Dienvidlatgales novada bērnu un jauniešu tradicionālo deju konkurss “VEDAM DANCI!”un tradicionālās muzicēšanas konkurss “Klaberjakte”

24.martā Līvānu 1.vidusskolā vairāk nekā 50 labākie novada dejotāji piedalījās Dienvidlatgales novada bērnu un jauniešu tradicionālo deju konkursā”Vedam danci!”.

Lai varētu no sirds izdejoties, ir vajadzīgi labi muzikanti.Tādi šoreiz bija, jo reizē risinājās arī tradicionālās muzicēšanas konkurss “Klaberjakte”.

Tradicionālo deju konkursa”Vedam danci!” mērķis ir tradicionālo dejas soļu apgūšana un dejošanas iemaņu pilnveidošana, sacensību deju aktualizēšana, novadu deju savdabības popularizēšana, kā arī labāko Latvijas dejotāju programmas izveide, gatavojoties X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Piedaloties konkursā tiek popularizētas tautas tradicionālās dejas folkloras kopu darbībā;izkopti dejas soļi, apzinot to niansēto daudzveidību;pilnveidotas dejošanas iemaņas;veicināta tradicionālo deju apgūšanu un tālākattīstība;tradicionālo deju pavadījumos popularizēta dzīvās kapelu muzicēšanas tradīcijas.

Dejotāju konkursā var piedalīties bērni un jaunieši četrās vecuma grupās:

1.grupa – līdz 3. klasei
2.grupa – 4.-6. klase
3.grupa – 7.-9.klase
4.grupa – 10. klase – 21 gads.
Atbilstoši savai vecuma grupai dalībnieki var piedalīties
• Pāru dejās konkursā (pretēja dzimuma pāri, kuri var nebūt vienas folkloras kopas dalībnieki.)
• Dvieļu deju konkursā (meitenes)
• Skalu deju (puiši) un jostu deju (meitenes) konkursā.

Pāru deju konkursā katrs dejotāju pāris dejoja trīs sava novada dejas.

Dvieļu deju konkursā dalībnieki apgūst un vērtēšanai rāda Dvieļu deju vismaz trijos dažādos rakstos (dvieļus cilājot, dvieļos ietinoties un ar dvieļiem griežoties)

Skalu un jostu deju konkursā dalībnieki apgūst un vērtēšanai rāda skalu vai jostu lēcienu deju ar vismaz trim dažādiem rakstiem (ar kāju žīgāšanu, ar pagriezieniem, ar lēcieniem no viena skala uz nākamo).
Žūrija vērtēja pēc šādiem kritērijiem:
• Atbilstība tradīcijai (tautas dejas stilistikas izjūta, tradicionālās dejas izteiksmes līdzekļu prasmīga lietošana);
• Dejiskums (dejas māka, atraisītība, priekšnesuma krāsainība)
• Individuālā pievilcība (attieksme pret sevi un apkārtni, dejotāja koptēls, priekšnesuma individualitāte)
• Muzikalitāte (dejas kustību atbilstība ritmam un melodijas raksturam)

Lai piedalītos novada tradicionālo deju konkursā “Vedam danci!”, vispirms jau labi jāpārzina sava etnogrāfiskā novada dejas. Katrai dejai jābūt interpretētai atbilstoši etnogrāfiskam aprakstam. Dejotājiem jāmāk uzaicināt vienam otru uz deju un pateikties pēc dejas, kā arī uznākt un noiet no dejas laukuma. Deju pavadījumus veic katras kopas kapela vai atsevišķi muzikanti.

Konkursa “Vedam danci!” pusfinālu rīko un vērtēšanas komisiju izveido novada koordinatore. Līvānos konkursu vērtēja Līvānu bērnu un jauniešu centra direktore Valentīna Poikāne un deju pētnieks Ernests Spīčs no Rīgas.
Pāru deju sacīkstē piedalījās 48 dalībnieki, skalu dejas dejoja 11 dalībnieki, dvieļu dejas dejoja 9 dalībnieces, bet dejas ar jostām 12 dalībnieces.

Katrs dejotājs tika vērtēts individuāli un saskaņā ar izvirzītajiem kritērijiem. Katram dalībniekam vērtēšanas komisija piešķīra I, II vai III pakāpes dejotāja titulu. Visi dalībnieki saņēma VISC diplomus un labvēļu dāvanas.Liels prieks bija par „Rīgas Piensaimnieka” dāvātajiem sieriņiem „Kārums”.Īpašas balvas saņēma tie konkursu dalībnieki, kuri žūrijai „krita acīs” – akordeonists Oskaras Bērziņš, kontrobasists Jānis Bērziņš, vijolniece Marta Vaivode, bundzinieks Reinis Talla, dejotāji- Ričards Kožuhovskis un Kristiāna Krista Soltuma, Guntra Zagorska un Rūdolfs Liepnieks

8.maijā Rīgas Latviešu biedrības namā no katra novada piedalīsies paši labākie dejotāji.Mūsu novadu pāru dejās pārstāvēs Lāsma Mukāne un Rihards Kotlers, Guntra Zagorska un Rūdolfs Liepnieks, Ieva Liepniece un Mārtiņš Mežajevs, Santa Znotiņa un Valdis Pelšs, Marta Vaivode un Sandis Vilcāns (folkloras kopa „Rūtoj”) , kā arī Māra Rudzāte un Jānis Kotāns, Anete Bogdanoviča un Edgars Šusts, Ilvija Pastare un Artis Dzenis , Sindija Pote un Matīss Lazdāns, Lauma Praņevska un Matīss Aleksis Reinis, Māra Rudzīte un Guntis Krēsliņš, Jānis Bērziņš un Dace Neicgale, Anna Zeile un Oskars Bērziņš, Vaira Daugaviete un Imants Krūmiņš, Kristiāna Krista Soltuma un Ričards Kožuhovskis, Raimonda Gotovska un Edgars Neicenieks (folkloras kopa „Ceiruleits”).

Dvieļu dejas dejos folkloras kopas „Ceiruleits” dalībnieces Rūta Ramona Vanaga, Māra Rudzāte ,Dina Dzjadzina, Anete Bogdanoviča, Dace Neicgale, Anna Zeile un
Samanta Ziemele.

Skalu dejas leks Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopa „Ceiruleits” dalībnieki Matīss Lazdāns, Imants Krūmiņš, Artis Dzenis, Emīls Lazdāns, Rolands Šusts, Guntis Krēsliņš, Kožuhovskis Ričards un Jānis Kotāns (Līvānu vakarskola).

Ar jostām dejos līvānietes: Patrīcija Bušmane , Vaira Daugaviete , Lauma Praņevska, Žanete Vaikule un Māra Rudzīte .

Dienvidlatgales novada tradicionālās muzicēšanas konkurss “Klaberjakte”

Konkursa mērķis ir daudzveidīga, lokālās tradīcijās sakņota tautas muzicēšanas repertuāra apgūšana un pārmantošana bērnu un jauniešu vidē, muzicējot individuāli vai kapelās, kā arī talantīgāko jauno tautas muzikantu koncertprogrammas izveide, gatavojoties X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Piedaloties konkursā, tiek popularizētas tautas mūzikas instrumentu izmantošanas tradīcijas folkloras kopu darbībā;izkoptas katra instrumenta spēles prasmes;pilnveidotas muzicēšanas iemaņas;popularizētas kapelu muzicēšanas tradīcijas.

Konkursā var piedalīties bērni un jaunieši (līdz 25 gadu vecumam), gan individuāli, gan grupās – kapelās, kuriem ir iemaņas viena vai vairāku tautas mūzikas instrumentu spēlē.

Katrs dalībnieks vai kapela konkursam piedāvā divus skaņdarbus – vienu tradicionālu, otru pašradītu. Par tradicionālo skaņdarbu uzskatāms tāds, kas iemācīts no kāda lauku muzikanta, apgūts no autentiska mūzikas ieraksta vai nošu pieraksta. Var izmantot arī tādu muzikantu paraugu vai ierakstus, kurus sabiedrībā uzskata par tradicionālo muzicēšanu apguvušiem.

Paša veidotais skaņdarbs varētu būt dziesmas vai danča aranžējums vai arī sava kompozīcija.

Konkursanti savas prasmes var demonstrēt uz savai rocībai un iespējām atbilstošiem instrumentiem (piemēram, blokflautas, ārpus Latvijas būvētas dūdas, dažādiem ritma instrumentiem u.c.).

Priekšnesuma kopējais laiks – 3 – 6 minūtes.

Prieks, ka ar katru gadu novadā palielinās muzicējošo bērnu skaits.Sevi konkursā pirmo reizi pieteica Riebiņu vidusskolas folkloras kopas „Jumalāni”kapela.Labs iesākums, skanēja labi!Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopa”Ceiruleits” tika pārstāvēta ar trim kapelām. Konkursā piedalījās arī Preiļu Valsts ģimnāzijas folkloras kopas „Rūtoj” kapela, kā arī Jēkabpils bērnu un jauniešu centra folkloras kopas „Raksti”kapela.

Tradicionālās muzicēšanas konkursa „Klaberjakte” finālā piedalīsies novada labākie muzikanti – folkloras kopas ”Raksti” kapela- Darja Semjonova, Marika Šeinova ,Laine Kjazja ,Reinis Talla ,Māra Talla , Rūta Talla, Arturs Krastiņš ,Liana Varjakoja ,Arturs Hnikins un Monta Barbina; folkloras kopas „Rūtoj”kapela- Airita Vintiša,Marta Vaivode,Lāsma Mukāne,Ieva Liepniece,Kristīne Vjakse,Ligita Ludāne, Santa Pelša,Guntra Zagorska, Astrīda Beča un Sintija Usāne; folkloras kopas”Ceiruleits” sākumskolas kapela- Matīss Lazdāns, Lauma Praņevska, Artis Dzenis, Sindija Pote, Marta Cīrule un Vaira Daugaviete; folkloras kopas”Ceiruleits” vecākās grupas kapela- Oskars Bērziņš ,Jānis Bērziņš,Jānis Kotāns, Dace Neicgale, Anna Zeile, Samanta Ziemele, Jevģēnija Kožuha un Juris Zeps.Skanēja akordeoni, bungas, dūdas , mandolīna , vijoles , kontrabass un dažādi ritama instrumenti..

Paldies skolotājām, kuras māca bērniem dziedāt , dejot un muzicēt- PVĢ folkloras kopas “Rūtoj”vadītājai Ilzei Rožinskai, Līvānu 1.vidusskolas folkloras kopas “Ceiruleits”vadītājai Annai Kārklei , Jēkabpils BJC folkloras kopas “Raksti”vadītājai Vitai Tallai. Riebiņu vidusskolas folkloras kopas vadītājām Ritai Pudānei un Ārijai Bergmanei- Sprūdžai.

Ko par to saka vērotāji un vērtētāji?

Ernests Spīčs, Zinātniskās institūcijas Biznesa kompetences centrs, pētnieks:”Mans viedoklis par „Vedam danci!” un „Klaberjakti” Līvānos.Patika un ļoti patika dalībnieku augstā motivācija piedalīties sacīkstē, sasniegtais rezultāts un veids, kā bērni un jaunieši izturējās pret deju. Jūtams, ka viņi pārzina tradīciju, pārvalda augumu un dejo ar prieku. Tieši nesamāksloto prieku, ko pauda laimīgās acis, priecīgās balsis un skanīgie smiekli un ko sacīkstē varēja vērot katrs klātesošais, vērtēju visaugstāk. Tikai folkloras sarīkojumos un tikai Latgalē var novērot to, ko redzēju Līvānu 1. vidusskolā 24. marta pēcpusdienā – mazi sākumskolēni un izstīdzējuši vidusskolēni visi vienā elpā kopā lec, dzied, muzicē tā, ka skan visa skola.

Līvānu „Ceiruleitim” ir gan dejotāji visās vecuma grupās, gan muzikantu pat trīs kapelas. Visdaudzpusīgākais ansamblis no visiem, kādus Latvijā zinām. Vecākās grupas muzikanti un dejotāji atstāj tādu pārliecinošu iespaidu, ka tūlīt ir gatavi muzicēt un bez noguruma dancot visu nakti. Preiļu „Rūtoj” ar savu stalto un cēlo stāju sākotnēji var likties vēsi, bet tas ir maldīgs iespaids. Tiklīdz ieskanas mūzikas pirmās taktis, tā iedzirkstas acis, saviļņojas krūtis un jaunieši laižas aizrautīgā dejā. Muzikanti spēlē un dzied skaļi un vareni, brīžiem satraukumā ierības arī pa stiprākam bungu uzsitienam, bet tas laikam, lai visi sajustu, kad uzstājas „Rūtoj”, tad neviens neaizmigs. Jēkabpils „Raksti” kā vienmēr smalki muzicētāji, neviens instruments “neizlec” citiem priekšā un savstarpēja saskaņotība ir tāda, ka liekas, ka visus vada neredzama vienojoša saikne. Klausītājiem tas ir patiess baudījums, kad spēlē „Raksti”. Uz šo folkloras kopu augstā līmeņa nav viegli līdzi turēties „Jumalāniem”, kuri sākumā izskatās diezgan satraukti. Tomēr konkursa rīkotājas Annas Kārkles humors un laipnība uzmundrina arī viņus un tad arī viņi smaida, smejas un arī, ja ir kāda maza kļūdiņa, tā vairs neliekas pārdzīvojumu vērta, jo ir sasniegts galvenais, kāpēc skolotāji māca bērnus un piedalās konkursos kā „Vedam danci!” un „Klaberjakte” – sirds gavilē priekā.

Paldies rīkotājām Annai Kārklei, Valentīnai Poikānei, visiem skolotājiem un bērniem par neaimirstamiem mirkļiem dejas sacīkstē!

Rita Pudāne, folkloras kopas „Jumalāni”vadītāja:”Ikviens konkurss Dienvidlatgales un Sēlijas novadā, kas notiek Līvānos pie Annas Kārkles, pulcē folkloras draugus – vai nu tie būtu stāstnieki, vai arī dziedātāji vai rotaļnieki, vai dejotāji, vai muzikanti. Ikviens šāda sapulcēšanās izvēršas par ļoti interesantu un saistošu pasākumu, kur ir padomāts ne tikai, kā vērtēt konkursantus, bet arī par to, lai ikviens justos nozīmīgs, gaidīts un svarīgs, nevienam nebūtu garlaicīgi.

Arī šoreiz, 24.martā, muzikantu un dejotāju saietā katrs dalībnieks saņēma atzinīgu vērtējumu un balvas, mājās devās gandarīts, lai gan uz finālu, protams, tika tikai paši labākie un pieredzējušākie. Bet uzstāšanās Līvānos arī ir liels notikums un jauna pieredze

Paldies Annai par silto smaidu, humora dzirksti, izdomu un rūpēm, ko, es domāju, jūt ikviens Dienvidlatgales novada folklorists.

Un vēl gribētos pateikt arī paldies Riebiņu novada domei, kas nekad neatsaka transportu braucienam uz konkursiem, lai bērni tajos varētu piedalīties.”

Valentīna Poikāne, Līvānu bērnu un jauniešu centra direktore:”Esam ceļā uz X jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Šodien, (24.martā), kad Līvānos notiek tradicionālo deju konkurss „Vedam danci” un muzicēšanas konkurss „Klaberjakte”, ir sajūta, ka mūsu tauta tā dziedot, dejojot un muzicējot, vēl dzīvos ilgi un skaisti. Bērni un jaunieši, dejojot, muzicējot, dziedot, darbojoties folkloras kopās, satiekoties kopīgos svētkos un festivālos, patiesi apzinās mūsu tautas tradicionālās kultūras vērtības un tādējādi rada interesi arī citos. Man bija patiess atkalredzēšanās prieks būt vienā žūrijā kopā ar etnohoreologu Ernestu Spīču. Par īstu kulminācijas punktu pasākumā kļuva brīdis, kad Dienvidlatgales folkloras kopu koordinatore, konkursa vadītāja Anna Kārkle, Ernestam Spīčam lūdza nodejot „Skalu deju”. Pēc enerģiskās dejas sekoja nerimstoši dalībnieku un ameklētāju aplausi. Jāteic, ka mūsu puiši dejoja kā īsti vīri un meitenēm izdevās „Dvieļu deja”. Patiess prieks par muzikantiem, kas mērojuši ceļu no Preiļu Valsts ģimnāzijas, Riebiņu vidusskolas un Jēkabpils BJC, īpaši lielas simpātijas izpelnījās mazie muzikanti. Jācer, ka konkursu „Vedam danci”, „Klaberjakte” un „Dziesmu dziedu, kāda bija” finālā, kas notiks 8.maijā Latviešu biedrības namā Rīgā, mūsējiem veiksies. Paldies Dienvidlatgales un Sēlijas bērnu un jauniešu folkloras kopu vadītājiem, koordinatorei Annai Kārklei par aizrautību, entuziasmu un nerimtīgo darbu un uz tikšanos skatē, kas paredzēta 30.aprīlī Aglonas pagasta Mežinieku mājās.

Informāciju sagatavoja:
Anna Kārkle