Raiņs, Kūkuojs i kuozys Latgolā

Rudiņs – kuozu laiks, kas šūgod nuok ar vairuoku Latgolys kulturis viesturei svareigu nūtykumu i personeibu atceri.

Kod tautys kulturis viesture jau kaidu laiku raksteita, tod redzīs, ka kotrs gods var byut par nūzeimeigu jubileju škārspunktu, bet ir taidi nūtykumi, personeibys i, golvonais, mīti, nūstuosti, kū jī ap sevi radejuši, ka tys izavierš par jaunu puordzeivuojumu i nūtykumu virpuli.

Tai i itys gods ir zeimeigs ar tū, ka pīmyn 145. Raiņa jubileju, juo apceriejuma pyrmpubliciejuma „Daugovpils apriņķa Višķu pogosta kuozu īrašys” 120. gadadīnu i Ontonam Kūkuojam byutu 70. Pyrmajā breisneņā redzīs, kas kūpeigs itim nūtykumim? Dzimšonys vīta – Latgola? Ari, bet pats svareiguokais, ka gon Raiņs 19. godu symta ūtrajā pusē, gon O. Kūkuojs, kai izaruoda tuos pošys Raiņa apceris rūsynuots, īinteresejās par vīnu nu bogotuokajom latgalīšu tradicejom – latgalīšu kuozys. Raiņs izveidoj pyrmū plašuokū etnografiskū apceri, bet O. Kūkuojs kūpā ar Rēzeknis Tautys teatri izdūmoj tū paruodeit vysai Latvejai, tai īkustynojūt folklorys kusteibys sasalumu, kas iz kaidu šaļti padūmu godūs beja īsastuojs.

Tai taps projekts „Rainis, Kūkojs un kāzas Latgalē”, kū atbaļstejs Vaļsts Kulturkapitala fonds i kam rodušīs finansiali atbaļsteituoji ari Latgolā: Aizkalnis tautys noms, VA Memorialūs muzeju apvīneiba, Rēzeknis nūvoda pašvaļdeiba, Nautrānu pogosts, Rēzeknis piļsātys kulturys noms, Rēzeknis Augsškola. I golvonī kuozu vaininīki – Rogovkys etnogrāfiskais ansambļs i dramatyskuo kūpa, deju kūpa „Dziga” i „Dzigis muzykanti”, kai ari sevkurs nu Jiusu, kas īlyugts dzīsmu i rūtaļu saspēlē „Kuozys Latgolā” 25. septembrī Jasmuižā. Var tikt pībiļst, ka treis lītys lobys lītys, i dzīsmu i rūtaļu saspēle nūtiks i Rēzeknē, bet, tyvojutīs O. Kūkoja i vēļ vairuoku cytu slavanūs rogovkīšu dzimšonys dīnom, ari Rogovkā.

Tim, kas plānoj kuozys i grib tuos atcerētīs, vysim, kas ir latgalīšu kuozu tradiceju zynuotuoji voi taidim, kas tuos vuicās, 25.09. ir juobyuņ Jasmuižā. Vairuok informacejis par pasuokumu LaKuGa.LV nūtikšonu sadalī.

Ilga Šuplinska, idejis autore