Latgales plānošanas reģiona attīstības padome apstiprina nozīmīgus reģiona plānošanas dokumentus

2010.g. 1.decembrī notika Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības padomes sēde, kurā viens no svarīgākajiem darba kārtības punktiem bija vairāku reģiona attīstībai un arī nākamajam ES struktūrfondu finansēšanas periodam ļoti svarīgu attīstības plānošanas dokumentu un programmu apstiprināšana.

Attīstības padomes sēdes vadītāja Rita Strode atklāja sēdi un aicināja klātesošos LPR pašvaldību vadītājus vērtēt un apspriest izstrādātos un apstiprināšanai piedāvātos dokumentus:

  1. Latgales plānošanas reģiona Attīstības programma 2010. – 2017.gadam;
  2. Ekonomikas profils;
  3. Latgales plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības stratēģija.

Par attīstības plānošanas dokumentu izstrādi Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2010.gada 1.decembrī informēja Neils Balgalis, SIA „Grupa 93” valdes priekšsēdētājs. Latgales stratēģija ir ilgtermiņa politikas dokuments, savukārt Latgales programma pamato finansējuma nepieciešamību Latgalei nākamajā ES plānošanas periodā. Latgales prioritātes tuvāko gadu laikā – attīstības centru (pilsētu) tīkla izaugsme, uzņēmējdarbības atbalsts un prasmes strādāt ar finanšu resursiem (katrai no tām – atsevišķa darbības programma).

Reģiona attīstības plānošanas dokumentus izstrādāja, piesaistot sabiedrībā pazīstamus ekspertus – ekonomistu Andri Strazdu, ģeogrāfijas zinātņu doktori Aiju Mellumu, sociologu un filozofu Tāli Tīsenkopfu, uzņēmējdarbības un publiskās pārvaldes ekspertu Lauri Laakso, publiskās pārvaldes un pārobežu sadarbības eksperti Līgu Ozoliņu, ģeogrāfijas zinātņu doktoru Pēteri Šķiņķi, sociologu, augstskolas „Attīstība” pasniedzēju Juri Osi, ilgtspējīgas attīstības ekspertu Juriju Kondratenko, vides eksperti Maritu Nikmani, kartogrāfu Ronaldu Krūmiņu.

Kā uzsvēra Iveta Maļina-Tabūne, LPR administrācijas vadītāja, dokumentu izveidē ir līdzdarbojušies ikvienas Latgales pašvaldības un to iestāžu speciālisti, kā arī dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu Latgales filiāļu vadītāji, augstskolu, profesionālo izglītības iestāžu, uzņēmumu, uzņēmumu un sabiedriskā labuma nevalstisko organizāciju vadītāji – kopā vairāk kā 200 cilvēku. Aktīvās diskusijās un darba grupu sanāksmēs radītas jaunas idejas un panākta vienošanās iesaistīties nākamā plānošanas perioda programmēšanā un darbības programmu tālākā attīstīšanā.

Attīstības padomes sēdes laikā pašvaldību vadītāji atzinīgi vērtēja paveikto. Tika izteikti priekšlikumi vairāk uzsvērt novadu lomu (Novadu programmā) apdzīvojuma sistēmā, lai saistītu ar plānoto finansējumu novadiem.

Līdztekus sagatavotajiem dokumentiem svarīgs izstrādes procesa rezultāts ir arī panāktā dažādo interešu grupu vienošanās par turpmāko ieviešanas procesu, reģionālā dialoga un ideju radīšanas procesa turpinājumu.

Latgales plānošanas reģions ir pirmais plānošanas reģions valstī, kurš ir izstrādājis un apstiprinājis tik plašu attīstības plānošanas dokumentu paketi – Attīstības programmu 2010. – 2017.gadam, reģiona ekonomikas profilu un Latgales plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības stratēģiju.

Minētie dokumenti reģiona attīstību paredz, ieviešot programmu modeli. Latgales programma sastāv no desmit darbības programmām. Lielākā no tām „Latgale ID” darbības programma uzņēmējdarbības atbalstam Latgalē, t.sk. atbalsts iesācējiem, esošajiem uzņēmumiem ar eksportspēju, investoriem, sociālajiem uzņēmumiem, sadarbībai nozares ietvaros (pilots „Veselīga pārtika”) un Uzņēmējdarbības izglītība.

Gandrīz visām programmām ir konkrētas apakšprogrammas, piemēram, Darbības programmai Latgale ID ir šādas apakšprogrammas: Uzņēmējdarbības izglītība, Inkubatoru tīkls, Augošu uzņēmumu atbalsts, Investīciju piesaiste, Nozaru programmas, Sociālā uzņēmējdarbība.

Latgales plānošanas reģions ir gatavs ieviest visas izstrādātās un apstiprinātās darbības programmas, ko paredz arī konkrēta programmas ieviešanas sadaļa un modelis.

Visi šie attīstības plānošanas dokumenti būs par nozīmīgu pamatu Latgales reģiona pašvaldībām sekmīgi un rezultatīvi piedalīties nākamā plānošanas perioda ES finanšu līdzekļu apguvē un visa Latgales reģiona attīstībā.

Bez tam attīstības padomes sēdē tika izskatīts jautājums par vietējo reģionālo sabiedrisko pasažieru pārvadājumu aktualitātēm un problēmām. Attīstības padome nolēma neatbalstīt Satiksmes ministrijas piedāvātos pārāk neproporcionāli lielos samazinājumus vietējiem pārvadātājiem salīdzinot ar starppilsētu pārvadātājiem, kā rezultātā ciestu tieši lauku novadu iedzīvotāju iespējas pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Tāpat tika noraidīta iecere ieviest vienotās biļešu tirdzniecības sistēmu, kas vēl vairāk sadārdzinātu vietējos pārvadājumus un liktu paaugstināt biļešu cenas vai arī, ņemot vērā lauku iedzīvotāju zemo maksātspēju, liktu izšķirties par reģionā darbojošos maršrutu slēgšanu, kas nav pieļaujams.

Sakarā ar to, ka līdzšinējā attīstības padomes priekšsēdētāja Rita Strode ir ievēlēta un apstiprināta par 10. Saeimas deputāti, par attīstības padome priekšsēdētāja vietas izpildītāju tika nozīmēts Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Savukārt par Daugavpils pārstāvi attīstības padomē apstiprināja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieku Vitālijs Azarevičs.

Informāciju sagatavoja:

Jānis Daugavietis
Rīga biroja vadītājs
67224044