Uzņēmējs, kurš izrāda pašiniciatīvu savas dzimtās puses sakopšanā

Dziļas katolicisma tradīcijas Latgalē pastāv jau vairākus gadsimtus. Tik pat sena ir cilvēku vēlme maija mēnešos pulcēties pie ceļmalu krucifiksiem, lai ar dziedājumiem godinātu Dievu un Dievmāti. Neskatoties uz to, ka Latgalē iedzīvotāju skaits sarūk, šie krucifiksi netiek pamesti novārtā. Aglonas novadā saglabāt šo skaisto tradīciju cenšas arī uzņēmēji. Pagājušajā gadā ar vietējo iedzīvotāju Valentīnas Grancovskas, Bronislavas Sprūģes iniciatīvu, uzņēmēja Artura Gražuļa un viņa domu biedru atbalstu jaunu veidolu ieguva Tūļu un Kundziņišku krucifiksi.

Nesen, savā dzimtajā pusē Gūtiņos, pašiniciatīvas vadīts, kokā veidotu krustu ir atjaunojis uzņēmējs, z/s ”Līču mala” īpašnieks Roberts Joksts. Atjaunotā krusta Pestītāja tēls ir pārmantots no iepriekšējā krusta, kuru ar bijību cauri padomju varām paglāba sirmās Gūtiņu sādžas māmuļa Anna Vanaga.

Uzņēmēja R.Joksta aizraušanās ir koktēlniecība. Viņa veidotās koka skulptūras grezno ne tikai viņa dzimto novadu, bet priecē ļaudis arī ārpus Latvijas robežām. Nesen uzņēmēja R.Joksta koka skulptūras tika uzstādītas Dagdas novadā.

Sabiedrībā ir izveidojies uzskats, ka uzņēmēji ir tie, kuri var radīt, jo viņiem ir finansiālie līdzekļi. Taču ne vienmēr līdzekļi spēj atspēkot iecerēto. Galvenais ir prasme saskatīt sabiedrībai nepieciešamās lietas. Vienu no tādām lietām saskatīja Roberts Joksts kādās bērēs, kurās mielasts tika izvietots uz mašīnas priekšējā pārsega. Mūsdienās ne vienmēr tuvinieki var atļauties mielastu apmaksāt kafejnīcās, tāpēc sviestmaizes un pašcepto atvadu pīrāgu nākas baudīt kājās stāvot vai sēžot uz zemes, kapu kalniņa pakājē. Ar šādām neērtībām vairāk nevajadzēs saskarties Gūtiņu kapu kopiņu piederīgajiem, jo uzņēmējs, izrādot pašiniciatīvu, nesen izveidoja gaumīgu nojumi un soliņus, ko jau kapusvētkos novērtēja kapu kopiņu piederīgie. R.Joksts katru gadu ziedo laiku ne tikai piederīgo kapu sakopšanai, bet visai tās apkārtnei. Jau agrāk uzņēmēja gādībā ap kapiem tika atjaunots žogs, kas pasargā kapu kopiņas no meža dzīvnieku postījumiem, kā arī labiekārtots altāra galds pie galvenā krusta. Priecē arī tas, ka uzņēmējs savā darbā racionāli izmanto esošos resursus, ar minimālām izmaksām apvieno tādus būvniecības materiālus, kas garantē vizuālo izskatu un kvalitāti.

Ne vienmēr ideju realizācijai ir nepieciešami lieli līdzekļi. Galvenais ir cilvēka vēlme nesavtīgi strādāt, lai mūsu novads kļūtu skaistāks un sakoptāks. Šādi piemēri liek aizdomāties par to, cik lielā mērā mēs katrs esam gatavi izlietot savus resursus un sevi realizēt kopējam pašlabumam savā dzimtajā pusē.

Uzņēmējs Arturs Gražulis un Elizabete Viļuma