Nakts sasateik ar reitu (dzeja)

Kod zvaigznis dzysušys
Dīvs pyrmū sveci ļaudim dadz
Tei palākajā rāgu pylnā dobā
Pa leikumuotu taku – reitu radz
Vēļ laksteigola guļ ar spuornim sagta
I pūce zorā tauri kar
Mygla lūka sovus vuolus vaļā…
As prosamūds, tū breidi keru
Ar vīnu aci īsaveru vakardīnys gorā
Ar ūtru grybu redzēt – reits kū dūs,
Tuos aiztaisu i guļu myglys zuordā,
Kur laksteigola dzīd i cauru nakti pūce pyuš.

Latvieti – negaudo uz mēnesi!
Atceries vēl 2.pantu –
Latvijā vara pieder tautai.
Nu neesi Tu sunīts peramais.

No tilta dzen mūs melnie bruņinieki
Un kungu drēbēs tautas kalpi tērpti,
Tad beidzot redzam – mūsu karaļi ir kaili!

Mums jāvēl savi tautas kalpi
Kam uzticēt var godu, maku.
Tiem melnajiem mēs pretī liksim!
Un ne jau vienu Lāčplēsi (L-ĀŠ-plēsi)
Bet atmodušās tautas tūkstoti
Tas ir – no katra apriņķa
Pa vienam un kopā sanāks…