Plānošanas reģioni nepiekrīt Valsts kontroles paziņojumiem par nelietderīgu finansējuma izlietošanu
Visi pieci plānošanas reģioni kategoriski noraida Valsts kontroles (VK) izteiktos apgalvojumus par darbības imitēšanu funkciju izpildē, un uzskata, ka publiskajā telpā ir nekorekti atainota informācija par reģionu darbības finansēšanu. Nav korekti, ka Valsts kontroles atzinumā kā plānošanas reģionu budžets tiek minēti 13 miljoni latu jeb 19 miljoni eiro. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piešķirtais finansējums likumdošanā noteikto pamatfunkciju nodrošināšanai pēdējo septiņu gadu laikā ir samazināts par aptuveni 60 % un šobrīd sastāda vidēji 175 tūkstošus latu jeb 249 tūkstošus eiro gadā, kuros ietilpst reģiona pamatfunkciju nodrošināšana, ES informācijas centra darbības nodrošināšana un sabiedriskā transporta reģionālo vietējās nozīmes pārvadājumu organizēšana. Pārējo finansējumu jeb aptuveni 93% līdz 2013. gada 31. janvārim veidoja dotācija sabiedriskā transporta pārvadātājiem, lai segtu no biļetēm neieņemto zaudējumu daļu un nodrošinātu pārvietošanās iespējas iedzīvotājiem uz ārstniecības iestādēm, skolu, darbu u.c.
Plānošanas reģioni piekrīt VK atzinumam, ka, lai pilnvērtīgi veiktu savu pamatfunkciju izpildi, ir nepieciešams izstrādāt plānošanas reģionu ilgtermiņa darbības un finansēšanas modeli kvalitatīvai darbības nodrošināšanai. Šobrīd plānošanas reģionos strādā augsti kvalificēti, profesionāli speciālisti, kuru noturēšana reģionos ir problemātiska, līdz ar to, nepietiekama finansējuma apstākļos, tiek apdraudēta kvalitatīvu pamatfunkciju veikšana.
Ir zināms, ka Latvijas Pašvaldību savienība, kura pārstāv visu pašvaldību intereses, aicinās VK skaidrot revīzijas atzinumu un nepiekrīt izskanējušai informācijai, kas apšauba plānošanas reģionu lietderību.
Tāpat vēršam uzmanību, ka Deklarācijas par L. Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 102. punktā ir pausta valdības apņemšanās īstenot pasākumus, lai nostiprinātu pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības un reģiona sociālekonomiskās attīstības veicināšanā un stiprinātu plānošanas reģionu kapacitāti, izstrādājot un ieviešot reģionu attīstības stratēģijas un programmas.
Plānošanas reģioni ir nozīmīgs vidutājs starp centrālo varu un pašvaldībām, kas nodrošina interešu pārstāvniecību un rūpējas par līdzsvarotu reģionālo attīstību, ievērojot kā reģionu, tā pašvaldību individuālās atšķirības.
Papildus savu pamatfunkciju izpildei, plānošanas reģioni aktīvi strādā, lai piesaistītu Eiropas Savienības programmu finansējumu savu teritoriju attīstībai. Kopumā apgūtais finansējums sastāda vairākus miljonus eiro gadā, attīstot tādas nozares kā uzņēmējdarbība, tūrismu, kultūru, nodarbinātību.
