Latgales plānošanas reģiona dalība Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas sēdē
2010.g. 19.oktobrī tika sasaukta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas sēde ar vienu jautājumu – par Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības perspektīvām. LPR pārstāvēja un apakškomisijā ar ziņojumu uzstājās LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne
LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne prezentēja situāciju reģionā gan no statistiski-dinamiskā aspekta, gan raksturoja Latgales pašvaldību un LPR līdz šim paveikto ES fondu apguvē. Kopumā reģiona statistikas rādītāji nav iepriecinoši – bezdarba līmenis no 9,6 procentiem 2008.gada sākumā ir biedinoši kāpis līdz 22,0 procentiem 2010.gada septembra beigās. Analizējot bezdarba rādītāju dinamiku, var ievērot tendences bezdarba samazinājumam valstī, un, piemēram, Rīgas reģionā tas pašlaik ar 11,6% jau ir zemāks kā pirms gada, kamēr tieši Latgales reģionā bezdarba samazinājums praktiski nav novērojams.
Pēdējo divdesmit gadu laikā reģions zaudējis 82 000 iedzīvotāju. “Esam pazaudējuši divas Rēzeknes pilsētas, un tā ir tikai oficiālā statistika”, uzsvēra ziņotāja. Patiesi dramatisks stāvoklis atklājas, analizējot pēc īpašām metodēm prognozēto sagaidāmo pirmsskolas vecuma bērnu skaita izmaiņu dinamiku tuvākajos 4, 8, 15, 20 un 25 gados (% no skaita 2008. gadā) Latvijā. Pirmsskolas bērnu skaita samazinājums turpmāko 15 gadu periodā pierobežu novados un arī lielajās pilsētās var sasniegt pat kritiskos 40-50%.
Galvenās reģiona problēmas, kā prezentācijas laikā akcentēja I.Maļina-Tabūne, ir sekojošas:
• Valsts pakalpojumu pieejamība un kvalitāte reģionā, ko izraisa straujā pakalpojumu klāsta samazināšana tieši uz vietas reģionos;
• Ekonomikas un politiskās virzības rezultātā strauji tiek zaudēti cilvēkresursi – novados nav biznesa vides, un iedzīvotāji sākotnēji emigrēja uz Rīgu, bet šobrīd – uz ārzemēm.
Svarīgākie risinājumi, kurus ir steidzami nepieciešams realizēt reģionos:
• Finanšu līdzekļu un investīciju plānošana integrēti reģionālā griezumā – reģionālās programmmas;
• Valstij piederošo funkciju decentralizācija, tai skaitā – vienas pieturas aģentūras aktivitātes ieviešana. Un šajā sakarā ir jāveic analīze:
– kuras valsts pakalpojumu funkcijas jādecentralizē balstoties uz ekonomiskās efektivitātes un pakalpojuma nodrošināšanas uz vietas principu (reģionālie attīstības centri);
– kuras jāpārņem pakāpeniski kā dalītā kompetence, nodrošinot likumdošanas bāzes sakārtošanu funkcijas nodošanai reģionam.
Priekšlikumi ekonomiskās situācijas uzlabošanai reģionos ir:
• Efektīva ES struktūrfondu finansējuma izlietošana un projektu kvalitatīva ieviešana, ievērojot integrēto reģionālo attīstības programmu.
• Uzņēmēju iesaistīšana konsultatīvajās institūcijās pašvaldību lēmumu pieņemšanā un atbalsts vietējiem uzņēmējiem.
• Darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās izglītības programmu nodrošināšana; atbalsts uzņēmējiem, kas nodrošina prakses vietas.
• Vienkāršotās robežšķērsošanas jautājums Krievijas pierobežas reģiona uzņēmējiem un uzņēmējiem, kas veic saimniecisko darbību Krievijā.
• Prognozējama un konkurētspējīga nodokļu politika.
Saeimas deputāti un Apakškomisijas locekļi Jānis Eglītis, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Igors Pimenovs, Karina Pētersone, kā arī eksperts, Latvijas Universitātes profesors Edvīns Karnītis izteica savus viedokļus un uzdeva vairākus jautājumus par iespējamajiem risinājumiem. Kopumā izkristalizējās atziņa, ka jāmaina nostāja attiecībā pret reģioniem un ka nākamajā 2014.-2010.g ES programmēšanas periodā reģioniem pašiem būtu daudz vairāk jāļauj lemt par ES struktūrfondu finanšu līdzekļiem. Tad arī nauda būtu daudz efektīvāk izmantota, kā to pierāda līdzšinējā pozitīvā pieredze pašvaldībām ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas administrēto vienīgo horizontālo programma valstī – ar Pilsētvides prioritātes līdzekļu apgūšanu. Bieži gadās situācijas, kad kādas iniciatīvas, ko uzņēmējdarbības labvēlīgas vides radīšanai virza komisija, negūst atbalstu parlamentā. Lēmumu pieņemšanas brīvība vairāk jādod uz vietām reģionos un pašvaldībās, kuri vislabāk zinās, kā visefektīgāk apgūt finanšu līdzekļus, tai skaitā nodarbinot vietējo darbaspēku un kontrolējot nodokļu nomaksu.
Noslēgumā Apakškomisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis pateicās visiem sēdes dalībniekiem par ieinteresētību Latgales problēmu uzklausīšanā un izteica cerību, ka šī sēde sniedza Saeimas deputātiem un Komisijas locekļiem daudz jaunas informācijas un sapratnes par Latgali un tās ekonomiskajām problēmām. Šī sēde noteikti sniegs savu pozitīvo pienesumu kopējā valsts reģionu attīstībā un tika izteikta pārliecība, ka arī nākamās – jaunās Saeimas sastāvs veltīs pienācīgu uzmanību reģionu problēmām, jo stipru Latviju var veidot tikai stipri reģioni.
Informāciju sagatavoja:
Jānis Daugavietis,
Rīga biroja vadītājs, 67224044
