Latgales plānošanas reģions uzsāk dialogu ar Saeimas deputātiem par reģionu nākotni

14. decembrī Rīgā norisinājās Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes (LPRAP) sēde, tika izskatīti būtiski jautājumi tādās jomās, kā sabiedriskais transports un tūrisms Latgalē. Darba kārtībā sekoja sadarbības komisijas sēde, kuras galvenais izskatāmais jautājums: Latgales reģiona pozīcija saistībā ar Kohēzijas politikas atbalstāmajām jomām Latvijā pēc 2013. gada.

Sabiedriskā transporta nodaļas galvenais plānošanas reģiona sasniegtais mērķis – optimizētas sabiedriskā transporta izmaksas. Analizējot 2011. gada 3. ceturkšņa sniegtos datus, jāsecina, ka pašizmaksa ir samazinājusies attiecīgi no 67 sant/km uz 63 sant/km, kas ir pozitīvs rādītājs. LPR attīstības padomes locekļi atzīmēja, ka galvenā prioritāte, neskatoties uz to, ka samazināts budžets, ir transporta tīkla saglabāšana reģionā. Maršrutu saglabāšanu nodrošina LPR transporta plānošanas nodaļa. Tās galvenais uzdevums ir sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamības nodrošināšana reģiona iedzīvotājiem un valsts dotāciju izmaksu koordinācija pārvadātājiem.

Kopumā analizējot Latgales tūrisma datus, jāsecina, ka reģiona apmeklētība pieaugusi par 10%. Vislielākais tūristu pieplūdums ir no Krievijas, kas sastāda 15% no visiem tūristiem Latgalē. Pēc Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sniegtajiem datiem tūristi Latgales reģionam nes ievērojamu ekonomisko labumu, vidēji katrs tūrists Latgalē iztērē 30 LVL, kas kopumā ir vairāk kā 4 milj. lieli reģiona ienākumi no tūrisma sfēras. Šādu rezultātu veicināja Latgales plānošanas reģiona un Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) veiktās aktivitātes sadarbībā ar pašvaldību Tūrisma informācijas centriem.

Ieviesti vairāki būtiski tūrisma attīstību veicinoši projekti, kas nes ieguldījumu reģiona ilgtermiņa atpazīstamībā. Regulāri piedāvāti jauni tūrisma maršruti Latgalē, kā arī gatavotas tūrisma brošūras par kultūras un vēstures objektiem, amatniecības tūrismu, tradīciju tūrismu, muzejiem, muižām, pilīm, pilskalniem, senkapiem, baznīcām, dabas tūrismu, gastronomisko tūrismu, aktīvo tūrismu, veselības tūrismu un ziemas tūrismu.

Reģiona pārstāvji regulāri piedalās ne tikai gadatirgū „Balttour”, bet arī prezentē reģionu starptautiskās izstādēs – „Vivatour” Viļņā, „Tourest” Talinā, “Otdih bez graņic 2011” un “Inveteks 2011” Sanktpēterburgā. Tūrisma piedāvājumi tiek veidoti sadarbībā arī ar kaimiņvalstīm – Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju. Arī šajā tūrisma sezonā Latgales reģions būs plaši pārstāvēts izstādēs un gadatirgos, kā arī piedāvās jaunus tūrisma maršrutus.

Darba kārtībā sekoja sadarbības komisijas sēde, kurā Latgales plānošanas reģions vienkopus aicināja 11. Saeimas deputātus, kas ievēlēti no Latgales un pašvaldību vadītājus, kā arī ministriju pārstāvjus, lai kopīgi diskutētu par Kohēzijas politikas atbalstāmajām jomām. Sanāksmes galvenā prioritāte bija diskusija par jomām, kas var kalpot par pamatu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda) finansējuma sadalījumam Latvijā 2014.–2020.gada plānošanas periodā.

Sadarbības komisijas sēdē piedalījās Latgales reģiona pašvaldību vadītāji un pārstāvji, 11. Saeimas deputāti, kas ievēlēti no Latgales – Gunārs Igaunis, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Inese Laizāne, Jeļena Lazareva, Aleksejs Loskutovs, Jānis Lāčplēsis, Ivans Ribakovs, Dmitrijs Rodionovs un Juris Viļums, kā arī nozaru ministriju pārstāvji – Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas.

Latgales plānošanas reģions pauda striktu nostāju attiecībā pret to, ka prioritāro nozaru sarakstā nav minēta reģionālā attīstība, kā rezultātā var iezīmēties nelabvēlīgas tendences, teritoriju attīstības lejupslīde. Kā norādīja LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs uz vienu iedzīvotāju Latgalē salīdzinoši ar pārējām valsts teritorijām ilgstoši saglabājas viszemākajā līmenī. Kā zināms, IKP atšķirību izlīdzināšana ir viens no ES Kohēzijas politikas uzdevumiem, un, ar ES fondu līdzekļiem veicinot reģionu attīstību, tam šim mērķim ir jākalpo arī Latvijā.

2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondu apguves pieredze rāda, ka līdzšinējā ES fondu apguves pieeja – stingri vertikāli centralizētā – nedod pietiekamu attīstības stimulu un nepieciešamo izaugsmi uz vietas – reģionos un pašvaldībās. Šādā veidā plānojot ES fondu aktivitātes, netiek ievērtētas pašvaldībām un reģioniem aktuālās un vajadzīgās prioritātes.

LPR 2010.gadā ir izstrādājis reģiona ilgtermiņa stratēģiju „Latgales stratēģija 2030” un „Latgales plānošanas reģiona attīstības programmu 2010.-2017.gadam” ar konkrētām desmit reģiona darbības programmām, kuru realizācija vērsta uz reģiona teritoriju interesēm nākamajā ES finanšu plānošanas periodā.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs uzsvēra, ka Kohēzijas politikas finansējumu jāvirza tikai atsevišķām prioritātēm ar mērķi koncentrēt finanšu resursus, kā rezultātā tiks vēl vairāk koncentrēti ES fondu pieejamie finanšu līdzekļi vertikālā griezumā.

Latgales plānošanas reģions lūdz atbildīgās iestādes izvirzīt un atbalstīt divus galvenos ES fondu apguves virzienus:
I. Nacionālās nozīmes un līmeņa programmas un prioritātes, kas tiks realizētas pēc nozaru principa, ievērojot nacionālās intereses un līdzsvarotu valsts attīstību;
II. Reģionālās attīstības programmas, kas balstītas uz stratēģiskiem un kompleksi integrētiem reģiona un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem.
Sadarbības komisijas sēdes noslēgumā Saeimas deputāti nolēma tikties ar Finanšu ministru Andri Vilku, lai pārrunātu šo jautājumu augstākā līmenī.

LPR attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks izteica lielu pateicību 11. Saeimas deputātiem, kas ievēlēti no Latgales, pašvaldību vadītājiem, kā arī ministriju pārstāvjiem un visiem klātesošajiem par dalību diskusijā.

Diskusijas dalībnieki vienojās par turpmāku sadarbību un kopīgu mērķu sasniegšanu.

Lai aplūkotu fotogaleriju, uzklikšķiniet uz bildes!

____________________________________________________
Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, kura izveidota ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Latgales plānošanas reģions ir dibināts 2006. gada augustā ar mērķi nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Latgales plānošanas reģions darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Latgales plānošanas reģiona nolikumu un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.

Ziņojumu sagatavoja:
Latgales Plānošanas Reģions
Rīgas birojs
Rīga, Tirgoņu iela 11, LV – 1050,
Tālrunis: 27857529
E-pasts: info@latgale.lv