Maija dziedājumu ekspedīcijas Viļakas novadā
Var izlasīt neskaitāmas grāmatas un daudzas reizes apgalvot, cik šī tradīcija ir sena un nozīmīga, bet neviens neizjutīs tās spēku, ja pats nepiedalīsies maija dziedājumus. Kas ir tas spēks, kurš cilvēkiem liek saglabāt šo tradīciju? Vai tas ir pienākums? Vai tā ir iespēja padižoties citu priekšā? Vai tā ir sevis disciplinēšana? Vai Svētā gara pamudinājums?
Viļakas novadā maija dziedājumi šogad notika Medņevas, Šķilbēnu, Susāju, Vecumu pagastos un Viļakas pilsētā. Susāju pagastā galvenās organizatores bija Svilpovā – Anna Strupka, Pokšova – Lucija Korneja, Susājos – Leontīne Bukovska, Egļevā -Māra Nizinska. Liels paldies Medņevas tautas nama vadītājai Skaidrītei Šaicānei, kura jau vairākus gadus organizē maija dziedājumus pie Medņevas pagasta krucifiksiem. Skaidrīte ne tikai organizē, bet arī popularizē dziedājumu laikus vietējā laikrakstā, tā dodot iespēju arī vienkārši ziņkārīgajam doties uz kādu dziedājuma norises vietu. Lodumas ciema krucifikss ir kļuvis par centrālo krucifiksu, kur maija dziedājumi notiek katru svētdienu. Lai dziedājumi notiktu pie tālākiem ciemu krucifiksiem, vai ciemiem, kur palicis maz iedzīvotāju, tiek organizēta dziedātāju aizvešana. Čaklās Medņevas pagasta vecmāmiņas un sievas ir labas dziedātājas. Vecākās sievas iesāk dziesmu, tā parādot kāds ir dziesmas meldiņš un dodot iespēju melodiju iemācīties arī tiem, kuri to nezina. Izdziedātas tiek visas dziesmas, kuras vien vēlas cilvēki, kuri ir sapulcējušies krusta pakājē. Tas nekas, ka vienā svētdienā dziedājumi notiek pie vairākiem krustiem, pāris dalībnieki piedalās visos dziedājumus, bet citi dzied tikai pie viena krusta. Tas nekas, ka tiek dziedāta viena un tā pati dziesma, jo vairāk dziedāsim, jo labāk un pareizāk iemācīsimies dziedāt, jo vairāk cilvēki kopā dzied, jo labāk dziesma skan. Medņevas pagasta sievas atzina, ka vajadzētu tā kā vairāk pulcēties vecākā gada gājuma sievām. „Ja nenākam mēs pašas, vai tad varam gribēt, lai nāk jaunākā paaudze”, tā teica kāda seno katolisko dziedājumu pratēja.
Šķilbēnu pagastā daudzi krucifiksi atrodas pie mājām. Tur pavisam klusi un nemanot dzied vietējā ciema iedzīvotāji. Citi dzied katru dienu, citi pārdienas, citi svētdienās, bet, lai uzzinātu dziedājumu vietas ir jāiedraudzējas ar vietējiem, jāiztaujā un jādodas piedalīties. Upītes etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Valentīna Keiša dziedāt Dieva dziesmas māca saviem mazbērniem un kaimiņu mazbērniem. „Mēs dziedam katru vakaru. Bērni nāk un piedalās, neviens viņus nedzen ar varu. Bērnus mācu, ka vajag izturēt un dziedāt katru vakaru Dievmātei un Dieviņam par godu”, tā pazemīgi bilda V.Keiša. Cik patiesi skan bērnu skaitītās lūgšanas un rožukronis, cik skaisti dzirdēt kā dzied bērni. Liels prieks par to, ka viņi tik ātri apgūst dziesmu vārdus, katram ir savas mīļākās dziesmas. Tās neizdziedāt vienā vakarā, tāpēc labi, ka maija mēnesis ir tik garš un visi var izdziedāt iemīļotās dziesmas un apgūt kādas jaunas. Tik pat svarīgi bērniem ir „žnačku” vilkšana. Tās ir zīmītes, uz kurām uzrakstīts kāds uzdevums dienai, nedēļai vai mēnesim, lūgšana, kura jāskaita, labdarības darbs vai uzdevums, kurš jāpaveic. Visi šie darbi un lūgšanas tiek veltītas Dievmātes godam. Bērni, kuri dzied pie Šķilbēnu pagasta Pakašovas ciema krucifiksa, ļoti uzcītīgi ievēro un pilda „značkās” norādīto uzdevumu vai lūgšanas. Visvairāk bērniem interesē, kas būs jāievēro vai jādara pārējiem.
Šī gada maija mēnesis ir aizskrējis nemanot, bet pavisam drīz, kad atkal dabā viss plauks, zaļos un smaržos, būs iespēja doties jaunās ekspedīcijās uz Susāju, Vecumu pagastiem un Viļakas pilsētu, lai izzinātu, iepazītu un arvien vairāk iemīļotu maija dziedājumu tradīciju.
Lai aplūkotu fotogaleriju, uzklikšķiniet uz bildes!
Teksts un foto: Vineta Zeltkalne
Foto (maija dziedājumi Susāju pagastā): Aldis Pušpurs