Konstruktīvā gaisotnē Latgales plānošanas reģions uzsāk sadarbību ar 10.Saeimas deputātiem.

2010.g. 14.decembrī Rīgā pēc Latgales plānošanas reģiona (LPR) iniciatīvas notika LPR sadarbības komisijas sēde, uz kuru tika aicināti visi no Latgales reģiona ievēlētie 16 LR 10.Saeimas deputāti, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijas pārstāvji, kā arī Saeimā izveidotās Latgales atbalsta grupas deputāti.

Atklājot Komisijas sēdi, LPR attīstības padomes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Gunārs Upenieks pateicās tiem deputātiem, kuri, neskatoties uz aizņemtību, spēja atrast laiku, lai uzklausītu Latgales reģionam aktuālos uzdevumus un arī problēmas. Ar saviem uzskatiem un viedokļiem par Komisijas sēdē skartajiem jautājumiem, kā arī piedāvātajiem risinājumiem un iecerēm saistībā ar Latgales reģionu dalījās 10.Saeimas deputāti: Aleksejs Loskutovs, Aleksejs Burunovs, Aleksandrs Jakimovs, Vladimirs Nikonovs, Dmitrijs Rodionovs, Staņislavs Šķesters, Imants Jānis Bekešs.

Par Latgales plānošanas reģiona darbības rezultātiem, realizētajām funkcijām 2010.gadā, reģiona iecerēm 2011.gadā un turpmāko darbību ziņoja LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina–Tabūne. LPR ir izpildījis visus visas šā gada sākumā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju noslēgtajā līgumā noteiktās valsts uzdotās funkcijas. Par atsevišķu uzdevumu veikšanu deleģējuma līgums bija noslēgts arī ar Kultūras ministriju. Ļoti apjomīgu un arī reģionam svarīgu darbu LPR 2010.gadā veica, realizējot virkni ES projektu.

LPR jau no savas darbības pirmsākumiem īpašu vērību pievērš visa reģiona tūrisma nozares popularizēšanai un attīstībai – gan ieinteresējot ceļotājus no Latvijas, gan, sadarbojoties ar kaimiņvalstu pašvaldībām un tūrisma firmu operatoriem – piesaistot ārvalstu tūristus un interesantus. Nozīmīgākais tūrisma sfērā līdz šim realizētais projekts, kurš noslēdzas šogad, ir WATERJOY – „Uz ūdens resursiem balstītā kopējā tūrisma piedāvājuma radīšana Latgalē un Utenas apgabalā”.

Viens no svarīgākajiem un šī projekta realizācijas redzamākajiem rezultātiem ir rekonstruēti un labiekārtoti, kā arī pilnīgi no jauna izveidotie tūrisma infrastruktūras objekti. Kopumā ir labiekārtotas 22 publiskās atpūtas vietas, no kurām 12 objekti atrodas Latgales reģiona pašvaldībās: pie Mazā Ludzas ezera Ludzas pilsētā, Līvānu pilsētā, Ilūkstes novadā Pristainē, Viļakas pilsētā, Balvos un Medumos. Šo infrastruktūru labiekārtošanas darbu realizācijas nodrošināšanai tika izstrādāti 11 tehniskie un skiču projekti.

Ļoti nozīmīgs ieguldījums Latgales tūrisma nākotnei bija projekta rezultātā apzinātie un izveidotie 14 jauni tūrisma produkti (maršruti) visdažādākajām gaumēm un aktivitātēm. Savukārt Latgales un Lietuvas reģionu tūrisma produktu popularizēšanai visplašākajām potenciālajām mērķa grupām tika izdots plašs mārketinga materiālu piedāvājums. Liela vērība projekta realizācijas laikā tika veltīta arī tādām tūrisma produktu popularizēšanas aktivitātēm kā dalība tūrisma izstādēs. Latgales reģiona un Utenas apriņķa TIC speciālisti 2009.-2010.gadā piedalījās gan ikgadējā starptautiskajās “BALTTOUR” izstādēs Rīgā, gan arī “VIVATOUR” izstādēs Viļņā.

I.Maļina-Tabūne atzīmēja: „Arī pašlaik ir sagatavoti un iesniegti, un arī jau atbalstīti LPR projekti, kuri tieši attiecas uz tūrisma nozares attīstību un veicināšanu. Viens no tiem ir projekts „BELLA DVINA-2”, kas tiek virzīts un atbalstīts LV-LT-BY pārrobežu sadarbības programmā. Savukārt sadarbībā ar Pleskavas administrāciju un Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām LV-RU-EST pārrobežu programmas projektu konkursam iesniegts izvērtēšanai projekts „TOUR DE LATGALE & PSKOV”.

2010.gadā LPR realizēja divus nozīmīgus projektus reģiona sociālajā sfērā.

Viens no šiem projektiem bija „Sociālo pakalpojumu sistēmas attīstība Latgales plānošanas reģionā”, kura galvenais mērķis – izstrādāt programmu, lai attīstītu alternatīvās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, pilnveidotu sociālās un funkcionālās prasmes personām ar funkcionāliem traucējumiem, viņu ģimenes locekļiem, bezpajumtniekiem un citām sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, kā arī palielinātu viņu nodarbinātību un integrāciju sabiedrībā.

Programma ir vērsta uz sociālās jomas, īpaši uz alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstību. Tā nosaka sociālo pakalpojumu minimumu katrā pašvaldībā. Augsti kvalitatīvus sociālos pakalpojumus visām sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām attīsta Daugavpils un Rēzeknes pilsētās, bet novadi izvēlas aktuālākās grupas, ar kurām strādā pastiprināti. Šī specializācija būs pamats pašvaldību sadarbībai reģionā un profesijas kapacitātei. Sociālā darba attīstība vienā no nabadzīgākajiem Eiropas reģioniem var kļūt par sava veida Latgales „eksporta” preci gan projektu finansējuma piesaistē, gan kvalificētu sociālās jomas ekspertu piedāvāšanā. Programmas ieviešanai jau šogad pašvaldības piesaista projektu finansējumu līdz ar Labklājības ministrijas vadībā uzsākto darbības programmas ”Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.4.1.2.4.apakšaktivitātes ”Sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība reģionos” otro kārtu.

Vēl viens realizētais sociālās sfēras projekts šogad bija kopīgi ar Rēzeknes pilsētas domes Sociālas aprūpes pārvaldi īstenotais „Latgales plānošanas reģiona Rēzeknes sociālās aprūpes pārvaldes kvalitātes vadības sistēmas izstrāde un ieviešana atbilstoši ISO 9001:2008 standartam”. Tā galvenais rezultāts – nodrošināt efektīvu publisko sociālo pakalpojumu pieejamību Latgales reģionā un uzlabot publiskās pārvaldes procesu īstenošanu, izstrādājot un ieviešot kvalitātes vadības sistēmu Rēzeknes pilsētā kā pilotprojektu, un pēc tam nododot pieredzi pārējām sociālās pārvaldes iestādēm arī visā reģionā.

I.Maļina-Tabūne minēja arī citus reģionam nozīmīgus virzienus, kuros LPR realizē virkni projektu – kā uzņēmējdarbības attīstība, kultūras, izglītības un sporta veicināšana, sabiedriskā pasažieru transporta organizācija un pārrobežu sadarbība. Tomēr, kā uzsvēra I.Maļina-Tabūne, bez konsekventa un nozīmīga valsts atbalsta reģionu turpmākā attīstība nākotnē var būt visai apdraudēta, par ko liecina gan neiepriecinošās demogrāfiskās tendences, gan augstais bezdarba līmenis un zemā uzņēmējdarbības aktivitāte.

Ar Latgales plānošanas reģiona Attīstības programmu 2010.-2017.gadam un Latgales plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības stratēģiju iepazīstināja Neils Balgalis, SIA „Grupa 93” valdes priekšsēdētājs. Latgales stratēģija ir ilgtermiņa politikas dokuments, savukārt Latgales programma pamato finansējuma nepieciešamību Latgalei nākamajā ES plānošanas periodā. Latgales pamatprioritāte tuvāko gadu laikā – ienākumu radīšana reģionā, to veicinot ar pieņemtajām konkrētajām darbības 10 programmām – Latgale ID (uzņēmējdarbības atbalstam), Attīstības centru tīkls, Fonds (finanšu instrumenti), Skola +, Latgales reģiona pievilcība, Sociāli atbildīgā Latgale, Savienojumi, Ezeri (dabas un tūrisma attīstības resursi), Novadu programma un Zaļā enerģija. Visi šie attīstības plānošanas dokumenti būs par nozīmīgu pamatu Latgales reģiona pašvaldībām sekmīgi un rezultatīvi piedalīties nākamā plānošanas perioda ES finanšu līdzekļu apguvē un visa Latgales reģiona attīstībā.

Kā atzīmēja LPR attīstības padomes priekšsēdētāja v.i. Gunārs Upenieks, 2004.-2006.gada periodā Latgales plānošanas reģionā kopumā tika saņemts tikai ap 9 % no visa valstī pieejamā ES struktūrfondu finansējuma. Stāvoklis nedaudz uzlabojās šajā ES plānošanas periodā – 2007.-2013.gadā, kad noslēgtie līgumi Latgalē sastāda ap 14 % no kopējā valstī noslēgto līgumu kopsummas, taču arī šāda veida valsts nacionālā pieeja nav devušas nepieciešamo sociāli ekonomiskās attīstības rezultātu reģionam. Latgales reģions ir gatavs uz nākošo ES plānošanas periodu ieviest integrētu programmu, kā arī jau šinī periodā ieviest pilotprojektu, balstoties uz izstrādātājiem plānošanas dokumentiem. Ar to tiktu panākta finanšu līdzekļu daudz efektīvāka izmantošana, jo tieši vietējās pašvaldības vislabāk redz un var plānot vietējās sabiedrības un konkrētu iedzīvotāju grupu vajadzības.

Turpinājumā LPR attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Adamovičs informēja par aktuālākajām pašvaldību problēmām saistībā ar iepirkumu organizēšanu, nepietiekamo valsts dotāciju reģionālajam sabiedriskajam transportam, kā arī ar izskanējušo apdraudējumu lokālajām slimnīcām. Kā sanāksmē uzsvēra pašvaldību vadītāji – vismaz nākamajā gadā obligāti jāsaglabā bijušo rajona līmeņa slimnīcu finansējums, pretējā gadījumā veselības aprūpe reģionos būs uz sabrukuma robežas.

10.Saeimas deputāts S.Šķesters dalījās savās pārdomās par plānošanas reģionu turpmāko nākotni, kuru deputāts saskata apriņķu izveidē un valsts noteikto funkciju turpmākā paplašināšanā. Vienlaicīgi būtu jāpaaugstina arī topošo apriņķu atbildība un uzdevumi, kas jānosaka likumos, kuru izstrāde paredzēta 2011.gadā. Bet tas vēl ir politiķu diskusijas un vienošanās panākšanas nākamā gada uzdevums. Savukārt līdz apriņķu izveidei iesāktais darbs ir jāturpina esošajiem reģioniem.

Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks akcentēja reģionu augstskolu pieaugušo nozīmi izglītības sistēmas attīstībā un jauniešu piesaistīšanu reģionam. Rektors apliecināja savu ieinteresētību visciešākajā tālākā sadarbībā ar plānošanas reģionu, tai skaitā kopēju pārrobežu projektu sagatavošanā.

Diskusijās Saeimas deputāti uzsvēra šīs sanāksmes nozīmi, kad var tieši iegūt informāciju un savstarpējās sarunās iegūt bieži vien lēmumu pieņemšanā pietrūkstošu informāciju, kas attiecas uz reģioniem, tai skaitā par ES fondu apguves jautājumiem. ES fondu finanšu lomu kā ļoti būtisku reģioniem atzīmēja vairāki runātāji, tā kā pašreizējos krīzes apstākļos tā ir palikusi kā galvenais novadiem pieejamais finanšu instruments. Sēdes laikā tika panākta vienošanās, ka šāda līmeņa sanāksmes starp reģiona politiķiem, administrācijas vadību un ieinteresētajiem Saeimas deputātiem ir nepieciešamas arī turpmāk. Tikai kopējiem spēkiem var tik atbalstīts un attīstīts Latgales reģions, sniedzot ieguldījumu ikkatra reģiona iedzīvotāja labklājības pieaugumā.

Latgales plānošanas reģiona Sadarbības komisija ir LPR attīstības padomes izveidota konsultatīva institūcija, kura darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu un LPR nolikumu. Komisija ir izveidota ar mērķi izskatīt rīcībpolitiku un attīstības plānošanas dokumentus, normatīvo aktu projektus, kā arī jautājumu par valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu izvietojumu un citus plānošanas reģiona attīstībai aktuālus jautājumus, saskaņojot plānošanas reģiona un tiešās valsts pārvaldes intereses

Informāciju sagatavoja:

Jānis Daugavietis
Rīga biroja vadītājs
67224044