Mākslas dienās atcerēsimies Latgales mākslinieku Borisu AfanasjevuJau 52. gadu pēc kārtas pavasaris visā Latvijā ir uzziedējis Mākslas dienu noskaņās, kad ikviens – gan mākslinieki, gan skatītāji ļauj

Jau 52. gadu pēc kārtas pavasaris visā Latvijā ir uzziedējis Mākslas dienu noskaņās, kad ikviens – gan mākslinieki, gan skatītāji ļaujas mākslas pozitīvajam starojumam un viens otru iedvesmo radīšanas priekam. Mākslas dienas ir arī laiks, kad iespējams tiešāk un dziļāk iepazīt ne tikai māksliniekus, kuri šobrīd aktīvi strādā, bet arī novadniekus, kuri ar saviem mākslas darbiem atstājuši mums skaistas atmiņas.

Latgales māksliniekam Borisam Afanasjevam (13.04.1916.-21.12.2002.) aprīlī apritēja 95.atceres gadadiena, 19 viņa gleznas, skices un zīmējumi glabājas Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumā, bet lielākā daļa no tām ir pie viņa draugiem, paziņām un mākslas mīļotājiem, kuriem bija iespēja satikties ar mākslinieku personīgi un saņemt viņa gleznu kā dāvanu.

Boriss Afanasjevs strādājis par zīmēšanas un rasēšanas skolotāju vairākās skolās Latgalē un Rīgā, bet kā gleznotājs plašam interesentu lokam nemaz nav zināms, lai gan citu mākslinieku vidū atzinīgi novērtēts. Glezniecību apguvis pašmācības ceļā, studējot pie māksliniekiem Sergeja Ivanova un Eduarda Jurķeļa, neklātienē beidzis Mākslas tautas universitāti Maskavā.

Latgales Kultūrvēstures muzeja fotogrāfs Aleksandrs Bondarenko pazina mākslinieku personīgi un atceras viņu kā inteliģentu, labestīgu un nesavtīgu personību. Mākslinieks ar savu dzīvebiedri Veru dzīvojis klusu un kautru dzīvi, bet rēzeknieši var lepoties ar uzņēmīgu un neatlaidīgu gleznotāju.

Boriss Afanasjevs dzimis Viļānu apkaimē, pēc darba gadu „ceļojumiem” dzīvojis tepat Rēzeknē, nelielā dzīvoklī, kur viņam pietika vietas gleznām, uz bufetes traukā sakārtotām otām, skapī grāmatām par gleznošanas teoriju un makšķerēšanu, bet pie loga vienmēr sagatavotam pārnēsājamajam molbertam. Boriss visvairāk mīlējis gleznot tieši plenēros – ezerus, jūru, ziedus, arī pilsētas skatus, taču dažreiz ir tapuši arī portreti.

Mākslinieks ir bijis patiess dabas mīļotājs – kaislīgi aizrāvies ar sēņošanu, bieži kopā ar sievu un draugiem devies pie ūdeņiem un izbaudījis makšķerēšanas mākslu, citreiz piedalījies medībās, bet galvenokārt tāpēc, lai varētu kārtīgi izstaigāties un vērot meža dzīvi dažādos gadalaikos.

Gleznotājs, skolotājs, interesantu dzīves atgadījumu stāstītājs, dziļi ticīgs un vienkāršs, ļoti uzmanīgs un taktisks pret līdzcilvēkiem, kurš mīlēja Latviju un pārdzīvoja par politiskajām negācijām, bet priecājās par panākumiem, dzīves Mākslinieks, kura gleznas pauž mīlestību un tīrību.

Informāciju sagatavoja:

Maija Upeniece,
Latgales Kultūrvēstures muzeja
sabiedrisko jautājumu un reklāmas speciāliste
Tālrunis 64622464 , e-pasts: muzejs@rezekne.lv