izstāde, kas notika pretrunā ar nerakstītiem Luvras noteikumiem. Pirmo reizi Luvras vēsturē tika organizēta dzīva mākslinieka darbu izstāde!

Marks Šagāls nodzīvoja līdz cienījamam vecumam un nomira 97 gadu vecumā, 1985.gada 28.martā Sentpol-deVansē (Saint-Paul de Vence) Francijas dienvidos. Viņu apglabāja vietējā kapsētā.

Izstāde „Marks Šagāls un Eiropas avangardisti” būs apskatāma līdz 10.jūlijam.