Numismātam galvenais ir vērīgums (Foto)

Nikolaja Pavloviča izstāde saucas “Metālā iekaltais stāsts”. Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā privātkolekciju piektajā izstādē apskatāmas monētas un banknotes – vieni no aktuālākajiem eksponātiem, pret kuriem var izturēties dažādi, taču nav iespējams iztikt bez tiem.

Ar kolekcionēšanu aizraujas daudzi cilvēki. Viens no populārākajiem tās veidiem ir numismātika – monētu vākšana, un bonistika – no apgrozības izņemto papīrnaudas zīmju vākšana un pētīšana. Kādam tas bijis tikai neliels periods dzīvē, bet kāds neatlaidīgi, gadu no gada, papildina savu kolekciju. N. Pavlovičs atzīmēja, ka ar kolekcionēšanu nodarbojas kopš skolas laikiem. Viņš vāc ne tikai maksāšanas līdzekļus, bet arī dažādus senus priekšmetus. “Es vācu visu. Ne tikai monētas, bet arī dokumentus, vecus papīrus, dažādus priekšmetus.

Pret naudu es izturos mierīgi, kolekciju papildinu tikai ar saviem atradumiem vai arī kaut ko iemainu. Monētas pērku reti, jo šajā gadījumā kolekcionēšana ir ļoti dārgs prieks,” pastāstīja N. Pavlovičs. Muzejā ir apskatāma tikai neliela monētu un banknošu kolekcijas daļa. Kolekcionārs īpaši interesējas par naudu, kas bijusi apgrozībā Latvijas teritorijā. No arābu un vācu monētām līdz padomju laiku rubļiem ar lepnu Iļjiča profilu un slavenajiem “repsīšiem” – tas viss ir Nikolaja kolekcijā, kurā var izsekot naudas apgrozības evolūcijai Latvijas Republikā. Izstādē var apskatīt unikālu viena balta nomināla banknoti, kas laista klajā 1990. gadā. Kolekcionārs pastāstīja šīs naudas rašanās noslēpumu: “Izjūkot Padomju savienībai, mainījās nauda, valdīja juceklis. 1990. gadā kāds privātais fonds iniciēja ideju izveidot vienotu Baltijas valstu valūtu un nosauca to par baltu. Daļu banknošu nodrukāja, taču apgrozībā baltus kā maksāšanas līdzekli nekad neizmantoja.” N. Pavlovičs ir celtnieks. Strādājot celtniecībā, laužot vecās grīdas, sienas, pārsegumus vienmēr var kaut ko atrast. Pirms vairākiem gadiem, nojaucot vecu māju, tika atrasti četri slēpņi, bet vēlāk, kad sienas jau bija nojauktas, zem grīdas atrada vēl viens slēpni. Nikolajs atzīmē, ka daudzi uzskata, ka slēpņos ir lādes ar zeltu, taču tajos galvenokārt atrod monētas, ko īpašnieks noslēpis nebaltai dienai, bet vēlāk aizmirsis.Kolekcionārs stāsta, ka galvenais ir vērīgums, tad var daudz ko ieraudzīt un atrast. N. Pavloviča kolekcijas pērle ir 1831. gada monēta ar interesantu vēsturi. Poļu sacelšanās laikā 1831. gadā dumpiniekiem izdevās sagrābt monētu kaltuvi un nelielā daudzumā laist klajā savas monētas. Strādājot netālu no Šūņu ezera, Nikolajs atrada tieši šādu monētu. Pēc sacelšanās apspiešanas šīs monētas izņēma no apgrozības un pārkausēja.

Tiem, kuri vēlas kļūt par numismātiem, N. Pavlovičs iesaka nekur tālu nestaigāt – pietiek ieskatīties savā maciņā un pārbaudīt 20 santīmu monētas. Pirms vairākiem gadiem monētu kaltuvē sajauca metālu un izkala 20 santīmu monētas ar īpašu jostas jeb apmales zīmējumu, turklāt tās līp pie magnēta. Šādas monētas, kas ir jūtīgas pret magnētu, kolekcionāri augstu vērtē.

Lai aplūkotu fotogaleriju, uzklikšķiniet uz attēla!