Pārgājiens „PODU TAKA”

Šī gada jūlijā 14 jaunieši no dažādām Latvijas vietām devās nedēļu garā piedzīvojumā ar mērķi iepazīt Latgales podniecības tradīcijas. Tā kā Latgales podniecības tradīcijas veidojušās laika gaitā mainoties cilvēku dzīves ritmam un vajadzībām, likās būtiski izprast apstākļus, kas ietekmējuši Latvijas podniecību.

Lielākais iedvesmas avots mūsu kultūrā visos laikos ir bijusi Latvijas daudzveidīgā daba, tāpēc, kā galvenais nosacījums šajā izpētes procesā, tika izvirzīta maksimāli cieša saikne ar dabu. Lai to panāktu, jaunieši vecumā no 20 līdz 27 gadiem devās nedēļu garā pārgājienā, izbaudot mūsu zemes dabas skaistumu un varenību visā tās pilnībā.

Pārgājiens un tā sagatavošana prasīja lielu pacietību un atbildību no katra tajā iesaistītā jaunieša, jo ikviens piedalījās pārgājiena maršruta izstrādē, līdzi ņemamo mantu saraksta izveidē un, visbeidzot, katram pašam bija jānes sava reizēm pat ļoti smagā mugursoma, jāceļ telts pat vislietainākajos Latvijas apstākļos, jādalās ar pēdējo šokolādes gabaliņu un tml. Bet kā jau zināms, jo grūtāk klājas, jo gandarījums par paveikto, šķiet daudzkārt lielāks pēc tam. Īgnumu par noberztajām kājām un domām, vai gaita pēc mugursomu stiepšanas jebkad atgūs iepriekšējo izskatu, palīdzēja kliedēt visu pārgājiena dalībnieku saliedētība un pārējo iesaistīto cilvēku atbalsts un atsaucība. Bez šaubām, arī Latgales nepārspējami skaistā un daudzveidīgā daba un lauku cilvēku sirsnība spēlēja milzīgu lomu brīžos, kad likās, nu drīz jau sāks palikt par grūtu…

__________________________________________________
Par pārgājiena sākumpunktu tika izvēlēta Balvu novada „Dzeņulauza”, kur noklausījušies pieredzējuša vietējo mežu un pļavu pārzinātāja Māra pēdējos padomus, devāmies „pOdu takā”. Jā, ne vien podu, bet arī odu…bet tie, kā zināms, brīnišķīgi iekļaujas Latvijas dabas skaņu kopkorī. Tālāk pOdu taka veda mūs Bērzpils virzienā, kur apciemojām Jolantu un Valdi Dundeniekus, kas ne vien deva ieskatu Latvijas, īpaši Ziemeļlatgales, podniecības attīstības vēsturē un tradīcijās, bet arī sniedza padomus, kad paši, izmantojot mālu, centāmies radoši izpausties. Secinājums visiem bija viens – tas ir grūtāk nekā izskatās. Plānoto pāris stundu vietā kopā pavadījām visu dienu un vēl mazliet. Laipnība, mīļums un garšīgākās mājās ceptās pankūkas vienkārši neļāva mums doties projām tik ātri kā iecerēts.

Pēc 2 pavadītām naktīm gleznainās Ičas krastā, kur vakaros mūs izklaidēja sinhronās peldēšanas priekšnesumi un skaistāko latviešu dziesmu dziedāšana, izmirkuši, bet iedvesmoti, devāmies pie kalēja Jāņa Ļubkas Zaļmuižā, kur kopīgiem spēkiem izkalām naglu un daudz uzzinājām par kalēja amata gaišajām un ēnas pusēm, kā arī klausījāmies brīnišķīgos Jāņa kalnos kāpšanas stāstos, kas mums, tobrīd jau „rūdītiem” pārgājienos gājējiem, likās ārkārtīgi dzīvi un aizraujoši.

Trešais lielais pieturas punkts mūsu ekspedīcijā bija podnieka Pētera Gailuma apciemojums, kur ne vien iepazināmies ar citādu latviešu podniecību, kārtējo reizi paši radīdami lieliskus darbiņus, bet arī izbaudījām lauku dzīvesveida šarmu, šajā gadījumā piedalījāmies siena vešanā mājās, kas noslēdzās ar kārtīgām lauku vakariņām, kas pēc gandrīz nedēļu ēstām sausajām zupiņām un desas (izņēmums, protams, ir Jolantas un Valda ceptās pankūkas) likās vairāk kā garšīgas. Naktis zem klajas debess, ezera tuvumā, klausoties pašsacerētas dzejas lasījumos, pēc kārtīgi virpojot un lipinot pavadītas dienas, ļāva vairāk kā jebkad apzināties to, cik būtiski ir saglabāt skaisto, kas mūsu zemē ir!

Šāda pārgājiena organizēšana prasīja lielu pacietību no biedrības „Ja visapkārt” biedriem, kuriem radās ideja par šāda veida piedzīvojuma organizēšanu un realizēšanu, kā arī, protams, visiem pārgājiena dalībniekiem un atbalstītājiem. Tomēr, lai pasākums tiktu veiksmīgi īstenots, bija nepieciešams arī finansiāls atbalsts. Šo atbalstu sniedza Eiropas Savienības neformālās izglītības programma „Jaunatne darbībā”. Visi pasākuma dalībnieki atzina, ka tas bijis neaizmirstams piedzīvojums, kura laikā viņi ieguvuši ļoti vērtīgu pieredzi un zināšanas, bet, mūsuprāt, pats būtiskākais ieguvums pārgājiena laikā bija apzināšanās, kādas vērtības glabā mūsu tradīcijas un vēl joprojām salīdzinoši dabiskā vide un kāpēc būtu vērtīgi tās saglabāt nākamajām paaudzēm.

______________________________________________________
Pārgājiena laikā tapa filma par mūsu piedzīvojumiem, kuru ikviens interesents var noskatīties mūsu biedrības mājas lapā javisapkart.lv/aktualie.html

Zane Baranovska
Biedrība „Ja visapkārt”