Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izbraukuma sēde Preiļos

Latgales plānošanas reģions (LPR) sadarbībā ar Latgales pašvaldībām un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (Komisijas) speciālistiem organizēja Komisijas izbraukuma sēdi, kas notika 2010.gada 13.aprīlī Preiļu novada domē.

Komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atklāja sēdi ar uzrunu un aicinājumu klātesošajiem Komisijas izbraukuma sēdes darbu pamatā veltīt jautājumam par uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanu Latgalē.

Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne prezentēja situāciju reģionā gan no statistiskā viedokļa, gan raksturoja līdz šim Latgales pašvaldību un LPR paveikto ES fondu apguvē. Reģiona statistikas dinamika nav iepriecinoša – bezdarba līmenis no 9,6 procentiem 2008.gada sākumā ir biedinoši kāpis līdz 22,6 procentiem 2010. gada februārī. Pēdējo divdesmit gadu laikā reģions zaudējis 82 000 iedzīvotāju. “Esam pazaudējuši divas Rēzeknes pilsētas,” uzsvēra ziņotāja.
Galvenās problēmas, kā prezentācijas laikā akcentēja I.Maļina-Tabūne, ir sekojošas:
• Valsts pakalpojumu pieejamība un kvalitāte reģionā, ko izraisa straujā pakalpojumu klāsta samazināšana tieši reģionos uz vietas;
• Ekonomikas un politiskās virzības rezultātā strauji tiek zaudēti cilvēkresursi – novados nav biznesa vides, un iedzīvotāji sākotnēji emigrēja uz Rīgu, bet šobrīd – uz ārzemēm.
Svarīgākie risinājumi, kurus ir steidzami nepieciešams realizēt reģionos:
• Finanšu līdzekļu un investīciju plānošana integrēti reģionālā griezumā – reģionālās programmmas;
• Valstij piederošo funkciju decentralizācija, tai skaitā – vienas pieturas aģentūras aktivitātes ieviešana. Un šajā sakarā ir jāveic analīze:
– kuras valsts pakalpojumu funkcijas jādecentralizē balstoties uz ekonomiskās efektivitātes un pakalpojuma nodrošināšanas uz vietas principu (reģionālie attīstības centri);
– kuras jāpārņem pakāpeniski kā dalītā kompetence, nodrošinot likumdošanas bāzes sakārtošanu funkcijas nodošanai reģionam.

Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālā dialoga koordinatore Latgales reģionā Skaidrīte Baltace bija apkopojusi uzņēmēju atziņas, viedokļus un vēlmes, un savā ziņojumā izklāstīja daudzus uzņēmējdarbību bremzējošus faktorus. Priekšlikumi ekonomiskās situācijas uzlabošanai reģionos ir:
• Uzņēmēju iesaistīšana konsultatīvajās institūcijās pašvaldību lēmumu pieņemšanā.
• Darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās izglītības programmu nodrošināšana; atbalsts uzņēmējiem, kas nodrošina prakses vietas.
• Vienkāršotās robežšķērsošanas jautājums Krievijas pierobežas reģiona uzņēmējiem un uzņēmējiem, kas veic saimniecisko darbību Krievijā.
• Efektīva ES struktūrfondu finansējuma izlietošana un projektu kvalitatīva ieviešana, atbalsts vietējiem uzņēmējiem.
• Prognozējama un konkurētspējīga nodokļu politika.

V.Krauklis atzina, ka jāmaina nostāja attiecībā pret reģioniem un ka reģioniem pašiem ir jāļauj lemt par naudu – gan par Eiropas naudu, gan par budžeta līdzekļiem. Tad arī nauda būtu daudz efektīvāk izmantota. Bieži gadās situācijas, kad kādas iniciatīvas, ko uzņēmējdarbības labvēlīgas vides radīšanai virza komisija, negūst atbalstu parlamentā. Diemžēl daudzu deputātu kompetences līmenis ekonomiskajos jautājumos neesot pārāk augsts. Daļa sabiedrības, tai skaitā plašsaziņas līdzekļi, iespējamo likumdošanas atbalstu uzņēmējiem, tai skaitā Publisko iepirkuma likuma liberizāciju, uzreiz pieskaitot korupcijai.

Arī Saeimas deputāts Mārtiņš Roze iestājās par to, ka lēmumu pieņemšanas brīvība vairāk jādod uz vietām reģionos un pašvaldībās, kuri vislabāk zinās, kā visefektīgāk apgūt finanšu līdzekļus, tai skaitā nodarbinot vietējo darbaspēku un kontrolējot nodokļu nomaksu.

Diskusijās uzstājās arī Saeimas deputāti Anna Seile, kura atzinīgi novērtēja Latgales plānošanas reģiona līdzšinējo veikumu krasi samazināta finansējuma apstākļos, un Dzintars Zaķis, kas klāstīja par Jēkapbpils pilsētas pozitīvo pieredzi namu apsaimniekošanā. Uz ļoti daudzām nesakārtotām lietām un nebūšanām no valsts institūciju puses norādīja AS „Preiļu Siers” vadītājs Jāzeps Šņepsts.

Plaši uzstājās arī pašvaldību vadītāji. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods izklāstīja problēmas sakarā ar Meliorācijas likuma izmaiņām, kas apdraud turpmāko polderu sūkņu staciju un inženierbūvju ekspluatāciju un uzturēšanu, un šo situāciju Komisijas locekļi solīja steidzami risināt. Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts saasināja jautājumu par nebūšanām ar nekustāmo īpašumu reģistrāciju Zemesgrāmatā, ar kā sekām ir jācīnās pašvaldībai. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks aktualizēja jautājumu par to, ka pilsētvides programmas finanšu līdzekļi (kam papildus nepieciešams izdalīt 124 milj. Ls) jāsadala pēc kvotām pa reģioniem, par kritēriju ņemot iedzīvotāju skaitu. Uzstājās arī citi pašvaldību vadītāji – daudz jautājumu radās par ES struktūrfondu līdzekļu pieejamību videi draudzīgas enerģētikas veicināšanai, t.sk., atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai kā arī par dzīvojamo ēku siltināšanas programmas ieviešanas gaitu un šķēršliem to īstenošanā.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Rita Strode pateicās visiem sēdes dalībniekiem par ieinteresētību Latgales problēmu uzklausīšanā un izteica cerību, ka šī izbraukuma sēde sniegs Saeimas deputātiem un Komijas locekļiem daudz jaunas informācijas un sapratnes par Latgali un tās ekonomiskajām problēmām, un ka šis Preiļu sanāksmē kopā pavadītais laiks dos savu noteikto pozitīvo pienesumu kopējā reģiona attīstībā.

Informāciju sagatavoja:

Jānis Daugavietis
Rīga biroja vadītājs
67224044