Latvīšu volūda i reidzinīku dialekts
Breižim gribīs smītīs, breižim – klīgt voi vysmoz skali nūsalomuot ar kaidu stypru krīvu vuordu! Cik iļgi vēļ breivā i naatkareigā Latvejā Latgolys latvīšim byus juokaroj divejūs frontūs vīnlaiceigai: nu vīnys puses sorgojūt svešu kuļturu i volūdu apdraudātu latvīteibys dali; nu ūtras puses raugūt bruoļūs latvīšūs lauzt K.Ulmaņa i Padūmu varys godūs īaudzynuotū latgaliskuo latviskuma nūlīgšonys sindromu?Termins “latgalīši” i “latgalīšu volūda” ir saleidzynūši jauns. Fraņcs Kepms par tū pyrmū reizi suoce runuot tikai pyrma symts godim. Leidz tam mes asom bejuši LATVĪŠI, runovuši i rakstejuši LATVISKI. Puornūvodnīkus saukdami par baļtīšim, kai ari attīceigi apzeimejūt jūs raksteibu i runys veidu kai “baļtisku”.
Tod daguo laiks, ka vysus latvīšus samete vīnā maisā i vairs navarē saprast kurais ir kurs. Drūši viņ deļ tam ari F.Kepms lyka prīškā taidu terminu kai “latgalīts”, lai atškirtu Latgolys latvīšus nu puornuvodnīkim. Juojem vārā, ka tymā laikā Latgolā pa eistam dzeivuoja vairums myusu tautys puorstuovu, ar saleidzynojūši nalelu mozuokumtauteibu pījaukumu, deļ tam itais jaunais termins beja gona labi dereigs tūlaik.
Bet myusu dīnuos publiskajā telpā pasaruoda inceresna informaceja: “45% latgalīšu atbolsta Saskanis Centru”, “latgalīšu hokeja komanda nu Daugovpiļs” i tod vēļ aplameibys krīviski rakstūšajūs plašsazinis leidzekļūs saisteibā ar „latgaļcim”. Suokūtnejuo termina nūzeime par latviski runojūšajim Latgolys pamatīdzeivuotuojim ir īgivs divejaidu nūzeimi, kluot davalknūt ari vysus daugavpilīšus, zylupīšus, poļakus, boltkrīvus itml. Drūši viņ deļ tam pādejā laikā daži regionalī patrioti suoce lītuot vacū ciļts terminu “latgali” i “latgaļu volūda”, lai nūškirtu latvīšus nu raibi-multinacionaluos geografiskuos Latgolys īdzeivuotuoju masys.
Ka na zinuotniskajuos aprynduos, tod sadzeivē i škārsteikla vidē jūprūjom var bīžai dzierdēt sprīdelejumus par “napareizū latgalīšu akcentu”, kas teik izsmīts, asūt izneidams i publiskajā teplā navālams, kai “latvīšu volūdu i leidz ar tū naceju škeļūšs”.
Itaidā situacejā vainojams ari pašreizejūs (10.Saeimys) deputatu aptaujā ūtrais popularuokais Latvejis vaļstveirs, kas 1934.godā suoce īvīst princypu “vīna vaļsts, vīna volūda” – latviskojūt ebrejus, krīvus, kai ari pi reizis Latgolys latvīšus. Starpcytu, tymā laikā Latgolā beja “puoruok lela” dzimsteiba, kas reidzinīkus baideja – teoretiski varē atīt laiks, ka Latvejā vairuok runuotu latgalīšu mēlē i tod mes šudiņ, īspiejams, runuotu par vajadzeibu tūmār atļaut vydsdialekta aizsardzeibu, saglobuošonu i atteisteibu.
Ulmaņa vara dadzynova myusu volūdā saraksteituos gruomotys, bet kara godūs naatlaideigī latvīši-latgalīši izsyta tīseibys drukuot gruomotys i avīzes, bet 1956.godā ari Padūmu savīneibā īzastuoja latgalīšu (aba Latgolys latvīšu) volūdys aizlīgums, kas radeja prīšknūsacejumu, ka vairuokys školuotuoju i škoļnīku paaudzis tyka vuiceitys “varenajai krīvu volūdai” i tikai vīnai pareizajai latvīšu volūdai – dūmojams tam pošam mierķam: vuojinuot Latgolys kuļturys i sabīdriskūs procesus. Piec inercis leluokais vairuokums Latvejis vaļsts atjaunuotuoju struodova tikai vīnys latviskuma dalis styprynuošonā voi ari, kur nazynova, kai dareit, puorjēme K.Ulmaņa kuorteibys princypus – “vīna tauta, vīns pareizais dialekts”.
I tys nikas, ka vysus trimdys godus latgalīši par sovim leidzeklim i iz entuziasma raudzeja nūsorguot latgaliski latviskuos vierteibys. Jaunajā Latvejis vaļstē itai latvīteibai jūprūjom naatsarūn vītys. Tei nav atbolstama vaļsts televizejā i vaļsts radejā, školā atļaunama tikai kai fakuļtativs, ja gadejumā ir kaids školuotuojs-aktivists, kam Padūmu laikūs napaspie da gola izskoluot smadzinis voi jis pats ir bejs gona aktivs i īsamaļdejs pi kaidim latgalīšu kuļturys aktivistim. Vaļsts kuļturys programuos tikai ratais projekts sajem apstyprynuojumu – da i pītryukst spāka izsekuot vysaiduokai informacejai par konkursim i vēļ vajag paspēt izdūmuot, kai podleist izvirzeitajom vadlinejom, i nūformulēt ideji tai, kab kotram reidzinīkam byutu skaidrs, ka tys tūmār nav myužeigi stereotipizātais separatisms voi “Moskovys rūka”.
Koč ari Padūmu godi ir gondreiž iznycynovuši myusu volūdys auditoreji, kas niule varātu byut tiegra princypu pamata klients, laiku pa laikam pasaruoda kaids Latvejis mārūga „kasis gruoviejs” – kina „Cylvāka Bārns”, tod muzykalais projekts „Borowa MC”, dažaidu TV šovu dalinīki, tagad teatra luga „Latgola.lv”, bet tī nav lykumsakareigys sistemys kuļturys izgleiteibys atteisteibai. Itī i paraleli eistynuotī vysdažaiduocī projekti i pasuokumi* ir dareiti pamtā tikai iz sovu spāku i breivuo laika riekina, kab naapklustu i napagaistu myusu dzedu i prodzedu latviskuos vierteibys.
Iz entuziastu placim gula ari dorba process, kas 2007.godā Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centrā ļuove tikt pi apstyprynuotim latgalīšu volūdys nūsacejumim, kai ari 2010.goda suokumā īgiut starptautisku volūdys kodu „ltg”. Reikuoti seminari, konfereņcis, kongresi, diskusejis…
Vysleidz laiku pa laikam izlīn nu reigys pogroba kaids gudrinīks i suokn vacū dzīsmi: „dialekts voi izlūksne, lokalī separatisti, nacejis daleituoji…” voi ari „mana māte ir no Latgales, es Tavus tekstus saprotu bez tulka – tātad tā nav valoda, bet tikai dialekts”, „vai tad pie mums sabiedrībā ir diskriminācija? Kurš Tev latgaliski rakstīt un runāt neļauj? Dari to savās mājās vai pagalmā” itml. Ite īsoku puorsavērt I.Spergys rokstu “Latvīšus saskaiteit, na atjimt latgalīšus”, olūts: www.lv.lv/?menu=exblogi&sub=&type=full&id=416
Vystrokuokais ir LR Augstuokuos tīsys Senata Administrativūs lītu departamenta 2009.goda 18.augusta lāmumā ītvertais absurdais skaidruojums, ka ar jiedzīni „latvīšu volūda” LR Satversmis 4.panta pyrmajā teikumā apzeimāta tikai latvīšu literaruo volūda. Cytys volūdys Administrativuo procesa lykuma izpratnē asūt svešvolūdys i deļ tam latgalīšu rokstu volūdā sastuodeits dokuments atzeistams par svešvolūdā saraksteitu. Jūkus saprūtūši prīcojās, ka vysmoz beidzūt latgalīšu volūda pīzeita par volūdu, koč ari Latvejai i latvīšim piļneigi svešu. Ka ite vēļ pīmiņ Vaļsts volūdys lykuma normu, tod jau saīt, ka vysa latvīšu volūda ir svešvolūda sovā vaļstē, deļ tam ka par taidu atzeits vīns nu tuos „paveidim”. Piļneiga putra.
Deļ tam soku: gona! Meilī latvīši (it seviški reidzinīki) – pasaverit koč tū vīneigu myusu vaļsts lykumu, kuramā ir pīmynāta „latgalīšu volūda, kai latvīšu volūdys paveids”. Taitod latgalīši (Latgolys latvīši) ari runoj i roksta LATVISKI, koč ari dora tū na piec vairumam īrostajim „vīneigajim pareizajim” latvīšu literaruos volūdys gramatikys nūsacejumim, bet gon piec Latgolys latvīšu volūdys nūsacejumim. Puorsprīdumus, kurī nu tim ir pareizuoki voi seņejuoki var skaiteit A.Stalidzāna rokstā “Novēlu Jums dižus panākumus ceļā pie latgaliskā!”, olūts: www.lakuga.lv/lg/news/article?id=3911
Ka napateik kaidam termins „latgalīšu volūda” i gribīs vysleidz tū nūsaukt par dialektu, tod ar taidom pošom latvīša tīseibom as saceišu, ka itais roksts ir saraksteits latvīšu volūdā, a visi Latvejis vaļsts lykumi ir saraksteiti reidzinīku dialektā. Par itaidys idejis izsaceišonu as pretim īraugu naizpratnis pylnys acs! Tod nu pījemit munu na-volūdnīka skaidruojumu: latvīšu volūdai ir divejis viesturiski izaveidovušys volūdys tradicejis i nav gūdeigai vīnu lītuot oficialajā saziņā i vuiceit, a ūtru ignorēt i diskriminēt; nav gūdeigai vīnu skaiteit par volūdu, a ūtru saukuot par dialektu. Piec Volūdys lykuma latvīšim ir divi volūdys paveidi – „latviešu literarā valoda” i latgalīšu literaruo jeb rokstu volūda. Ka vysleidz meiluoks ir termins „dialekts”, tod latvīšu volūdai ir diveji vīnaidai vierteigi latvīšu-latgalīšu (t.s.Augšzemnieku) i latvīšu-reidzinīku (Vidus) dialekti.
Bet, kod publiskā telpā teik raudzeits atguodynuot par tū, kas ir eistyni latvīši i ka myusim kūpā jemūt (Latgolys i Reigys latvīšim) ir daudz boguotuoka volūdā i kuļtura, nakai daudzejim ir školā vuiceits, tod taidi Latgolys latvīšu volūdys aizstuovi kuortejū reizi teik apsaukti par separatistim i pretvaļstiski dūmojūšim mežūnim, kas nav muocejuši apgiut vīneigū pareizū latvīšu volūdu i slyktai vuicejušīs obligatū školys programu – vysleidz voi tei ir bejuse Padūmu laikūs voi tagad atjaunuotajā Latvejā, kuru sastuodejuši vys jau ka tūs pošu laiku „produkti”.
I, lyudzams, najaucit akcentu (kod latvīts-latgalīts, lobu grybādams, rauga runuot „latviešu literārajā valodā”) voi tū jūceigūs vuordu mistruojumu (kod latvīts-reidzinīks, piec sovys saprasšonys maineidams burtus i dalyktdams žargonu, rauga runuot latgaliski) ar viesturiski izaveidovušu i tradicejom boguotū latgalīšu volūdu – LATVĪŠU VOLŪDU!
Trokums, ka breivā i naatkareigā Latvejā Latgolys latvīšim pamatā tikai ar privatim spākim ir juokaroj divejūs frontūs vīnlaiceigai: nu vīnys puses sorgojūt vysūs laikūs svešu varu (kuļturu, volūdu i tagad pasauļa ekonomikys lykumu spīdīņa) apdraudātu latvīteibys (latvīšu volūdys, kuļturys i identitatis) dali; nu ūtras puses pošu tautys bruolim skaidrojūt elementarys lītys i raugūt lauzt K.Ulmaņa i Padūmu varys godūs īaudzynuotū latgaliskuo latviskuma nūlīgšonys sindromu.
* Vosoruošona, Upītes Uobeļduorzs, Muzykys Skrytuļs, Vuolyudzāni, „Atzolys”, muzyka (Laimas Muzykanti, Dzyga, Bez PVN, Dabasu Durovys, L.P.I.V., Green Novice, šlagermuzykā Aija, Boltī Luoči, Inga i Normunds, Patrioti.lg i.c.) i muzykys CD, Latgolys Radeja, LaKuGa.LV, Madeinlatgola.lv, LaLaDra, Boņuka bolva, kuora „Kamēr” uzvadums „Jersikys Dereiba”, amaterteatri i „Klepernīku pogosta zvaigzne” Daugavpilī, Latgolys kulturys centra izdevnīceibys dorbs, z/s „Jākupāni” izdūtuos gruomotys, Latgolys kulturys programa nu 2006.goda koč ari ar styprai īrūbežuotim finanšu resursim, izveiduotys jaunys bīdreibys – „Latgolys Studentu centrs”, „Kukuži”, „Latgolys Producentu grupa”, „Latgalīšu etnokulturys centrs”, „LatBLUL”, „Rēzeknis latgalīšu bīdreiba”, „Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja” i.c., ir bejušys publikacejis regionalajā i epizodiski kaidā vaļsts periodiskajā izdavumā, „Katuoļu Dzeive”, Bronislova Sprydzāna naapmoksuotais dorbs pi raidejuma „Latgolys Vuords” (LR4), dīnroksti (Saprge, Raibīs Suņs, Skreine.org i.c.), vuordineica internetā, Latgalīšu puosuoku CD, jau sareikuotys treis starptautiskuos latgalistikys konferencis (Pīterpilī, Rēzeknē i Greifsvaļdē) i nuokamuo byus cytugod Pūlejā, veikts pietejums „Valodas Austrumlatvijā…”, pa laikam teik sareikuots kaids pikets i regularai turpynojās sarakste ar ministrejom par Vaļsts volūdys lykuma piļdeišonu, padejā laikā LgSC gondreiž caur dīnu reikoj kaidu pasuokumu Reigā, Daugovpilī voi Rēzeknē (vairuok informacejis sātys lopā: lgsc.lv)… na saskaiteit – kas na viņ vys jau ka ir palics aiz ituo saroksta. Kai ari ir vēļ daudz jaunu i eistynojamu ideju.
