‘Daugavas loki’ un Ginesa rekords
“Daugavas loki” ir attēloti uz 10 latu banknotēm, taču dabā tā ir viena no skaistākajām vietām Latvijā. Šajā dabas parkā iespējams apskatīt vairākus vēsturiskus objektus, pasakainas dabas ainavas, izstaigāt dabas takas un pielikt savu roku arī Ginesa rekorda veidošanā.
Pagājušajā gadā vairākas rokdarbnieces uzsāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu, lai radītu lielāko musturdeķi Latvijā, ar kuru “Daugavas vārtos”, vietā, kur upes sašaurinājums ir vien 500 – 600 metri, varētu pārklāt Daugavu no viena krasta līdz otram. Šogad akcijā aicināts iesaistīties ikviens, atvedot uz Naujenes novadpētniecības muzeju jebkurā tehnikā un krāsā noadītu, noaustu vai notamborētu rokdarba fragmentu kvadrāta formā.
Ja vēlaties palīdzēt naujeniešiem iekļūt Ginesa rekordu grāmatā, dodieties uz Naujeni, nogādājiet rokdarbu un pie reizes apskatiet “Daugavas lokus”.
Dabas parks “Daugavas loki” izvietojies Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei. Tā raksturīgākā īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi, kuru garums sasniedz 4 – 6 kilometrus un upes līkumu krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas.
Lai nogādātu savu rokdarbu, jums jādodas uz Naujenes novadpētniecības muzeju, kurā iespējams apskatīt dažādas interesantas ekspozīcijas, piemēram, “Zemūdens pasaule”, kas iepazīstina ar Daugavas dzelmes iemītniekiem un tēlnieces Valentīnas Zeiles oriģināldarbu ekspozīciju. Muzejs piedāvā arī tematiskas ekskursijas, aktivitātes un pasākumus.
Pēc muzeja apmeklējuma izstaigājiet Marijas taku, kas izveidota Juzefovas jeb Jezupovas muižas senajā parkā ar unikālu gravu.
Lai izbaudītu Daugavas loku krāšņumu, dodieties uz Vasargelišķu skatu torni. Uzkāpjot 24m augstajā tornī, no putna lidojuma var aplūkot gleznainās ainavas. Pa labi visā krāšņumā redzams Rozališķu loks, kas attēlots uz 10 latu naudas zīmes, tāpēc ņemiet līdzi “desmitnieku”, lai ir ar ko salīdzināt.
Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1277. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. 1413.gadā Žilbērs de Lannuā savos ceļojuma aprakstos rakstījis: “No Kokneses es braucu pa lībiešu upi (Daugavu) uz augšu ar visām manām ragavām un nonācu pie Livonijas kungu pils, sauktas Daugavpils, kas še ir beidzamā pils, kas tiem pieder uz Lietuvas robežām”. Pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, bet tuvējā muzejā – vēstures ekspozīcija.
Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota nepilnus 2 km gara Markovas izziņas taka, kas aptver 42 metrus augsto Slutišķu krauju. Takā ir vairāki apskates objekti: Markovas kapsēta un pilskalns, projektētās Daugavpils HES ūdenskrātuves līmeņa atzīme, Putānu strauts, akmens un Lazdukalns. Te sastopamas arī vairākas aizsargājamu augu sugas.
Izstaigājiet arī pilskalna pakājē esošo Slutišķu vecticībnieku sādžu. Vēstures avotos Slutišķi kā ciems minēti jau 1785. gadā. Sādžas celtņu pamatā ir taisnstūra guļbūves ēkas, kas nosegtas ar divslīpju vai četrslīpju jumtu. Māju apdare un dekori ir radniecīgi tuvāko kaimiņu – slāvu tautu celtniecības tradīcijām un izpaužas fasādēs, grezni apdarinātos logos un rotātās durvīs. Sādžā ir iespējams pasūtīt siera degustāciju.
Pusdienot būs jābrauc uz netālu esošo Daugavpili, kur var mieloties ar picām “Čili Picā”, ēst pelmeņus, vareņikus vai pankūkas kafejnīcā “Pelmeņi”, baudīt ukraiņu virtuvi kafejnīcā “Ukrainska hatka”, ieskriet “McDonaldā” vai papusdienot viesnīcas “Hotel Dinaburg” restorānā vai restorānā “Gubernators”.
Foto galerija:
Informācijas avots: www.delfi.lv
