dūmu pylni pogolmi/janvars

„Man lyudzu desmit gobolus turbulencis!”
„Kōpiec?”
„Grybu byut turbulents”
„Moksōsit ar karti voi skaidrā naudā?”
„Ni tai, ni tai.”
„Kai tai?”
„Nu tai.”
„Kai tod citaidōk?”
„Nūzagšu.”
„A navar.”
„Kas tai sacie?”
Nav atbildis.

Tai es pasaōkstieju veikalā. Bet sajyusmā vīnolga nabeju. Par tū, ka kōrōtū montu tai ari nadabōju. Es taču nazagšu! Īliks cītumā. Lai gon ir taidi laiki dagōjuši, ka cītumā lobōk kai breiveibā. Lai gon breiveiba vēļ nanūzeimej, ka tu esi breivs. Pat ja vari skrīt i dīt, kur kōjis nas, esi pastōveigi dasīts pi lykumim, pi standartim, pi stereotipim. Jā, jā. Tu saceisi:”Es tak’ asu bez aizsprīdumim! Asu atvārts pret visim i vysu cytaidū.” Es ari tai dūmōju. Nōcēs pōrdūmōt.
Tagad nasekōs garš i plots pīredzis izklōsts. Es dreižōk grybātu atsagrīzt pi turbulencis. Pošlaik pōrdzeivoju spēceigu turbulentū plyusmu sirds rajonā. Es nasen nūvārōju šū parōdeibu, tōpēc vairōk navaru pasceit. Es vēļ nazynu, kas tam sekōs. Es gribātu vēļ vairōk turbulencis. Naudis tik nav. Es varātu pōrdūt rutīnu. Vīna rutīna – vīna turbulence. Tai, lai ir gūdeigi.
Pasaveru pa acteņu. Nivīns naīt cīmūs. Tikai pasarōdie, ka kaids klauvej. Apsasiežu iz divana. Īslādzu televizoru, damīgu drusceit. Nikas nanūteik. Tikai laiks aizīt. Rutīna apliek. Kur kontrasts? Pasaklausūs sirdi sovu. Jā, tai jau padūmōju. Pukst. Taitod vēļ dzeivoju. Internets nastrōdoj. Žāl. Pasādātu draugūs. Voi ari feisbukā.
„Nagrybu, nagrybu, nagrybu!”
Kas jau te klīdz!
„Nagrybu, nagrybu, nagrybu!”
Pag, pag, es taču najukstu!
„Nagrybu, nagrybu, nagrybu!”
Kū tod?
„Rutīnu!”
Kū tod gribi?
„Turbulenci!”
Čudnai. Tikkū runōju ar kaidu, bet sātā asu vīna. Voi ari man sātā nav vysi.
Pasaklausūs sirdi sovu. Nā, tai jau napadūmōju. Ļūti pukst. Laikam turbulence īsasōkus. Labi, ka tai. Man ari apnikuse rutīna.