Latgali pirmajā reģionālajā vizītē apmeklē Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts
Piektdien, 20. janvārī Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts apmeklēja Daugavpili. Vizītes darba kārtībā ministrs devās uz tikšanos ar Daugavpils pilsētas domes pārstāvjiem, uzstājās Daugavpils Universitātē ar lekciju – diskusiju par industriālo politiku, kurā piedalījās uzņēmēji un sociāli-ekonomiskie partneri, kā arī apmeklēja vienu no reģiona lielākajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem „Dinella”.Ministra pirmā reģionālā vizīte tika plānota tieši Latgales reģionā, lai pārrunātu esošo situāciju, problēmas, iespējamos risinājumus. Tikšanās laikā Daugavpils pilsētas domi pārstāvēja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, priekšsēdētājas 1. vietnieks Vitālijs Azarevičs, izpilddirektors Andrejs Kursītis, Daugavpils domes darbinieki kā arī Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne un Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) direktors Māris Bozovičs. Piedalījās arī Saeimas deputāts Juris Viļums.
Daugavpils domes pārstāvji prezentēja esošo situāciju pilsētā, ieviestos projektus un nākotnes perspektīvas. Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja atzīmēja, ka galvenā pilsētas attīstības prioritāte ir tieši saistīta ar ekonomikas un tūrisma izaugsmes veicināšanu.
Tika apspriests jautājums par jaunajiem Tautas skaitīšanas publiskotajiem rezultātiem, kā negatīvs rādītājs jāmin: Latgalē iedzīvotāju skaits samazinājies par 21.1%, Daugavpilī samazinājums ir par 19.3%. (Pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem, Centrālā statistikas pārvalde.) Šādi dati liecina par to, ka steidzami nepieciešams rīcības plāns.
Vizītes ietvaros ministrs prezentēja savu vīziju, šobrīd liela uzmanība jāpievērš industriālās politikas sekmēšanai un jāpalielina apstrādes īpatsvars Latvijas ekonomikā no 14,2% uz 20% līdz 2020.gadam. Šobrīd ir plānots izveidot mikroekonomisko modeli, lai saprastu, kas ir Latvijas priekšrocības industrijā, lai tās varētu strauji attīstīt, kā arī vienlaicīgi saprast, kas tām liedz attīstīties. Šobrīd ekonomiku kavē nodokļu politika un būtu jādomā kā atvieglot darba spēka nodokļu slogu. Nozarēm vajadzētu konkurēt vismaz Baltijas valstu līmenī. Ministrs vērsa uzmanību tam, ka būtu jādomā par ārējo investīciju piesaisti un koncentrēšanu. Vairāk jākoncentrējas uz tādu projektu ieviešanu, kas rada pievienoto vērtību un jaunas darba vietas, nevis uzliek papildus izdevumu slogu.
Tika diskutēts par nākošo Eiropas Savienības struktūrfondu (ES SF) plānošanas periodu 2014-2020. Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne atzīmēja, ka pilnībā šobrīd nepiekrīt Finanšu ministrijas piedāvātajam modelim izvēlēties 5 prioritārās nozares ES SF atbalstam.
Reģiona un Daugavpils pilsētas pārstāvji atzīmēja, ka ilglaicīgo negatīvo sociāli-ekonomisko tendenču mazināšanai ir nepieciešams steidzami ieviest Latgales reģionam īpašu atbalsta programmu, kā tas šobrīd ir minēts Valdības deklarācijā. Programma ir jābalsta uz Latgales plānošanas reģiona izstrādāto Latgales Stratēģiju 2030, ka arī uz Latgales attīstības programmu 2010-2017, veidojot to, kā kompleksu atbalsta instrumentu ar uzņēmējdarbības, cilvēkresursu un infrastruktūras attīstības komponentēm.
Tikšanās laikā Daugavpils Universitātē ministrs vēlējas izzināt vietējo uzņēmēju viedokli par tiem šķēršļiem, kas liedz vietējiem uzņēmumiem straujāk attīstīties. Ministrs minēja, ka uz šo brīdi no ES SF Latgalē ir noslēgti līgumi par kopējo summu 324 miljoni, kas ir 14% no kopēja ES SF apjoma, kā arī atzīmēja, ka vienā ES SF programmā Latgales uzņēmēji ņēmuši dalību, taču ir ES SF atbalsta programmas par kurām Latgales uzņēmēji neizrada nekādu interesi.
Ministrs uzsvēra, ka ir jāuzlabo komunikācija un informācijas novadīšana tieši uzņēmējiem uz vietas Latgalē. LRAA direktors Māris Bozovičs piedāvāja ieviest moratoriju jauniem uzņēmumiem līdz 3 gadiem, ļaujot tiem attīstīties bez jebkāda administratīva kontroles sloga, un tikai pēc tam, kad uzņēmums ir nostabilizējies, tad attiecināt visus kontroles mehānismus.
Daugavpils pilsētas attīstības departamenta vadītāja Daina Kriviņa norādīja, ka Daugavpils pilsētas dome šobrīd aktīvi strādā pie Daugavpils lidostas attīstības plāniem. Viņa uzsvēra, ka nepieciešams valdībai atbalstīt Daugavpils lidostu ar dotācijām, līdz tā varēs patstāvīgi darboties.
Savukārt Pavļuta kungs uzsvēra, ka šobrīd ir jāmaina arī iepriekšējie ministriju sadarbības mehānismi un jāmēģina strādāt kopā dažādu nozaru ministrijām, kā pozitīvo piemēru minēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas sadarbību dažādu jautājumu risināšanā, lai politika būtu veiksmīga ir nepieciešami kompleksi un horizontāli risinājumi, lai īsā laikā, bet ar ilgtermiņa efektu panāktu ekonomikas izaugsmi Latgales reģionā un Latvijā kopumā.
Papildus informācija šeit:
Lai aplūkotu fotogaleriju, uzklikšķiniet uz bildes!
       |
Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, kura izveidota ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Latgales plānošanas reģions ir dibināts 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Latgales plānošanas reģions darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Latgales plānošanas reģiona nolikumu un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.
Ziņojumu sagatavoja:
Latgales Plānošanas Reģions
Rīgas birojs
Rīga, Tirgoņu iela 11, LV – 1050,
Tālrunis: 27857529
E-pasts: info@latgale.lv
