Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē izskatītie jautājumi

Š. g. 3. augustā Riebiņu novada Rušonas pamatskolā notika Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēde. Padomes sēdes darba kartībā tika izskatīti vairāki Latgales reģiona attīstībai svarīgi jautājumi tādās jomās kā sabiedriskais transports un autoceļi, reģionālā attīstība, profesionālās ievirzes izglītība un ar šīm jomām saistītais finansējums.

VAS „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona direktors J. Čudarāns klātesošos iepazīstināja ar autoceļu stāvokli reģionos un to atjaunošanas iespējām. Attīstības padomes locekļi atzina, ka ļoti neefektīvs bijis pieņemtais lēmums par izveidotā autoceļu fonda likvidāciju. Attīstības padomes locekļi arī atzīmēja, ka Latgales reģionā Latvijas valsts autoceļu apkalpošanas un uzturēšanas funkciju centralizācija ir negatīvi ietekmējusi kopējo pakalpojumu kvalitāti reģionā. Latgales plānošanas reģions ir apkopojis visu Latgales reģiona novadu pašvaldību ceļu sarakstu prioritārā secībā, kur nepieciešami steidzami remontdarbi. Pēc J. Čudarāna aprēķina, laika periodā no 2012. gada līdz 2014. gadam Valsts galveno un reģionālo autoceļu remontdarbiem nepieciešami 45 milj. Ls.

Šobrīd krasi ir pieaugušas autoceļu remontu izmaksas, pat līdz 30 %, savukārt samazinājusies ceļu noslodzes intensitāte, sakarā ar to, ka iedzīvotāji emigrē uz ārvalstīm Taču, lai pretendētu uz ES finansējumu Latvijas ceļu sakārtošanai, intensitāte ir viens no būtiskākajiem kritērijiem. Kā rezultātā finansējumu varētu saņemt Rīgas un Pierīgas pašvaldības. Tādēļ Latgales plānošanas reģions aizstāv pozīciju par finanšu līdzekļu kvotu saglabāšanu reģionā.

Pēc LPR attīstības padomes ielūguma, sēdi apmeklēja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un vecākais padomnieks Māris Pūķis, lai diskutētu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekta izstrādes gaitu, par LPS 22. kongresa rezolūciju „Par attīstības vadības principu maiņu” un jaunā plānošanas perioda pamatnostādnēm.

LPR attīstības padomes locekļi norādīja, ka nepiekrīt principam par nākamo plānošanas periodu: nodalīt vismaz trešo daļu Latvijas piekrītošās ES budžeta kvotas, nosakot katrai pašvaldībai savu ES projektu kvotu pēc principa „nauda seko iedzīvotājam”, jo tādā gadījumā puse no finanšu līdzekļiem tiks novirzīti Rīgai un Rīgas reģionam. Padomes locekļi ierosināja izmantot teritoriālās attīstības indeksu kā galveno kritēriju finanšu līdzekļu sadalei nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020.

Plašas diskusijas izraisīja Latvijas Pašvaldību savienības sagatavotais priekšlikums par pašvaldību grupām, kas nākamajā plānošanas periodā klasificējas kā atļautie projektu iesniegšanas mērķi un to īstenošanas virzieni sešām pašvaldību grupām (mazie novadi, lauku novadi, pilsētu novadi, piejūras novadi, lielās pilsētas, apriņķi (ja izveidos līdz 2014. gadam)) 2014.-2020. gadu ES programmēšanas periodam.

Asu kritiku izpelnījās fakts, ka līdzās šīm sešām grupām nav iekļauta Valsts pierobežu pašvaldību grupa, kaut arī pierobežu teritorija ir noteikta kā nacionālo interešu teritorija Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. Padomes locekļi pauda striktu viedokli šajā jautājumā, proti, ir jābūt atsevišķai pierobežu pašvaldību grupai, kas ir noteikta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 kā mērķa teritorija.

Sēdes darba kārtībā sekoja jautājums par reģionālās politikas pamatnostādnēm līdz 2020. gadam, ar ko iepazīstināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.

Savukārt, Kultūras ministrijas un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pārstāvji iepazīstināja padomes locekļus ar MK noteikumu projektu „Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un deju izglītības programmas”, kas paredz administrācijas izmaksas pārcelt uz pielāgojamajām likmēm. Pret šo MK projektu iebilda visi padomes locekļi un atzina, ka nevar atbalstīt šādu MK projektu un ir nepieciešams grozīt likumu, lai šādas normas neparedzētu. Šī norma attiecas arī uz sporta skolām, kas arī nesaņēma padomes locekļu atbalstu, jo šādā veidā tiek uzlikts papildus finansiāls slogs uz pašvaldību budžetiem. MK noteikumi paredz šā brīža piecu un septiņu klašu programmu vietā pāriet uz četru klašu, kas būtiski samazina programmu stundu skaitu. Pret šiem MK noteikumiem bija arī Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētājs Aivars Broks.

Sēdes turpmākajā gaitā tika apstiprināta vienota pieeja par Latgales plānošanas reģiona pašvaldību attīstības programmu izvērtēšanas kartību.

Būtiski ir jautājumi, kas saistīti ar sabiedrisko transportu funkcijām vietējas un reģionālas nozīmes maršrutos, tādēļ tie tika plaši diskutēti sēdes laikā. LPR attīstības padomes sēdē piedalījās Valsts SIA „Autotransporta direkcijas” valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs, saistībā ar to, ka šī gada budžetā ir samazināta dotācija reģionālas un vietējas nozīmes pārvadātājiem par 17,82 % jeb 485 979, 05 Ls. Un tieši šobrīd ir būtiski nezaudēt finanšu līdzekļus pārvadājumu skaita un kvalitātes saglabāšanai. Tādēļ Latgales plānošanas reģiona un autopārvadātāju konstruktīvas sadarbības rezultātā tika panākta iespēja optimizēt pārvadātāju pašizmaksu, kas savukārt nodrošina iespēju ne tik krasi samazināt maršrutu un reisu skaitu reģionā.

Jāatzīmē, ka šogad Latgales plānošanas reģions salīdzinājumā ar citiem plānošanas reģioniem vēl nav slēdzis nevienu maršrutu un reisu, kas galvenokārt panākts, optimizējot pārvadātāju pašizmaksas, kaut gan jāatzīmē, ka optimizācija tomēr būs jāveic. Neskatoties uz to, būs nepieciešams veikt nopietnas izmaiņas maršrutu tīklos. Šobrīd pēdējo gadu optimizācijas rezultāti ir būtiski samazinājuši LPR maršrutu tīklu, kas daudzās vietās jau sasniedz sarkano līniju – reisi tiek nodrošināti tikai vienu reizi nedēļā.

Pašlaik ATD vadībā notiek darbs pie MK noteikuma 12.-26. jauna projekta redakcijas izstrādes, kas paredz jauno kārtību un kritērijus, finanšu sadalījumu pa reģioniem, kur kā galvenie kritēriji ir pašizmaksa, ieņēmumi, grants ceļu īpatsvars, vid. aut. noslogojums un soc. objektu skaits. Šis ir daudz objektīvāks veids, kā sadalīt finansējumu balstoties uz pārvadātāju efektivitātes principa. Sēdes gaitā asas diskusijas izraisīja jautājums par nelegālajiem pārvadātājiem, jo nav konkrēts mehānisms, kā ierobežot nelegālos un neregulāros pārvadātājus.

LPR attīstības padomes sēdes noslēgumā izskatīja jautājumu par Latgales karogu un pieņēma lēmumu uzsākt konsultācijas ar heraldikas komisiju par karoga apstiprināšanu.

Ziņojumu sagatavoja:
Latgales Plānošanas Reģions
Rīgas birojs
Rīga, Tirgoņu iela 11, LV – 1050,
Tālrunis 27857529
E-pasts: pasts@latgale.lv