Skūluos myusu valstie juomuoca natikai Latvīšu i Krīvu, bet arī Latgalīšu volūta
8.junie Vuorkovys vydusškolā nūtyka kultūras ministrejas reikuotuo konference „Latgalīšu volūda i Latgaliskuo identitāte”. Itai konferencei tyka izvierzāts mierkis:• Atrost i pīduovuot rysynojumus Latgalīšu volūdas i kultūras styprynuošonai i populariziešonai;
Konferenci atkluojūt Latvejas republikas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende saceja: “Latvīšu kulturys vierteiba ir tuos dažuodība, i deļtam varu saciet, ka Latgalīšu volūda, kultura, identitate i viesture myusus tolk boguotynoj. Tādinam ir juoizdūmoj veids, kuo itū viertīgu saturu nest tuoluok, prūti, kuodi mozi, bet konkrēti sūlīši juosper, lai Latgalīšu volūda i kultūra varātu acateistietīs.”
Vuorkovā nūtykušuo konference tyka organizieta 4 grupuos – izglītības, juridiskuo, mediju i identitates grupa. Kotra nu grupuom izstruodova sovus prīkšlykumus, kurus piec Leigo svātkīm valdība izskaties siedie i, īspiejams, atbalsties.
Konferencie tyka īsaistāti dažuodi ļauži nu Latgolys pylsātuom i nūvodīm, publiskuos puorvaldes institūcijuom, Latgales plānuošonas reģiona, kuo arī nūzaru eksperti, navalstiskū organizaceju puosrtāvji i Saeimas deputāti.
Nu Viļakas nūvoda izglītības grupā puorstāve beja Izgleitības, kultūrys i sporta nūdaļas vadietoja Sarmīte Šaicāne i identitātes grupā Upītes TN vadietojs Andris Slišāns.
Izglītības grupa izvirzietīs golvanīs mierkis, dūmojūt par Latgalīšu volūdas dzeivuotspieju, ir Latgalīšu rokstu volūdas standarta i programmas oficiāluo apstyprynuošona, ituo rodūt lykumisku pamatu volūdas i reģiona kultūrviestures muociešonu Latvejas školuos.
Mediju grupas golvanī prīkšlykumi beja Latvejas radejas 1.kanālā vusmoz vīnu reizi nedelie raidiet 30min garu raidejumu Latgalīšu volūdā par Latgali i Latgales problemuom. I tuo kuo piec pādejuos tautas skeitiešonas datīm Latvejā Latgalīšu volūdu lītoj vusmoz 180 000 tyukstuši īdzeivuotoju, kas ir gondreiž 10% Latvejas īdzeivuotoju – nūdrūšynuot Latvejas televizejā suokumā nu juļa vusmoz 2% nu raidlaika lai raidejumi, ziņas i tuo tuoļuok skanātu Latgalīšu volūdā pakuopeniski palylynūt da 10%.
Juridiskuo grupa prykšlykumi, ka vāga atjaunuot principus kuodi 1917.godie Latgales kongresā tyka pīnymty, ka Latgales Latvīši apsavīnuosīs ar Vidzemes i Kurzemes Latvīšīm veidojūt Latveju, bet saglobojūt sovu autonomiju – pašnūteikšonūs par sovu volūdu, reliģiju i izglītību. Kas tyka nu 1918.goda īvāruoti leidz Ulmaņa apvārsumam i jūprūjam nav atjaunuoti. Ūtrys prīkšlykums beja, ka pašvaldībuos Latgalie dorba volūdai juobyut Latgalīšu volūdai ar īspieju vierstīs ar īsnāgumīm Latgalīšu volūdā. Kuo arī atļaut vītvuordus rakstiet Latgalīšu volūdā i lai Latvīši arī saprostu, kas rakstāts Latvejas alfabētā juoīdybynoj viel vīn jauns burts Y.
Identitates grupas prīkšlykumi: KKF naudu sadaliet piec reģionaluo principa, i par Latgales dali lemt Latgales ekspertīm navus Reigas ekspertīm. Juoatgrīž Latgalei tuos etnografiskuos rūbežas (pīvīnojūt atpakaļ, pīmāram, Varakļānus i tuo tuoļuok), kas naļautu izzust Latgalīšu volūdai. Viel beja prīkšlykums 2014.godie vusā Latvejā reikuot Latgales nedeli i Latvejas dzīsmusvātkūs lyluoku uzsvaru likt iz Latgaliskū repertuāru.
Myusī juobyut lapnīm, ka ešam Latgalīši, ka mes runojam Latgaliski gon saimie ar muoti, tāvu, bārnīm, gon nasakautrejam runuot ar draugīm i kolegim Latgalīšu volūdā, tuo boguotynojūt i styprynojūt Latgali i Latveju, jū Latgalīšīm ir vīna rokstu volūda, bet daudzas i vusas pareizas i šmukas Latgalīšu volūdas izlūksnes.
Upītes Tautas Noma vadietojs Andris Slišāns
