Jōņa dīna, Mōras dīna

Jōņa dīna, Mōras dīna –
Obys sīna laiceņā.
Jōlīk dorbi niu pi mīra,
Skrīnam vysy puļceņā!

Līkam golvā lelūs krūņus,
Lai nivīnam napazeit,
Voi tu beji meita, sīva,
Jauns tu vēļ, voi kauly čeikst.

Stumam mauli kolna golā –
Lai var tōļōk saredzēt.
Sīra kuli, ola bucu –
Vysu vāga paredzēt.

Lai, kod saule laižās rītā,
Gvaltom varam rūtōt mes –
Olā nūsleiks vysas ryupes,
Sadzeiviskōs ķibeles.

Atļautū voi līgtū zīdu
Meklēsim, leidz gaisma sveist.
Kas gon radiejs itū prīcu,
Papardēs pa nakti kleist?

Jo pa reizem paspeid plykums –
Tys nivīnu naizbrein,
Taids jau ir tys Jōņu lykums –
Mīlesteiba ōrā lein.

Jōņa dīna, Mōras dīna…
Lai byus kūpā nūleigōt!
Kolna golā bōleleņim
Godā reizi vysym stōt!